Foto – Shutterstock

Bēgļiem varētu atvēlēt dzīvokļus pagastos 10

Šonedēļ uz pirmo sēdi plāno sanākt darba grupa, kas tostarp izvērtēs Latvijas pašvaldību iespējas uzņemt bēgļus. Latvijas Pašvaldību savienība vēlas, lai tā arī tiktu iekļauta šajā darba grupā. Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs jau izteicies, ka galvaspilsētas domei neizdosies sniegt atbalstu valdībai šajā jautājumā, jo tai neesot iespēju bēgļiem piedāvāt kādas telpas. Vai pašvaldības būtu gatavas izmitināt bēgļus?

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
ASV izsludina ārkārtas stāvokli pirms Saules aptumsuma – paredz cilvēku masu bojāeju 12
Lasīt citas ziņas

Jānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs:

“Saprotu Latvijas valdību, kas Eiropai izteikusi gatavību iesaistīties bēgļu problēmas risināšanā. Saprotu Pašvaldību savienības vēlmi strādāt darba grupā, lai pašvaldības varētu labāk sekot līdzi procesam un uzzināt, kādu atbalstu saņems tās pašvaldības, kuras piekritīs uzņemt bēgļus. Taču Valmierai pie labākās gribas nav kur viņus izmitināt, jo mums kā rūpniecības pilsētai jau tā ir ļoti saspringta situācija ar dzīvojamo telpu nodrošināšanu saviem cilvēkiem. Mūsu galvenās rūpes ir jaunie cilvēki un jaunās ģimenes, kam nav savas apdzīvojamās platības. Ir ļoti svarīgi, lai viņiem nenāktos pārcelties dzīvot uz Rīgu vai doties darba meklējumos uz ārzemēm. Par domstarpībām koalīcijā un runām par tās šķelšanu – grūti kaut ko komentēt. Protams, katram politiskajam spēkam bēgļu jautājumā ir savs viedoklis. Domāju, ka, lai mazāk būtu pretī stāvēšanas, visiem kopā svarīgi apzināties, ko tas viss mums nozīmē ilgtermiņā. Galu galā kā Eiropas Savienības dalībvalstij Latvijai nosacījumi jāpilda.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja:

“Katrā ziņā bēgļiem patvērums ir jāsniedz. Mūsu pašvaldība viņiem varētu atvēlēt kādus dzīvokļus pagastos. Kuldīgas pilsētā tas nav iespējams, jo ir rinda uz dzīvokļiem. Taču arī pagastos apdzīvojamā platība nav piemērota bēgļu uzņemšanai; lai to varētu darīt, telpas jāpielāgo, jāveic nelieli remonti. Uzskatu, ka bēgļus var uzņemt tikai tad, ja ir skaidri nosacījumi un noteikumi. Abām pusēm – gan patvēruma meklētājiem, gan patvēruma sniedzējiem. Jābūt stingri noteiktam, ka gadījumos, ja bēgļi pārkāpj šos nosacījumus, viņi jāsūta atpakaļ.”

Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs:

“Par to, vai Āfrikas bēgļiem ir jāpalīdz vai ne, domāju, nav jāstrīdas. Cita lieta, ka pašvaldība nav gatava lemt bez savu iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas. Visa tā bēgļu lieta izskatās ārēji politiski motivēta, pat mazliet vardarbīga, būtībā tā ir rīcība nedabiskā veidā. Problēma taču jāskata kontekstā ar mūsu dzīves līmeni, ar to, ko nodrošinām un ko nenodrošinām saviem iedzīvotājiem. Turklāt katrā novadā ir savs mikroklimats, sava infrastruktūra, arī tas, kā iedzīvotāji pieņem vai nepieņem bēgļu atbalstīšanu. Kā tad būs – mūsu cilvēkiem darba vietu ļoti trūkst, bet ārzemniekiem nodrošināsim? Tad ir jautājums – kā tas iespējams? Mākslīgi radīt darba vietas taču nevar. Lielai daļai skolēnu jāmaksā par pusdienām, bet bēgļus ēdināsim par brīvu? Un kā tiksim galā ar kultūras atšķirībām, savādāko mentalitāti? Var jau apelēt pie mūsu sirdsapziņas, ka savā laikā mūsu bēgļus uzņēma citas valstis. Jā, bet kā uzņēma? Bija taču pat tā, ka augsti skolotiem cilvēkiem nācās strādāt par trauku mazgātājiem. Par bēgļu uzņemšanu tagad ir divi krasi pretēji viedokļi. Domāju, ka politiskajiem spēkiem jāspēj vienoties. It kā jau pierasts, ka Nacionālā apvienība šūpo valdību, negribētos, lai tā notiktu arī šoreiz, kad viņi iestājas pret bēgļu uzņemšanu.”

Reklāma
Reklāma

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs:

“Latvijā bēgļus nevajadzētu uzņemt. Katrā ziņā Rēzeknē bēgļu jautājumam risinājuma nav, jo mums nav ne atbilstošas vietas, ne piemērotu telpu. Cik zināms, bēgļu izmitināšanā jāievēro divas prasības – jābūt gan ierobežotai teritorijai, gan slēgta tipa telpām. Šādu atbildi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sniedzām jau pagājušajā gadā, kad Ukrainas notikumu sakarā paredzēja patvēruma meklētāju skaita pieaugumu.”