Latvijā
Sabiedrība

Beidziet tēlot muļķīšus – jūs esat zagļi! 19

Foto – Shutterstock

Nelegālu TV pieslēgumu statistika un sabiedrības attieksme pret autortiesību pārkāpumiem internetā esot satraucoša – pēc 2016. gadā veikta pētījuma 240 000 cilvēku Latvijā izmanto nelegālos TV pieslēgumus, katrs otrais cilvēks kaut reizi izmantojis nelegālu saturu internetā. Turklāt pirātisko produktu izmantotāji savai rīcībai rod virkni attaisnojumu vai vispār nesaskata tajā neko nosodāmu. Tādēļ biedrība “Par legālu saturu!” sadarbībā ar Valsts policiju, Patentu valdi un Kultūras ministriju uzsākusi pretpirātisma kampaņu “Nemāni sevi – tu zodz!”, lai veicinātu sabiedrības apzināšanos, ka nelegāla autortiesību produktu iegūšana internetā arī ir nelegāla darbība. Tās ietvaros TV un kinoteātros tiks raidīti reklāmas rullīši ar mudinājumiem izvēlēties legālu saturu internetā.

Arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis norādīja, ka nelegālās televīzijas apkarošana esot viena no pagājušā gadā noteiktajām policijas darba prioritātēm un tāda tā palikšot arī šogad. “Ir svarīgi rūpēties par patiesu un vienotu valsts informācijas telpu, jo īpaši laikā, kad Latvijai pastāv hibrīdkara draudi. Patiesa informācija vienmēr ir bijusi vērtība, un arī turpmāk strādāsim, lai tāda tā paliktu,” uzsvēra Ķuzis.

Pēdējā gada laikā vien Valsts policija esot uzsākusi 19 kriminālprocesus, kuru ietvaros pārtraukta TV satura nelegāla piegāde ap 20 000 lietotāju. Pērn policija veikusi 563 audiovizuālā satura legalitātes pārbaudes. Uzsākta 61 administratīvā pārkāpuma lieta, sastādīti 23 administratīvā pārkāpuma protokoli.

Šeit gan jānorāda, ka interneta lietotāji bieži vien var apjukt piedāvājuma klāstā un neatšķirt legālu bezmaksas produktu no pirātiskā satura. Piemēram, brīdī, kad Latvijas boksa zvaigzne Mairis Briedis cīnījās ar Oleksandru Usiku, pat sabiedrībā cienījami un uzticami cilvēki sociālajos tīklos dalījās ar saitēm uz interneta lapām, kur šī komerccīņa tika nelegāli translēta tiešraidē bez maksas. Savukārt nelegālus TV pieslēgumus nereti piedāvā it kā oficiāli reģistrētas firmas. “Mēs apzināmies, ka gala lietotājs reizēm var neapzināties, ka viņam tiek piedāvāts nelegāls produkts. Tādēļ savas darbības vēršam pret piegādātājiem, nevis gala lietotājiem. Meklējam arī tehniskus risinājumus, lai nelegāls produkts nemaz nenonāktu līdz lietotājiem,” teica VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.

Savukārt biedrības “Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva ir noskaņota kareivīgāk: “Jābeidz tēlot muļķīšus! Te nav nekāda labticības momenta. Cilvēki vienkārši cenšas attaisnot savu nelikumīgo rīcību.” Sāktā kampaņa esot tikai kā dzeltenais brīdinājuma signāls. Gadījumā, ja sabiedrība nemainīs savu attieksmi, biedrība ir gatava ķerties pie stingrākiem soļiem, tostarp rosinot likuma grozījumus, lai ne tikai nelegālā satura piedāvātāji, bet arī lietotāji saņemtu brīdinājumus, bet to ignorēšanas gadījumā – viņiem arī varētu atslēgt internetu vai arī draudēt re­āls sods.

Šobrīd “interneta atslēgšana” par pirātisku filmu lejupielādi Latvijā vēl šķiet tehniski un juridiski neiedomājamas represijas. Taču jāņem vērā, ka “Par legālu saturu!” apvieno teju visus lielākos Latvijas TV pakalpojumu sniedzējus un audiovizuālā satura ražotājus, turklāt labi orientējas likumdošanas niansēs (biedrības izpilddirektore Kotzeva ir kādreizējā NEPLP juriste). Šāda spēcīga lobija priekšā priekšvēlēšanu periodā deputātiem būs grūti iestāties par tā saukto “tīmekļa neitralitāti”, kas cita starpā paredz, ka interneta pakalpojumu sniedzēji nedrīkst bloķēt, samazināt datu pārraides ātrumu vai citādi ierobežot tīmekļa vietņu un tiešsaistes satura izmantošanu.

LA.lv