Bēgļi Lietuvā drīzāk iemācās krievu nekā lietuviešu valodu 2
Lietuvas iekšlietu ministrs Toms Žilinsks ļoti kritiski vērtē savas valsts politiku bēgļu integrēšanas jautājumā, norādot, ka integrācijas centros viņi drīzāk iemācās krievu nekā lietuviešu valodu un arī sociālā vide, kurā atbraucēji izmitināti, integrāciju neveicina.
Pēc viņa teiktā, integrācijas politika, ko pārrauga Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrija, tiek īstenota visai formāli.
“Aizbrauciet uz Ruklu [bēgļu izmitināšanas centru] un paskatieties paši. Rodas iespaids, ka mēs tikai cenšamies salikt ķeksīšus, it kā kaut kas tiktu darīts, mācīta lietuviešu valoda vai vēl kaut kas. (..) Man nācies dzirdēt, ka migranti te drīzāk iemācās krievu nekā lietuviešu valodu. Un tas ir dabiski. Aizbraucis ieraudzīju, ka sīrieši dzīvo vienās telpās ar ukraiņiem un baltkrieviem, bērni sazinās krieviski un iemācās krievu valodu,” intervijā radiostacijai “Žiniu radijas” otrdien sacījis ministrs, kas šajā amatā stājās aprīlī.
“Ja viņi dzīvo Lietuvā, tad viņiem jāiemācās mūsu valsts valoda, lai viņi varētu integrēties sabiedrībā, atrast darbu, mācīties un dot savu ieguldījumu mūsu valsts labklājības veidošanā,” viņš piebildis.
Kā uzskata Žilinsks, bēgļi arī pārāk maz tiek iepazīstināti ar Lietuvas kultūru un vēsturi. “Es jautāju, vai šos ārvalstniekus kādreiz kāds aizved uz Traķu pili parādīt, kāda mums diža vēsture, uz Viļņas Valdnieku pili? Jautāju, bet sapratu, ka nē,” atzinis ministrs.
Kritisku vērtējumu viņš izteicis arī par to sociālo vidi, kādā nonāk bēgļi.
“Kur mēs viņus Ruklā integrējam? Ciktāl zinu, tur ir gandrīz 70% sociāli nelabvēlīgu ģimeņu. (..) Cits jautājums – kāda tur ir nodarbinātība? Ja no Darba biržas atbrauc divreiz nedēļā, cik tur vispār lietuviešu iekārtojas darbā ar Darba biržas palīdzību? Domāju, ka te nepieciešama krietni vien aktīvāka rīcība,” uzsvēris ministrs.
Jautāts, kam viņš šos jautājumus adresē, Žilinsks atbildējis, ka bēgļu integrācija ir Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrijas kompetencē.
“Iekšlietu ministru tas it kā pat neskar, un man tas šobrīd varētu nerūpēt, tomēr rūp – jo ar laiku tas var nonākt arī manā darbības laukā un sekas būtu bēdīgas,” viņš spriedis.
Pērn pieņemtā Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programma paredz, ka Lietuva divu gadu laikā uzņems kopumā 1105 cilvēkus no tādām valstīm kā Sīrija, Irāka un Eritreja.
Ministrs atgādinājis, ka saskaņā ar šo programmu pašlaik uz Lietuvu no Grieķijas, Turcijas un Itālijas jau pārcelti 39 bēgļi, bet kopumā Lietuvā šobrīd dzīvo 4000 ārvalstnieku no trešajām valstīm.
