Mobilā versija
Brīdinājums +6.0°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
7. janvāris, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Pat Eiropā kļūst karsts kā pirtī (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Kuba

Jūs, brāļi un māsas, kā paši gribat, celiet par premjeru Kāpostiņu vai Āboltiņu, bet es kravāju mantību un paunojos prom uz Dienvidameriku. Tas uz šīs nemierpilnās lodes palicis vienīgais neaizdedzies novads. Vietumis gadās pa valsts apvērsumam, bet pārvaldes maiņu paveic pilnā saskaņā ar ugunsdrošības un iekšējās kārtības noteikumiem.

Pirms simt gadiem latviešiem jau bijis ceļš zem kājām uz mūžamežiem, kad kristīgiem ļautiņiem iestāstīja, ka aizjūrās stiprākais dzeramais ir kokospiens, cigārus brīv sūkt pat baptistam, ka ražu vāc četriem lāgiem gadā ar četrreiz saldākiem kartupeļiem un četrkārt lielākām jāņogām nekā Latvijā.

Tagad tik Dienvidamerika ir vieta, kur citrones zied un ziemu nekad nepazīst. Citās malās dzird kara bungas un kaujas vāles klaudzēšanu. Saož sēra smaku, un padebess krāsojas asinssarkans. Pat Eiropa nav mierīgs tējas dzērēju namiņš, kļūst karsts kā pirtī. Kur militārā zona, kur sievieši drīz nevarēs iziet uz ielas bez vēzdas, tur neder vīt ģimenes ligzdu.

Vecais par Eiropas dārznieku ieceltais āzis Junkers vēl krata bārdu, bet piemīlīgā palīdze sinjora Mogerīni kur tas laiks kā pačibējusi un nav redzēta. Ieraugot atbaidošo savandītās pasaules viepli, sievietes intuīcija teikusi priekšā – mamma mia, te taču ir pilnīgs čau! Ārlietu komisāre ielikta amatā elles priekškambarī! Arivederči, itāliete nogrimusi kā zemūdene.

Lai nu vizionārs Rinkē­vičs referē, ka Latvijai jādodas sadraudzībā ar poļiem un Višegradu vai jāslēdz līgums ar pašu velna Mutti, lai ministrs staigā iekšā ārā no skapja vai dzīries līst lauvam rīklē, prātīgākais ir laisties lapās no nedrošām vietām.

Rīgas ostā enkurots buras vēl nepacēlis banānvedējs “Mayflower” no Vestindijas, bet kuģa kravnesība un rūme būs pietiekama, lai atceļā uz Santodomingo uzņemtu mani, peļukiņu un trīs mazas baltas galviņas mūžamežu gaitas sākumam. Pieticīgai feļetonista rocībai jānodrošina konkistadora materiālā bāze – pirmajā laikā. Kubā Fidels, šur tur salās man ir pazīstamie, amigos, bet varu pārcelties arī uz kontinentu. Fazenda, iekoptas kultūraugu plantācijas, šūpuļtīkls, silts vējiņš, lāsīte ruma un īsts, dzīvs papagailis krūmājā, nevis bez mitas runājošs radioaparāts – Ziemeļkorejai ūdeņraža bumba, Eiropā ieveļas muhamedu ordas, Amerikā nošauj vērtības un cilvēkus!

Cukurs, ne dzīve! Aizbraukšu uz Rio olimpiskajām spēlēm, Rinkēvičam atsūtīšu atklātnīti. Vecmāmiņa saņems fotokartīti – piedzimis mazdēliņš Sančo! Zaļās actiņas no tēta, brūnie vaidziņi no māmiņas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vispār jau visai trāpīgs tas teksts padevies ir arī…
    Paldies!
    :))

  2. Neaizraujies – actiņas arī būs brūnas kā šuneļiem !

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mums nav ko zaudēt, kā tikai savas važas!

Saeimā ceturtdien spraigas debates raisīja priekšlikumi par pielaides valsts noslēpumam automātisku piešķiršanu deputātiem. Rosinājums gan tika noraidīts. Viens no priekšlikumu autoriem, deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) sacīja: “Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpu dvēseļu paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē! Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. [..] Mēs, Saeimas tautas priekšstāvji, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests. [..] Ja jums tik ļoti gribas būt kalpam kādam no SAB vadītājiem, man ir grūti atteikt šo mazohismu.”

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+