Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
16. janvāris, 2017
Drukāt

Bēgļi Vācijas darba tirgū – sliktāk, nekā cerēts (7)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vācijas giganta "Deutsche Bahn" valdes priekšsēdētājs Redigers Grūbe (ceturtais no labās) un Berlīnes mērs Mihaels Millers (trešais no kreisās) pozē kopā ar bēgļiem, kuri pieņemti kā mācekļi "S-Bahn" Fridrihsfeldes depo Berlīnē. Tas bija pērn maijā. Nav ziņu, cik no viņiem palikuši.

2015. gadā rudenī, kad Vācija uzņēma rekorddaudz patvēruma meklētāju, kanc­lerei Angelai Merkelei ar saukli “Mēs to spēsim!” izdevās bēgļu atbalstam mobilizēt plašas sabiedrības aprindas. Līdz ar tūkstošiem brīvprātīgo bēgļu palīgu sniegt savu artavu integrācijā pieteicās arī lielie uzņēmumi. Bēgļu pieplūdumā tie vienlaikus saskatīja arī izdevību atrisināt darbaspēka trūkuma problēmas.

“Vairākums bēgļu ir jauni, labi izglītoti un augsti motivēti. Tieši tādus cilvēkus mēs meklējam,” tik jūsmīgi 2015. gada septembrī – laikā, kad no Austrijas Vācijā ik dienu ieripoja vilcieni ar tūkstošiem patvēruma meklētāju, – medijiem izteicās autobūves milža “Daimler” vadītājs Dīters Ceče. “Daimler” pārstāvji grasoties apbraukāt bēgļu mītnes, lai tur vervētu jaunus darbiniekus. Protams, ne katrs bēglis esot izcils inženieris vai mehāniķis, tomēr ļaudīm, kuri savā līdzšinējā dzīvē zaudējuši visu, vajadzētu piemist ārkārtīgi spēcīgai motivācijai. Varbūt tā pat kļūšot par augsni nākamajam Vācijas ekonomikas brīnumam, tolaik minēja Ceče.

Tiesa, pat kaismīgākie optimisti jau tolaik apzinājās, ka integrācija darba tirgū būs daudzu gadu, nevis mēnešu jautājums. Nu izrādījies: šis process notiek vēl lēnāk, nekā prognozējuši pesimisti.

Kā liecina Vācijas Darba tirgus un profesiju pētniecības institūta dati, no 2015. gada decembra līdz pagājušā gada novembrim darbā izdevies iekārtoties aptuveni 34 000 bēgļu. Galvenokārt viņi nodarbināti pakalpojumu nozarēs – telpu uzkopšanā, apsardzē, viesu uzņemšanā, tirdzniecībā.

Vai un cik daudz starp šiem 34 000 ir tādu bēgļu, kas Vācijā ieradušies pēdējos gados, un cik tādu, kuri Vācijā dzīvo jau ilgāk, informācijas trūkst. Labāk zināms tas, ka nedaudzajiem strādājošajiem bēgļiem darbu dod gandrīz tikai mazie uzņēmumi. Tie bēgļus darbā pieņem ne vien pragmatisku apsvērumu, bet arī sociālās atbildības sajūtas vadīti. Savukārt darbos pasīvākie izrādījušies tieši lielie uzņēmumi, kas vārdos agrāk bijuši visskaļākie.

Aptaujājot tā dēvētos DAX 30 indeksa jeb Vācijas 30 vērtīgākos un lielākos uzņēmumus, laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung” noskaidrojis, ka tie kopā nodarbina 54 bēgļus. Koncerns “Daimler” – uzņēmums ar gandrīz 300 000 strādājošo un 150 miljardu eiro gada apgrozījumu, kura šefs prognozēja “nākamo ekonomikas brīnumu”, – līdz šim darbā pieņēmis deviņus bēgļus.

Nepietiekamas vācu valodas zināšanas un profesionālas kvalifikācijas trūkums – tie ir tipiskākie uzņēmumu minētie šķēršļi. Pat tiem, kuri savā izcelsmes zemē kādā profesijā strādājuši jau ilgi, parasti nav dokumentu, lai apliecinātu kvalifikāciju. Pat ja tādi būtu, lielākoties nāktos profesiju apgūt no jauna atšķirīgo darba tirgus prasību dēļ.

Kā pētījumā par bēgļu iesaisti darba tirgū konstatējis Berlīnes sabiedrības un attīstības institūts, integrāciju bieži apgrūtina tieši bēgļu pārlieku izteiktā vēlme sākt strādāt un pelnīt, cik drīz vien iespējams. Motivācija ir augsta, jo bēgļiem steidzami vajadzīga nauda, lai atmaksātu parādus un atbalstītu dzimtenē palikušos tuviniekus. Taču vienīgais, ko ir izredzes iegūt bez vācu valodas zināšanām un kvalifikācijas, ir palīgstrādnieka darbi ar niecīgu atalgojumu.

Šādu darbu dēļ bēgļi pamet vai pat nemaz neiesāk profesionālās mācības un pārtrauc apmeklēt vācu valodas kursus. Tas nozīmē, ka niecīgu, bet ātru naudu šodien viņi iemaina pret potenciālu bezdarbnieka statusu rīt, jo mazkvalificētu strādnieku perspektīvas Vācijā, turpinoties robotizācijai, arvien pasliktināsies.

Speciālistiem, kuri nodarbojas ar bēgļu apmācību, savus apmācāmos esot ļoti grūti pārliecināt par sakarību starp kvalifikāciju un pozīcijām darba tirgū. Viņi grib iet un strādāt tūliņ. Kāds pētījumā citētais speciālists skaidro: “Mūsu problēma būs atrast veidu, kā lai bēgļiem izskaidro, ka viņiem ne tikai nāksies divus vai trīs gadus ieguldīt izglītībā, bet arī pēc tam vēl piecus gadus strādāt par samērā mazu naudu, lai viņi nākotnē varētu pelnīt pienācīgi.”

Tikmēr šo situāciju nekavējas izmantot dažādi noziedzīgi grupējumi. Raidsabiedrība NDR žurnālistiskā pētījumā pērn atklāja, ka Vācijā attīstās nelegālās nodarbinātības industrija, kas izmanto bēgļu dedzīgo vēlmi strādāt. Aplēses liecina, ka nelegāli strādājošo bēgļu un patvēruma meklētāju skaits varētu varētu būt ap 100 000. Savervēti bēgļu mītnēs, patvēruma meklētāji ir ar mieru bez darba līguma strādāt pat par trauku mazgātājiem par 80 centiem stundā jeb desmit reižu zem oficiālā minimālās algas līmeņa – ka tikai būtu darbs.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. ‘\isi sakot žopa.

  2. SITIE MELNIE TAPAT NEKUR NESTRADAS,JA NU VIENIGI EZELISU FERMAAS….

  3. A kurš ta’ cerēja?

  4. Ja kas, “nieciigs atalgojums” Vaacijaa ir aptuveni 1000 Eiro. Un Latvijaa, kur veikala paardeveejs sanjem 200 Eiro, visiem dikti ruup Vaacijas probleemas ar beegljiem 😀

  5. Vai tas jau pašā sākumā nebija zināms???!!! Bēgļi nebrauc meklēt darbu, bet gan veģetēt uz citu tautu rēķina. Taisni jābrīnās, ka vācieši to nesaprata agrāk.

    • Kas pelna milionus visu saprata ātrāk un labāk par citiem. Ir vnk jājautā,kuriem tas ir izdevīgi.Noteikti pastāv vienošanās un stratēģijas,kurās ieguvēji ir tie, kam pieder milzu nauda un vara.Un tie nekad skaļi nereklamēs savus nodomus.

      • Beeglis – tas ir statuss, kas nedod tiesiibas palikt uz visu muuzhu. Tie, kas neatrod darbu, peec kara beigaam tiek izsuutiiti atpakalj. Kas straadaa – nes ekonomikai labumu, un paliek. Nelegaali Vaacijaa var uztureeties neilgu laiku, dziivot – nav iespeejams. Nemaz tik traki neizskataas, ka apraksta zhurnaalisti, kuriem patiik biedeet lai celt reitingus. Latvijaas laikraksti nerakstija, ka 2016 gadaa Vaacija bija rekordzems bezdarba liimenis?

Draugiem Facebook Twitter Google+