Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. septembris, 2015
Drukāt

Pozīciju par bēgļu uzņemšanu Saeimā apstiprina tikai ar opozīcijas atbalstu (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) rīt pārtrauks savu atvaļinājumu un dosies uz Eiropas tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas padomi, lai iepazīstinātu Eiropas kolēģus ar Latvijas pozīciju, kurā izteikta piekrišana papildu 526 bēgļu uzņemšanai. Bet Latvijas valdošās partijas šodien koalīcijas sēdē mēģinās saprast, vai pēc notikušā tās vēl var turpināt strādāt kopējā koalīcijā.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un ierasto praksi Latvijas nacionālā nostāja dažādos Eiropas Savienības jautājumos vispirms tiek pieņemta valdībā un pēc tam par to lemj deputāti Saeimas Eiropas lietu komisijā. Parasti tas neradīja nekādu aizķeršanos, taču strīdīgais bēgļu jautājums atklājis trūkumus šajā sistēmā.

Pagājušo piektdien Saeimā tika sasaukta Eiropas lietu komisijas sēde, lai lemtu par valdībā apstiprināto Latvijas nacionālo pozīciju ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomē. Taču jau no paša sēdes sākuma vairāki deputāti sāka asas diskusijas ar komisijas priekšsēdētāju, pieprasot pārcelt jautājuma izskatīšanu uz pirmdienu. “Ir daudz jautājumu un neskaidrību par sagatavoto pozīciju. Tā ir juridiski nepilnīga, turklāt nav vērtēta ietekme uz budžetu,” prasību pamatoja Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”). Līdzīgu viedokli pauda arī pozīcijas deputāti Rihards Kols (NA) un Armands Krauze (ZZS).

Tomēr komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (“Vienotība”) uzstāja, lai jautājums tiktu skatīts jau piektdien, jo jau svētdien Briselē paredzēta vēstnieku tikšanās, kur jāieskicē valstu pozīcijas. “Šodien klāt ir ārlietu ministrs un citi spēcīgi ziņotāji, kas gatavi atbildēt uz deputātu neskaidrajiem jautājumiem,” teica Čigāne. Balsojumā četriem deputātiem balsojot “par” un pieciem “pret”, priekšlikums atcelt sēdi tika noraidīts. Visticamāk, gan bēgļu uzņemšanas pretinieki sēdes atlikšanu lūdza nevis tādēļ, ka viņiem būtu iekrājušies kādi neatbildēti jautājumi, bet gan tādēļ, ka piektdien viņi komisijā bija palikuši mazākumā, jo vairāki NA pārstāvji devušies komandējumā. Ieradies nebija arī Guntis Belēvičs, kurš līdztekus darbam Saeimā veic veselības ministra pienākumus. Opozicionāre Nellija Kleinberga (LRA) gan pieslējusies “Vienotības” viedoklim.

Saprotot, ka ar konkrētā brīža spēku samēru viņi tiks vienkārši pārbalsoti, bēgļu uzņemšanas pretinieki mainīja taktiku un sāka pamest zāli. Vispirms aizgāja R. Kols, paskaidrojot, ka nevar piedalīties sēdē, kur tikai 9 no 16 komisijas locekļiem pieņem būtisku lēmumu. Viņa piemēram sekoja A. Krauze un Edgars Putra (ZZS). Tāpat zāli atstāja arī J. Stepaņenko. Novēroju, ka kuluāros aktīvi rosījās “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Šadurskis, ar draudiem, pārliecināšanu un provokācijām mēģinot piespiest aizgājējus atgriezties zālē un cenšoties pa telefonu sadzīt rokā uz sēdi neatnākušos deputātus, kuri varētu atbalstīt pozīciju, piemēram, saskaņieti Ivanu Klementjevu. Tomēr šoreiz pat ar Šadurska runas meistarību bija par maz, un kvoruma trūkuma dēļ sēde bija jāpārtrauc bez nekāda lēmuma pieņemšanas.

Komisijas vadītāja L. Čigāne, ārlietu ministrs E. Rinkēvičs un citi pozīcijas atbalstītāji gan centās rādīt optimistisku seju un apgalvoja, ka notikušais netraucēs iekšlietu ministram doties uz Briseli un ziņot par Latvijas oficiālo pozīciju. Sak, valdības pozīcija joprojām ir spēkā, jo Saeima to nav atbalstījusi, bet nav arī noraidījusi. Tomēr arī viņi paši nešķita pilnīgi pārliecināti par to. Pretējās domās bija NA pārstāvis Jānis Dombrava: “Tās ir pilnīgas muļķības! Šeit gan varam runāt par konstitucionālo krīzi, kad valdības lēmumus mēģina padarīt primārākus par parlamenta lēmumiem. Ja tiešām valdība mēģinās šādi rīkoties, tas būs cinisks mēģinājums uzurpēt varu un mazināt parlamenta lomu lēmumu pieņemšanā.” Arī aptaujātie juristi neizpratnē raustīja plecus.

 

Seko otrā sēde

Saprotot, ka iekšlietu ministram doties uz Briseli bez Saeimas “ceļamaizes” tomēr nebūtu īsti glīti, L. Čigāne tās pašas dienas otrā pusē pēc IeM lūguma sasauca vēl vienu Eiropas lietu komisijas sēdi. Starplaikā “Vienotība” bija cītīgi pastrādājusi un nodrošinājusi “Saskaņas” atbalstu pozīcijai. Uz otro sēdi bija saorganizēts arī no rīta iztrūkušais I. Klementjevs. Tādēļ pozīcijas pretinieki vairs nevarēja izmantot kvoruma noraušanas taktiku. Tā vietā viņi cītīgi diskutēja un iesniedza priekšlikumus katrai dokumenta sadaļai, lai padarītu to kaut nedaudz stingrāku. Piemēram, runājot par uzņemšanas kapacitāti, pievienota piebilde, ka jāņem vērā integrācijas un vēsturiskie aspekti. Teikumā “Latvijai ir bažas par automātisku patvēruma meklētāju pārdali” vārds “bažas” aizstāts ar vārdu “iebildumi”. Pret šādiem redakcionālas dabas grozījumiem deputātu vairākums neiebilda, bet visus konceptuālos priekšlikumus, kas iebilda pret papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā, gan stingri noraidīja. “NA būtu gatava atbalstīt četras no piecām dokumenta sadaļām, bet pret atlikušo vienu esam kategoriski pret, tādēļ nevaram atbalstīt dokumentu,” pirms balsojuma par pozīciju kopumā paziņoja R. Kols.

Balsojumā pozīciju atbalstīja astoņi deputāti – “Vienotības” pārstāvji Edvards Smiltēns, Atis Lejiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš un Lolita Čigāne, saskaņieši Igors Pimenovs, Sergejs Dolgopolovs un Ivans Klementjevs, kā arī Nellija Kleinberga (LRA). “Pret” balsoja trīs parlamentārieši – Rihards Kols (NA), Armands Krauze (ZZS) un Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”).

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uz sēdi nebija ieradies, jo atrodoties atvaļinājumā. Tomēr viņa padomniece Daiga Holma apstiprināja, ka ministrs gatavs pārtraukt atpūtu ar ģimeni, lai rīt dotos uz padomes sēdi Briselē.

 

Lēmums atstās sekas koalīcijā

“Kvoruma noraušana ir klaji bezatbildīga rīcība. Acīmredzot tiem deputātiem, kas sēdi pameta, valsts intereses rūp vismazāk. Ja divi partneri ZZS un NA atsakās no lemšanas par valstij tik būtisku jautājumu, tad jājautā – vai koalīcija vispār vēl pastāv,” pēc pirmās komisijas sēdes dusmas par notikušo neslēpa Šadurskis. Citi vienotībnieki sēdi pametušos deputātus apsaukāja par “bēgļiem” un “gļēvuļiem”. Pēc otrās sēdes un “Vienotībai” labvēlīgā lēmuma emocijas jau bija rimušas, bet Šadurskis tik un tā uzstāja, ka koalīcijā gaidāma smaga saruna par notikušo. A. Krauze uz to atbildēja, ka arī ZZS no savas puses būs smagi jautājumi par “Vienotības” izvērsto šantāžas un uzspiešanas taktiku. Arī nacionāļu pārstāvis R. Kols apgalvoja, ka Šadurskis centies viņu ietekmēt ar apmelojumiem un solīja runāt par to koalīcijas sēdē.

Lai nu kā, “Vienotība” kārtējo reizi apliecinājusi politisko virtuozitāti panākt savu arī tad, kad pat koalīcijā tā palikusi faktiski bez sabiedrotajiem. Ne pirmo reizi kritiskā brīdī premjeres partijai talkā nākusi “Saskaņa” (“pret” balsojusī J. Stepaņenko pieder “Saskaņas” frakcijai, bet kā partijas “Gods kalpot Rīgai” pārstāve saglabā neatkarību balsojumos). Iespējams, ka tikšanās laikā starp abām sēdēm “Saskaņai” izteikts kāds piedāvājums, bet “Vienotības” pārstāvji apgalvo, ka solījuši tikai atbalstīt saskaņiešu piedāvātos grozījumus pozīcijā. Arī LRA, kas vēl nesen kategoriski iebilda pret bēgļu uzņemšanu, nu savu nostāju strauji mainījusi. Pietika tikai atļaut LRA piedalīties vienā koalīcijas sēdē, lai nodrošinātu partijas atbalstu oficiālajai pozīcijai.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Arī šeit tiek ierobežota vārda un preses brīvība par to ka rakstīju par abām meitenēm kuras gaida begļu vīriesus lai nodarbotos ar sex to izdzēsuši laikam tacu šiem taisnība nepatīk.

  2. Nevis SC atbalstīja valdošos bet valdošie nopirka SC deputatu balsis par milzu naudu,jo pērkamie ir visās partijās,darījums ir tikai summas lieluma par pārdoto balsi.

  3. … @ brrr ! Piekritu visam … Gundars Taivans sava I:I intervija apstiprina zinatniski to, ko jau katrs vidusskolnieks apzinas … no pieredzes un masu mediju klasmas … so migrantu grupas saliedetibas spejas izstumt katru aborigenu – un saja situacija samazinat autohtonas latviesu tautas masu lidz iznicibai … !

    … Ar so gajienu NA un ZZS spes sastadit nakoso valdibu … jo V un SX partijas politiskais manevrs ir tik isredzigs un pretejs un pasiznicinoss, pat krievvalodigiem Bezabrene, jo pasai Krievijai draud lidzigs liktens – ka sis partijas izkurces sava preteiropaeiska inde …

  4. A SC ar vienu šāviņu nošauj divus zaķus – 1) vēl vairāk atšķaida nāciju – lai latviešu % šeit kļūst vēl mazāks – iespējams, ka bēgļu pieplūdums vairos latviešu aizbraucēju rindas; 2) esmu pārliecināts, ka šīs labējās partijas vēlēšnaās ar šo pazaudē tūkstošiem balsu !
    Bravo SC – pieļauju, ka spīd milzīga nacionālā un politiskā uzvara.

  5. Nezinu – kāāā var tā uzmest un gremdēt savas nācijas un valsts nākotni un stabilitāti !? Varbūt viņiem šiem dažiem politiķiem, kas lemj esmu pārliecināts, ka pretēji nācijas vairākuma viedoklim, regulāri tiek draudēts ?! Nu kā var tik nodevīgi un ne Latvijas un latviešu interesēs lemt un rīkoties !?
    Kādu valodu man bērniem mācīt kā otro valodu ? – Un kurā ticībā vest ?

  6. Lūk, kāda man sanāk matemātika. ASV paziņoja, ka gada laikā uzņems 100’000 bēgļu. Pie ~300 miljoniem iedzīvotāju, tā sanāk ~ 3000 daļa no iedzīvotāju skaita. Tagad dalu mūsu ~ 1,7 milj. iedzīvotāju skaitu ar 3000 – man sanāk 567 bēgļi. Bet vēl jāņem vērā, ka mums blakus ir karš Ukrainā un diktatoriskā Krievija, no kurām slāvi šeit pabrauc, pabrauc + apstāklis, ka mums latviešu Latvijā ir tikai nedaudz vairāk par pusi no iedzīvotājiem, tāpēc šim skaitlim priekš Latvijas būtu jābūt vēl krietni mazākam nekā 567 ….
    Politiķiem, kas tagad pamatīgi iegāž latviešu kā nācijas nākotni vispār nav mugurkaula ? – cenšas izpatikt Eiropas lielajiem ierēdņiem, lai ilgāk noturētos pie siles Latvijā ? Tik ņemiet vērā, ka pēc 5-6 gadiem iespējams, ka būs bailes iziet uz ielas un ielās būsim raibi, un mošejas un – kas zin kā būs ar ter-6aktiem …
    Smieklīgākais, ja ES tā vai tā izjuks – a mūsu valstij, pateicoties pāris desmitu politiķu gļēvumam, būs jāzina Korāns nakts vidū !

  7. Lūk, priekš kam mūs sargā no slāviem – lai pa taisno musulmaņiem rīklē iekšā … Varam gatavoties 🙂

  8. Fantastika! Valstij tik liktenīgus lēmumus uzspiež Sorosa stipendiāte – ..! Savukārt, SC kārtējo rezi apliecināja savu pretvalstisko un pretlatvisko būtību, bet balsojumā piedalījušies ārzemju latvieši – to, ka viņi sagādā Latvijai tikai postu.

  9. Ļoti iespējams, ka tagad Skrundas vēlētājiem ir kauns par to ko viņi ir ievēlējuši, kauns par mūsu Nelliju.

    • LRA nav mainījuši viedokli. LRA ir bijuši pret veidu kādā tiek uzņemti bēgļi, kuri bēgļi, bet ne pret pašu bēgļu uzņemšanu. Runājot par šiem, te jau neko iespringt pretī nevarēja. Vai Nellija darīja pareizi balsojot par, redzēsim kā risināsies šī situācija.

    • Esmu dzimis un audzis netālu no Skrundas un netālu no Rudbāržiem, no kurienes Kalpaka vienības sāka Latvijas atbrīvošanas cīņas, beidzis Skrundas vidusskolu, kas atradās vēsturiskās bijušās Kalpaka vārdā nosauktās 6 gadīgās pamatskolas namā. Esmu arī balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tāpēc man sevišķi sāpīgi, ka mana novadniece nobalso par atgūtās neatkarīgās Latvijas pazudināšanu.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+