Pasaulē
Eiropa

Bēgļu pārvietošana bremzējas – Itālijā nebija viegli savākt jau pirmos 19 Eritrejas bēgļus 16


Migranti aizpilda identifikācijas dokumentus Palermo ostā Itālijā.
Migranti aizpilda identifikācijas dokumentus Palermo ostā Itālijā.
Foto – AFP/LETA

Oktobra sākumā ar lidmašīnu no Itālijas uz Zviedriju tika nogādāti pirmie deviņpadsmit patvēruma meklētāji no Eritrejas, kurus Zviedrija uzņem saskaņā ar Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmu. Aizvakar Itāliju atstāja nākamie 70 bēgļi, kas devās uz Zviedriju un Somiju. Taču, lai pārvietotu visus paredzētos 40 000 bēgļus no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā, vajadzētu ik mēnesi pārvietot aptuveni 1500 patvēruma meklētāju. Šie skaitļi šobrīd šķiet nesasniedzami, pārvietošana norit daudz lēnāk, nekā plānots. Itālija šajā neveiksmē vaino galvenokārt pārējās ES dalībvalstis, kuras izteica gatavību uzņemt bēgļus, taču praksē joprojām nav gatavas viņus izmitināt, kā arī pašu patvēruma meklētāju bailes tikt pārvietotiem.

Programma – kā bēgļu laiva

Itālijas prese šajās dienās plaši apspriež Briselē izskanējušās bažas, ka bēgļu pārvietošanas programma cietīs neveiksmi, un apskata radušās situācijas iemeslus. Itālijas komunistu laikraksts “Il Manifesto” pielīdzina pašu bēgļu pārvietošanas programmu nedrošajai bēgļu laivai, kas šūpojas jūras viļņos bez noteikta kursa, jo programmai trūkst noteiktības un precizitātes, tā balstās galvenokārt uz Itālijas un Grieķijas iniciatīvām. Veneto reģiona gubernators Luka Dzaija, kurš pārstāv pret imigrantiem noskaņoto “Ziemeļu līgu”, ziņu aģentūrai “Adn-Kronos” sūdzējies, ka viņa reģionā vien jau ieradušies 19 000 bēgļu, bet ES programma, viņaprāt, patiesībā Briselei nemaz nerūp un ir tikai neveikla ES tēla spodrināšana.

Itālijas valsts televīzija “Rai” analizē lēnās pārvietošanas iemeslus un min līdzīgas problēmas kā vairākums valsts preses izdevumu. Pirmais iemesls – ES dalībval­stis, kuras ir piekritušas uzņemt bēgļus no Itālijas un Grieķijas, praksē joprojām nav gatavas to darīt. Šobrīd tikai sešas valstis – Zviedrija, Somija, Austrija, Vācija, Luksemburga un Spānija – ir jau gatavas uzņemt nelielu daļu no sākotnēji solītā bēgļu skaita, tāpēc lielāku skaitu patvēruma meklētāju nav iespējams pārvietot.

Otrkārt, Itālijā nebija viegli savākt jau pirmos 19 Eritrejas bēgļus, kas devās uz Zviedriju, tāpat kā Grieķijai radās grūtības ar Sīrijas bēgļiem, kas atteicās doties uz Luksemburgu. Tas izskaidrojams ar bēgļu neuzticēšanos un bailēm tikt nogādātiem nevis citā ES valstī, bet gan atpakaļ viņu mītnes zemē. Vienlaikus notiek arī ekonomisko imigrantu repatriācija, kas pastiprina pārējo ieceļotāju bažas, ka arī viņus gaida līdzīgs liktenis.

Savukārt Itālija no savas puses kavējas ar ES pieprasīto atbraucēju reģistrācijas un identifikācijas punktu, starptautiskajā saziņā sauktu par “hotspot”, izveidi. Šobrīd savu darbību ir sācis tikai viens no paredzētajiem sešiem reģistrācijas punktiem – Lampedūzas salā.

Kāpēc Itālija nereģistrē?

Apmaiņā pret pārējo dalībvalstu solījumiem uzņemt daļu nonākušo bēgļu Itālija apņēmās nodrošināt efektīvāku bēgļu reģistrāciju un pirkstu nospiedumu ievākšanu. Tagad solījumu fāzei seko savstarpējās neuzticēšanās fāze – Itālija vēlas vispirms saņemt garantijas, ka bēgļi tiks tiešām pārvietoti un ka ES palīdzēs ar ekonomisko imigrantu repatriāciju. Pašlaik pirmajā “hotspot” Lampedūzas salā, kas darbojas eksperimentālā režīmā, strādā tikai Itālijas policija, kura cenšas ievākt atbraucēju pirkstu nospiedumus, piereģistrēt un identificēt katru imigrantu, kā arī tūlīt nodalīt bēgļa statusa pieprasītājus no tiem, kuriem nav tiesību uz patvērumu un kas ir jānosūta atpakaļ uz savu valsti. Saskaņā ar ES programmu imigrantiem reģistrācijas punktos būtu jāuzturas ne vairāk kā 48 stundas, pēc tam bēgļa statusa pieprasītāji jānovirza uz nepieciešamo formalitāšu kārtošanu un uzņemšanas centriem, bet pārējie pēc iespējas ātrāk jānogādā atpakaļ mājās.

Taču, kamēr Itālija nesaņem no ES pietiekamu palīdzību bēgļu uzņemšanā un repatriācijā, bet tās uzņemšanas centri ir pārpildīti, valsts nemaz nav ieinteresēta pildīt šo apņemšanos, jo tai ir izdevīgi, ka bēgļi nereģistrēti turpina savu ceļu uz citām ES dalībvalstīm paši saviem spēkiem. Turklāt imigrantu reģistrācija nemaz nav tik vienkārša, kā varētu domāt. Pēc policijas datiem, katrs trešais atbraucējs atsakās reģistrēties labprātīgi, bet fotografēšana piespiedu kārtā ir tehniski apgrūtināta. “Hotspot” ir arī pretrunā ar Itālijas likumiem, kuri ļauj policijai aizturēt nelegālos imigrantus uz ne vairāk kā 12 stundām.

Eksperta viedoklis

Saistītie raksti

Kjāra Peri jau piecpads­mit gadus strādā bēgļu uzņemšanas centrā “Astalli”, kurā ir projektu vadītāja un starptautisko attiecību speciāliste. Peri savu nostāju pret ES patvēruma meklētāju pārvietošanas programmu raksturo kā “skeptisku un mazliet noraizējušos”, jo, viņasprāt, plāns ļoti pavirši pieiet bēgļu koncentrācijai pierobežas valstīs. Speciāliste uzskata, ka ES patvēruma meklētāju pārvietošanas programma iesākta ļoti strauji, bez īstas skaidrības. Turklāt tā attiecas tikai uz nelielu daļu bēgļu, kas ierodas Itālijā, praktiski tikai uz Eritrejas bēgļiem, jo Sīrijas bēgļi Itālijā ierodas ļoti mazā skaitā, viņi biežāk izvēlas citus imigrācijas ceļus. Bet Itālijā bēgļa statuss tiek piešķirts arī vairāku citu valstu pilsoņiem, kuri turpina pārpildīt uzņemšanas centrus.

Peri apstiprina, ka pārvietotajiem bēgļiem nav iespējas izvēlēties, uz kuru ES valsti doties. Bēgļiem neviens nejautā, kura valsts viņiem labāk patīk, ar kuru valsti viņiem varētu būt kāda saikne, varbūt draugi vai paziņas, pat radinieki. Bet valstī, uz kuru bēglis tiek pārvietots, viņam būs jāpaliek nenoteiktu laiku, daudz ilgāk nekā tikai uz bēgļa statusa iegūšanas laiku, tāpēc šo cilvēku neuzticības pilnā attieksme pret pārvietošanu ekspertei šķiet pilnībā saprotama.

Peri arī uzskata, ka vietējo iedzīvotāju bailes no bēgļiem parasti ir nepamatotas – viņi vēloties strādāt un iekļauties sabiedrībā.

LA.lv