×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.6°C
Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 20. jūnijs, 2018
15. jūnijs, 2018
Drukāt

Bēgļiem darba vietas jārada Āfrikā: Merkele atzīst savas kļūdas (17)

Foto - ETP preses dienestsFoto - ETP preses dienests

Vācijas kanclere Angela Merkele Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas domnīcā kopā ar ETP grupas priekšsēdētāju Manfredu Vēberu, kurš izvirzījis mērķi kļūt par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta (EP) lielākās Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas deputāti pulcējās Minhenē, lai izvērtētu to, kas padarīts četros gados, un noteiktu prioritātes pēdējam sava pilnvaru termiņa gadam, kā arī nākamajam parlamentam. Vienā no trim domnīcas dienām deputātus pagodināja arī Vācijas kanclere Angela Merkele, kura Minhenē ieradās visai nogurušā izskatā pēc spraigas jautājumu un atbilžu sesijas Bundestāgā.

 

Obligātā bēgļu sadale ir pievīlusi

Vācijas kanclere, kura agrāk stāvēja stingrās pozīcijās, nepieļaujot, ka valstī varētu tikt ieviesti griesti uzņemto bēgļu skaitam, ir sapratusi savas kļūdas bēgļu politikā un Minhenē atzina, ka parlamenta vairākuma balsojums par obligāto bēgļu sadali nav strādājis, ka viņi tik un tā nonāk Vācijā. Merkele bēgļu jautājumā ir ieņēmusi mērenāku pozīciju un pat secināja, ka “tā man ir mācība”.

Atgādināšu, ka iepriekš starp Merkeli pārstāvošajiem Vācijas kristīgajiem demokrātiem un viņu Bavārijas meitaspartiju Kristīgi sociālo savienību bijušas ļoti saspringtas attiecības kopš Merkeles lēmuma 2015. gada septembrī atvērt Vācijas robežas simtiem tūkstošiem patvēruma meklētāju.

Domnīcā piedalījās arī Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers, kurš līdz šim ir ļoti kritizējis Merkeles nevēlēšanos ieviest griestus bēgļu uzņemšanai. Arī Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, kurš bija domnīcas dalībnieku vidū, uzskata, ka risinājums migrācijas problēmai atrodams pienācīgā robežu aizsardzībā un spēcīgākā palīdzībā bēgļu izcelsmes valstīm. Tieši par to beidzot sāk runāt arī Vācijas kanclere.

 

Māršala plāns Āfrikai

Kaut gan par Māršala plānu Āfrikai ir spriests ne reizi vien, tomēr Minhenē Merkele to aktualizēja īpaši. Viņa piedāvāja nodrošināt tādu Eiropas investīciju apjomu Āfrikas valstīm, kas sekmētu šo valstu tautsaimniecību, radītu jaunas darba vietas, programmas jauniešu apmācībai, stimulējot šo valstu iedzīvotājus palikt savā zemē, nevis lauzties uz Eiropu. Atgādināšu, ka Māršala plāns vēsturiski ir radies ASV kā palīdzības programma Eiropai tās sagrautās saimniecības atjaunošanai pēc Otrā pasaules kara.

Merkele aicināja Eiropas valstis ļoti nopietni sargāt savas ārējās robežas pret migrantu plūsmām un pievērsās arī jautājumam par to migrantu, kuri nevar kvalificēties bēgļu statusam, izraidīšanu atpakaļ uz valstīm, no kurām viņi ieradušies. Tajā pašā laikā Merkele atzina, ka tas nav vienkārši izdarāms. Vācija ir ieguldījusi vairāk nekā miljardu eiro projektiem Āfrikā, kā arī lielas naudas summas Apvienoto Nāciju organizācijas palīdzības operācijām Āfrikā. Arī no citām valstīm Āfrika ir saņēmusi ievērojamu palīdzību, un pēdējā gadu desmitā, ņemot vērā Pasaules pārtikas organizācijas datus, no bada ir izglābti vairāki simti miljoni cilvēku.

EP deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka jāsakārto kritēriji patvēruma piešķiršanai un tie stingri jāpiemēro. “Viena no Māršala plāna Āfrikai sastāvdaļām ir tāda, ka patvēruma meklētāji, pirms viņi nonāk Eiropā, tiek pārbaudīti, vai viņi atbilst šim statusam. Jautājums – kur tas notiks un kādā veidā? Te uzpeld biedējošais bēgļu filtrācijas nometņu tēls, kuram mēs psiholoģiski neesam gatavi. Piedāvājums savest kārtībā Āfriku, ir labs, bet ļoti atšķirīgās biznesa kultūras dēļ tas nebūs viegli īstenojams,” atzina Kalniete.

Jāņem vērā, ka ETP nav viendabīga, tur ir vesela virkne citu politisko grupu, nemaz nerunājot par radikāli kreisajiem un labējiem, kurus neinteresē šāda strukturāla pieeja bēgļu jautājumam dažādu motīvu dēļ. Kā uzsvēra vairāki ETP deputāti, visas prognozes liecinot, ka nākamajam Eiropas Parlamentam būs vēl grūtāk risināt bēgļu jautājumu, jo ETP varētu nebūt stabilu partneru, ar kuru palīdzību pieņemt būtiskus lēmumus.

 

Daudzgadu budžets – līdz parlamenta vēlēšanām

Merkele savā runā pievērsās arī Eiropas Savienības daudzgadu budžetam, kas, viņasprāt, būtu jāpieņem līdz parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, lai cilvēkiem būtu skaidra stabilitātes sajūta. EP deputātiem palicis atmiņā grūtais budžeta pieņemšanas process, kad Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu pēdējā gadā pirms EP un EK pilnvaru termiņa beigām nāca klajā ar nākamā daudzgadu budžeta priekšlikumiem, kas pārgāja lemšanai uz nākamo parlamentu. Daudzgadu budžetu pieņēma gadu vēlāk. Finansējums nevienai no lielajām programmām nebija pieejams laikus, un līdz ar to nebija arī skaidras stabilitātes sajūtas.

EP deputāte Inese Vaidere šaubās, vai Merkeles iecere īstenosies, jo priekšvēlēšanu periodā visu 27 ES dalībvalstu valdības centīsies būt labas savu valstu iedzīvotājiem un, piemēram, Grieķijas, Nīderlandes un citu valstu valdības nevarēs paskaidrot saviem zemniekiem, kāpēc viņiem lauksaimniecības tiešmaksājumi samazinās, bet latviešiem – pieaug. Vaidere norādīja, ka jāpanāk, lai solījums par gandrīz 14% palielināt tiešmaksājumus zemniekiem paliktu spēkā.

Runājot par vissvarīgāko, par naudu, Merkele skaidri norādīja, ka viņa atbalsta Eiropas Monetārā fonda (EMF) izveidi. Viņa uzsvēra, ka tā nav parādu savienība, jo katrai dalībvalstij pašai jātiek galā ar savām strukturālajām reformām. EMF kritiskā situācijā dalībvalstīm sniegtu aizdevumu, stingri ievērojot strukturālo reformu noteikumus. Līdzīgi tam, kā strādā Starptautiskais valūtas fonds.

“Merkele tiksies ar Džuzepi Kontē, Itālijas jauno premjerministru, lai meklētu veidu, kā palīdzēt Itālijai. Viņa pilnīgi ir izslēgusi to, ko Itālijas valdība ir ierakstījusi savā deklarācijā, proti, parādu norakstīšanu. Merkeles teiktais par ekonomisko solidaritāti atspoguļo Vācijas nostāju – viņa virzās no stingrās taupības uz palīdzību, bet ne uz Vācijas nodokļu maksātāju rēķina,” sacīja Kalniete.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Noziedzigu darbibu kura apdraud Eiropas valstu un pilsonu eksistenci un dzivibu nedrikst atstat nesoditu.Mutti Theresa Holokausts.

  2. Maciba sai Mutti Theresa var but tikai viena.Notiesat par Eiropas valstu un pilsonu nodevibu.Ar savu darbibu vina ir atbalstijusi Eiropas valstu un pilsonu eksistences drosibu.

  3. viņa virzās no stingrās taupības uz palīdzību, bet ne uz Vācijas nodokļu maksātāju rēķina nunu begli jau netiek uztureti no nodoklu naudas protams no kopeja katla ko savac meslus no dalib valstim tatas no visu ES nodoklu maksataju naudas

  4. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.”

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  5. Āfrika ir kā caurs maiss, ber naudas, cik gribi – nekādā jēgā…

  6. Un kad mūsu velkomisti atvainosies?

  7. Merkeliene naak pie praata !! Par veelu jau . melnie naak un naak

  8. Merkeliene atzina savu kluudu beidzot. !!?bet par veelu jau !!melnie naak naak

  9. Ar āfrikāņiem ir dīvaini patiesībā. Ir daļa, kas strādā pat itin normāli, bet viņu nav vairākums. Tie kas ir iebraukuši Eiropā, nav strādātāji. Viņiem pirmkārt trūkst zināšanu, otrkārt gribēšanas. Āfrikāņiem ir ļoti ļoti grūti progresēt savā darbībā kaut kādu iekšējo aizspriedumu dēļ. Kā viņs ir paradis kaut ko tur neefektīvi urbināties, tā viņš to darīs, bet padomāt, kā izdarīt labāk un pareizāk, viņam, šķiet, nav dots. Tā kā ar to darba vietu radīšanu Āfrikā ir un būs čābīgi. Patiesībā ar ko būtu jāsāk, ir jāiemāca viņus sevi normāli pabarot, kaut gan redzot kas notika ar Zimbabvi, tas velk uz neiespējamo misiju.

  10. Pielēca tomēr. Brīnums.

    Austrijas labējo kanclers tūlīt pēc ievēlēšanas ierosināja Āfrikā nodibināt “drošās zonas” ar ES atbalstu, lai cilvēki paliek tur, nevis brauc uz Eiropu. Tak viņu norēja un izsmēja avīzēs.

    Mūsdienās rietumos, ja kreisais politiķis pasaka, ka melns ir balts, viņu slavina un vēl iedod Nobeļa prēmiju. Ja labējais politiķis pasaka, ka balts ir balts, viņu nekavējoties aplej ar dubļiem un visiem spēkiem mēģina atbīdīt malā. Kreisie baidās pazaudēt varas grožus, tādēļ agresīvi iestājas pret jebkuru ne no sava bara, kas varētu iegūt kādu ietekmi.

  11. Sarkano fašisteni uz jaunu Nirnbergas tiesu !

  12. Viņiem bija darbs – Irākā, Lībijā, Sīrijā! Viņiem bija darbs, mājas, un dzīvoja, un pa pasauli apkārt neskraidīja. Bet tad atnāca labais NATO, visu sagrāva un izpostīja. Toties atnesa demokrātiju! Vai to vajadzēja? Un tagad tā vietā, lai palīdzētu šīs valstis atjaunot, iedzīvotāji tiek mudināti doties uz Eiropu. Kam tas ir izdevīgi?

  13. Beidzot nāca pie prāta.

  14. Un ko tagad Vācija plāno darīt ar to dīkdieņu pabalstu saņēmēju tūkstošiem, kas jau ir valstī un apdraud savas valsts iedzīvotājus? Sūtīs projām, no kurienes nākuši? Cilvēku kontrabandisti nopelnījuši miljardus uz šo “bēgļu” pārvadāšanu un Eiropas valstis zaudē vēl daudzus miljardus uz izmitināšanu, pabalstiem un papildus aizsardzību. Sērga jau ir ļoti dziļi ielaista.

  15. Ilgi gan nācās domāt, lai šādu secinājumu izdarītu. Ģeniāls atklājums.

  16. Jūtu, ka ar to domāšanu un situācijas izpratni tai ES ir pavāji:
    • eiropieši, lai arī paslinki, tomērt strādā pie normālas algas – jā pabalsti gan mudina to nedarīt;
    • aziāti ir čakli darbā un pamudinājumi strādāt nav vajadzīgi – tur ar pabalstiem ir tā vāji un lai nemirtu badā pieraduši strādāt savos rīsu laukos;
    • afrikāņi, kuri pieraduši, ka daba viņus baro un to darbu ir uz ”jūs” un ja sajūt kādā ES valstī pabalstus ( klātus galdus) ir klāt – pie darba lāga nepiespiedīsi ( domāju vairāk Rietumāfriku un Centrālāfriku ).

    Tajā pašā reizē : jūtu, ka ar to domāšana un situācijas izpratne tai ES ir viss kārtībā, kad ir jāizvieto sava rūpniecība. Kur izvieto – tur kur ir strādīgi, darba atbildīgi cilvēki – Āzijā. Āfrikā ir pretēji – valda slinkums un bezatbildība. Jā tas ir arī ES slinkuma pazīmes pamanāms pie paša tautiešiem – nestrādāt un dzīvot uz pabalstiem…

Draugiem Facebook Twitter Google+