Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
22. maijs, 2014
Drukāt

Kara muzejā skatāma izstāde “Karš ienāca mūsu mājā. 1914 – 1918”

Foto - Viesturs SprūdeFoto - Viesturs Sprūde

Latvijas Kara muzejā skatāma izstāde “Karš ienāca mūsu mājā. 1914 – 1918″, kuru tās veidotāji raksturo kā pirmo nopietno mēģinājumu Latvijā ar eksponātiem, dokumentiem un fotogrāfijām atspoguļot Latvijas civiliedzīvotāju dzīvi Pirmā pasaules kara laikā abās frontes pusēs.

Eksponāti izstādei savākti no 10 Latvijas muzejiem, Latvijas Nacionālā arhīva un Štutgartes Valsts arhīva, kā arī no privātpersonu kolekcijām. ”Ideja bija parādīt, kā karš ietekmē cilvēkus, iesaista visus – sākot ar bērnu un beidzot ar vecīti. Karš maina šos cilvēkus – gan psihi, gan modi,” stāsta Latvijas Kara muzeja Pirmā pasaules kara nodaļas vēsturniece Ilze Krīgere. Pirmais pasaules karš bija vēsturē pirmais, kurš tik lielā mērā skāra civiliedzīvotājus, sevišķi Latvijas teritorijā. No Latvijas bēgļu gaitās devās 760 tūkstoši iedzīvotāju (nesalīdzināmi vairāk nekā Otrā pasaules kara laikā), bet tikai 35% no tiem pēc tam atgriezās Dzimtenē. Tādējādi Latvijas teritorija iedzīvotāju zuduma ziņā ieņēma pirmo vietu no visām karā iesaistītajām valstīm. ”Kurzemē palika tikai tie, kas negadījās ceļā kazaku patruļām, kuras 1915. gadā piespiedu kārtā dzina ļaudis ārā no mājām un visu dedzināja,” stāsta vēsturniece. Liela nozīme bija arī propagandai – avīzes apgalvoja, ka vācieši ieņemtajos apgabalos spīdzina bērnus un dara visādus šausmu darbus. Kurzemi un Zemgali atstāja 70% iedzīvotāju, izklīstot pa visu Krievijas impērijas teritoriju. Iegūt objektīvu informāciju par situāciju frontē un vispār notiekošo, atrast bēgļu kustības haosā noklīdušos bērnus un tuviniekus cilvēkiem toreiz praktiski nebija iespējams. 
Karamuzejs1_Sprude_10

Izstāde apskata civilo dzīvi kara apstākļos visā tās daudzveidībā – satiksmes līdzekļu rekvizīcijas (izstādē to ilustrē unikāls 1909. gada beļģu motocikls, deponēts no Rīgas Motormuzeja), mobilizāciju, nodarbināšanu, pirmās pilsētu apšaudes un postījumus, rūpniecības uzņēmumu evakuāciju, sabiedriskās palīdzības organizēšanu bēgļiem. Izstādei ir divas daļas – viena stāsta par dzīvi Krievijas armijas aizmugurē, otra – par to pašu laiku otrpus pa Daugavu novilktajai frontes līnijai, tas ir, vācu okupētajā Kurzemē. Dzīve vācu aizmugurē šobrīd ir viens no Latvijas vēstures ”baltajiem” plankumiem, tādēļ izstādē redzamais par medicīnu, kultūras dzīvi, skolām, klaušām, ”vācu kārtību” administrācijā un pārvācošanas politiku varētu būt kaut kas jauns pat tiem, kas uzskata sevi par Pirmā pasaules kara vēsturē zinīgiem. Vēsturniece Krīgere īpaši izceļ stendu, kas vēsta par abpusējo spiegošanu frontes aizmugurē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+