Bēgļu uzņemšanai – nepilni 15 miljoni 0
Pēc gandrīz mēnesi garām diskusijām un vairākkārtējas skatīšanas koalīcijas padomē, dažādām saskaņošanām starp frakcijām vakar valdība beidzot pieņēma galīgo rīcības plānu par bēgļu pārvietošanu un uzņemšanu Latvijā.
Vislielākās politiķu diskusijas plāna gatavošanas procesā raisīja bēgļiem vai alternatīvā statusa saņēmējiem izmaksājamā pabalsta apmērs, ko Nacionālā apvienība (NA) pieprasīja samazināt. Galu galā koalīcija vienojās, ka sākotnēji plānoto 256 eiro vietā bēgļu pabalsts būs 139 eiro apmērā un 97 eiro katram nākamajam ģimenes loceklim. Šāda summa izvēlēta, lai pabalstu pielīdzinātu Latvijas minimālajam ienākumu līmenim. Šādu pabalstu persona varēs saņemt gadu kopš bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas. Sākotnēji Iekšlietu ministrijas darba grupa bija rosinājusi bēgļa pabalstu turpināt izmaksāt arī pēc tam, kad imigrants atradis darbu, bet pēc NA pārstāvju iebildumiem no šīs ieceres atteicās. Tāpat darba grupa bija rosinājusi atvieglot valodas prasības atsevišķām profesijām, lai bēgļi varētu vieglāk iekļauties darba tirgū, bet arī šie grozījumi pēc NA iebildumiem tika atcelti. Savukārt vārds “integrācija” visā dokumentā aizstāts ar jēdzienu “sociālekonomiskā iekļaušanās”.
Grozījumi plānā arī paredz, ka pirms uzņemšanas bēgļi tiks informēti par Latvijas sociālekonomisko stāvokli salīdzinājumā ar citām valstīm. Acīmredzot ar mērķi padarīt mūsu valsti viņiem mazāk interesantu. Jaunajā plānā iekļauti arī vairāki varianti patvēruma meklētāju uzņemšanas centra “Mucenieki” paplašināšanai – iegādāties un rekonstruēt blakus esošo kompleksu “Bundulīši” vai iepērkot saliekamo moduļu ēkas.
Tieši “Mucenieku” paplašināšana minēta kā galvenais finansiālais ieguldījums bēgļu uzņemšanas procesā. Pēc premjeres lūguma darba grupa arī precizējusi kopējās izmaksas 531 bēgļa uzņemšanai. Iepriekš tās tika lēstas 15 453 442 eiro apmērā, bet tagad tās par 459 415 eiro samazinājušās. Līdz ar to kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2016. un 2017. gadā veido 14 994 027 eiro. No tā 6,53 miljonu eiro varētu segt Eiropas Savienības fondi, bet 8,47 miljoni eiro būs nepieciešami no valsts budžeta. Valdība arī rēķinās, ka bēgļu uzņemšana var radīt papildu finansiālo slogu pašvaldībām, tādēļ plānā iekļauta arī kārtība, kā valsts šos tēriņus kompensēs.
Valdībā nevienam ministram iebildumu pret plāna precizēto versiju nebija un tas tika pieņemts bez balsojuma. “Tagad ir svarīgi saprotamā valodā informēt sabiedrību par patvēruma meklētāju uzņemšanu,” pēc plāna apstiprināšanas teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Savukārt IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane informēja, ka līdz ar plāna apstiprināšanu atbildīgās amatpersonas var ķerties pie praktiskā darba. Jau pagājušajā nedēļā Latvijas speciālisti apmeklējuši Itāliju, kur patlaban uzturas daļa no Latvijai paredzētajiem bēgļiem, lai nodibinātu kontaktus ar šīs valsts atbildīgajām institūcijām. Drīzumā uz turieni varētu nosūtīt mūsu informācijas virsniekus, lai sāktu atlases procedūru. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) iepriekš minējis, ka pirmie patvēruma meklētāji Latvijā varētu ierasties janvārī. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai divu gadu laikā jāuzņem 531 persona. Daļa šo cilvēku atrodas Grieķijas un Itālijas bēgļu nometnēs, bet daļa savās mītnes zemēs. Saskaņā ar amatpersonu teikto, Latvija varētu uzņemt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un Eritrejas pilsoņus.
