Bēgļiem darba vietas jārada Āfrikā: Merkele atzīst savas kļūdas 17
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta (EP) lielākās Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas deputāti pulcējās Minhenē, lai izvērtētu to, kas padarīts četros gados, un noteiktu prioritātes pēdējam sava pilnvaru termiņa gadam, kā arī nākamajam parlamentam. Vienā no trim domnīcas dienām deputātus pagodināja arī Vācijas kanclere Angela Merkele, kura Minhenē ieradās visai nogurušā izskatā pēc spraigas jautājumu un atbilžu sesijas Bundestāgā.
Obligātā bēgļu sadale ir pievīlusi
Vācijas kanclere, kura agrāk stāvēja stingrās pozīcijās, nepieļaujot, ka valstī varētu tikt ieviesti griesti uzņemto bēgļu skaitam, ir sapratusi savas kļūdas bēgļu politikā un Minhenē atzina, ka parlamenta vairākuma balsojums par obligāto bēgļu sadali nav strādājis, ka viņi tik un tā nonāk Vācijā. Merkele bēgļu jautājumā ir ieņēmusi mērenāku pozīciju un pat secināja, ka “tā man ir mācība”.
Atgādināšu, ka iepriekš starp Merkeli pārstāvošajiem Vācijas kristīgajiem demokrātiem un viņu Bavārijas meitaspartiju Kristīgi sociālo savienību bijušas ļoti saspringtas attiecības kopš Merkeles lēmuma 2015. gada septembrī atvērt Vācijas robežas simtiem tūkstošiem patvēruma meklētāju.
Domnīcā piedalījās arī Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers, kurš līdz šim ir ļoti kritizējis Merkeles nevēlēšanos ieviest griestus bēgļu uzņemšanai. Arī Austrijas kanclers Sebastians Kurcs, kurš bija domnīcas dalībnieku vidū, uzskata, ka risinājums migrācijas problēmai atrodams pienācīgā robežu aizsardzībā un spēcīgākā palīdzībā bēgļu izcelsmes valstīm. Tieši par to beidzot sāk runāt arī Vācijas kanclere.
Māršala plāns Āfrikai
Kaut gan par Māršala plānu Āfrikai ir spriests ne reizi vien, tomēr Minhenē Merkele to aktualizēja īpaši. Viņa piedāvāja nodrošināt tādu Eiropas investīciju apjomu Āfrikas valstīm, kas sekmētu šo valstu tautsaimniecību, radītu jaunas darba vietas, programmas jauniešu apmācībai, stimulējot šo valstu iedzīvotājus palikt savā zemē, nevis lauzties uz Eiropu. Atgādināšu, ka Māršala plāns vēsturiski ir radies ASV kā palīdzības programma Eiropai tās sagrautās saimniecības atjaunošanai pēc Otrā pasaules kara.
Merkele aicināja Eiropas valstis ļoti nopietni sargāt savas ārējās robežas pret migrantu plūsmām un pievērsās arī jautājumam par to migrantu, kuri nevar kvalificēties bēgļu statusam, izraidīšanu atpakaļ uz valstīm, no kurām viņi ieradušies. Tajā pašā laikā Merkele atzina, ka tas nav vienkārši izdarāms. Vācija ir ieguldījusi vairāk nekā miljardu eiro projektiem Āfrikā, kā arī lielas naudas summas Apvienoto Nāciju organizācijas palīdzības operācijām Āfrikā. Arī no citām valstīm Āfrika ir saņēmusi ievērojamu palīdzību, un pēdējā gadu desmitā, ņemot vērā Pasaules pārtikas organizācijas datus, no bada ir izglābti vairāki simti miljoni cilvēku.
EP deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka jāsakārto kritēriji patvēruma piešķiršanai un tie stingri jāpiemēro. “Viena no Māršala plāna Āfrikai sastāvdaļām ir tāda, ka patvēruma meklētāji, pirms viņi nonāk Eiropā, tiek pārbaudīti, vai viņi atbilst šim statusam. Jautājums – kur tas notiks un kādā veidā? Te uzpeld biedējošais bēgļu filtrācijas nometņu tēls, kuram mēs psiholoģiski neesam gatavi. Piedāvājums savest kārtībā Āfriku, ir labs, bet ļoti atšķirīgās biznesa kultūras dēļ tas nebūs viegli īstenojams,” atzina Kalniete.
Jāņem vērā, ka ETP nav viendabīga, tur ir vesela virkne citu politisko grupu, nemaz nerunājot par radikāli kreisajiem un labējiem, kurus neinteresē šāda strukturāla pieeja bēgļu jautājumam dažādu motīvu dēļ. Kā uzsvēra vairāki ETP deputāti, visas prognozes liecinot, ka nākamajam Eiropas Parlamentam būs vēl grūtāk risināt bēgļu jautājumu, jo ETP varētu nebūt stabilu partneru, ar kuru palīdzību pieņemt būtiskus lēmumus.
Daudzgadu budžets – līdz parlamenta vēlēšanām
Merkele savā runā pievērsās arī Eiropas Savienības daudzgadu budžetam, kas, viņasprāt, būtu jāpieņem līdz parlamenta vēlēšanām 2019. gadā, lai cilvēkiem būtu skaidra stabilitātes sajūta. EP deputātiem palicis atmiņā grūtais budžeta pieņemšanas process, kad Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu pēdējā gadā pirms EP un EK pilnvaru termiņa beigām nāca klajā ar nākamā daudzgadu budžeta priekšlikumiem, kas pārgāja lemšanai uz nākamo parlamentu. Daudzgadu budžetu pieņēma gadu vēlāk. Finansējums nevienai no lielajām programmām nebija pieejams laikus, un līdz ar to nebija arī skaidras stabilitātes sajūtas.
EP deputāte Inese Vaidere šaubās, vai Merkeles iecere īstenosies, jo priekšvēlēšanu periodā visu 27 ES dalībvalstu valdības centīsies būt labas savu valstu iedzīvotājiem un, piemēram, Grieķijas, Nīderlandes un citu valstu valdības nevarēs paskaidrot saviem zemniekiem, kāpēc viņiem lauksaimniecības tiešmaksājumi samazinās, bet latviešiem – pieaug. Vaidere norādīja, ka jāpanāk, lai solījums par gandrīz 14% palielināt tiešmaksājumus zemniekiem paliktu spēkā.
Runājot par vissvarīgāko, par naudu, Merkele skaidri norādīja, ka viņa atbalsta Eiropas Monetārā fonda (EMF) izveidi. Viņa uzsvēra, ka tā nav parādu savienība, jo katrai dalībvalstij pašai jātiek galā ar savām strukturālajām reformām. EMF kritiskā situācijā dalībvalstīm sniegtu aizdevumu, stingri ievērojot strukturālo reformu noteikumus. Līdzīgi tam, kā strādā Starptautiskais valūtas fonds.
“Merkele tiksies ar Džuzepi Kontē, Itālijas jauno premjerministru, lai meklētu veidu, kā palīdzēt Itālijai. Viņa pilnīgi ir izslēgusi to, ko Itālijas valdība ir ierakstījusi savā deklarācijā, proti, parādu norakstīšanu. Merkeles teiktais par ekonomisko solidaritāti atspoguļo Vācijas nostāju – viņa virzās no stingrās taupības uz palīdzību, bet ne uz Vācijas nodokļu maksātāju rēķina,” sacīja Kalniete.
