Pasaulē
Baltija

Bēgļu uzņemšanas process Lietuvā krasi apsīcis 16


Patvēruma meklētāji  Itālijā, 27.05.2018.
Patvēruma meklētāji Itālijā, 27.05.2018.
Foto – LETA/Reuter

Lietuvai nav izdevies izpildīt saistības no 2015.gada beigām līdz šā gada sākumam uzņemt 1105 patvēruma meklētājus no tādām valstīm kā Sīrija, Irāka un Eritreja, un šobrīd process vispār apstājies, vēsta laikraksts “Lietuvos žinios”.

“Šobrīd fiksēta krasa bēgļu plūsmu samazināšanās. Lietuva ir gatava solidāri ar citām valstīm pildīt savas saistības, ja Itālija, Grieķija un Turcija to lūgtu (..) Pašlaik Lietuva no Eiropas Savienības vairs nesaņem patvēruma meklētāju lietas, tādēļ pārcelšanās process ir apstājies,” avīzei pastāstījis iekšlietu ministra Eimuša Misjūna padomnieks Karolis Vaitkevičs.

Līdz šim uz Lietuvu pārcelti 468 cilvēki, un 338 no viņiem valsti jau atstājuši.

Kā norādījis Vaitkevičs, lai gan paredzētais kvotu izpildes laiks ir beidzies, ES līmenī panākta vienošanās, ka dalībvalstis vajadzības gadījumā turpinās bēgļu uzņemšanu, kamēr noteiktās kvotas būs izpildītas.

Viņš uzsvēris, ka Lietuva ir skaidri deklarējusi savas iespējas uzņemt bēgļus un ES līmenī noslēgta vienošanās par solidāru kvotu.

“Taču pirmām kārtām viņiem pašiem jāgrib braukt uz Lietuvu, un, otrkārt, viņiem jāatbilst noteiktām drošības prasībām,” sacījis iekšlietu ministra padomnieks.

Pēc viņa teiktā, ES dalībvalstu pārstāvju tikšanās reizēs tiek diskutēts arī par tā dēvētās otrējās migrācijas problēmu un iespējamajiem risināšanas ceļiem, bet pagaidām nekādi lēmumi nav pieņemti.

ANO bēgļu lietu aģentūra (UNHCR) jūnijā publiskos ziņojumu par jaunākajām piespiedu migrācijas tendencēm pasaulē. Kā uzsvērusi ANO bēgļu lietu augstā komisāra pārstāve Lietuvā Renāta Kuleša, pasaule nav kļuvusi drošāka, un bēgļu jautājums joprojām ir aktuāls. Viņa norādījusi, ka pērn no trešajām valstīm uz Eiropu pārcelts par 54% vairāk personu nekā 2016.gadā. Lielākoties tie ir sīrieši, kas no Turcijas, Libānas un Jordānijas pārcelti uz Lielbritāniju, Zviedriju un Vāciju.

Saistītie raksti

Lielākā daļa Lietuvā uzņemto bēgļu šai valstī ilgi neuzkavējas un dodas tālāk uz Rietumeiropas vai Skandināvijas valstīm. Kā norādījis Vaitkevičs, viņu integrācija ir Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrijas kompetencē. “Ciktāl zināms Iekšlietu ministrijai, bēgļus neapmierina dzīves līmenis Lietuvā, skarbais klimats, kā arī sociālie apstākļi. Prāvai daļai patvēruma meklētāju ir radinieki Vācijā vai Skandināvijā, tādēļ viņi cenšas doties turp, kur var uzturēt sociālos kontaktus,” viņš skaidrojis.

Pēc Kulešas sacītā, iemesli, kādēļ patvēruma meklētāji dodas projām no Lietuvas, ir ļoti dažādi. Jūtams, ka šiem cilvēkiem nav viegli te uzsākt jaunu dzīvi un saskatīt savu nākotni, jo viņi saskaras ar daudziem izaicinājumiem, piemēram, ir grūti atrast mājokli un darbu, un arī sabiedrības attieksme pret patvēruma meklētājiem ir drīzāk negatīva nekā pozitīva.

LA.lv