Egils Līcītis: Laimdota un Edgars gaidīs viesībās Esplanādē 2
Kas bija negatīvais? Ka lija kā pa Jāņiem. Tauta nedabūja izlīksmoties, pieliekamajos sabojājās tonnām pirmklasīgas iemarinētas, bet neizceptas šašlika gaļas, un desiņas palika ugunskurā nečurkstinātas. Pie Straujumas tā divi gadi no vietas, pie Dombrovska tā nekad nenotika.
Kas ir pozitīvais? Ka valdība nolēmusi revanšēties, atdot latviešiem nozagtos svētkus, un, kamēr vēl svaigi līgošanai cirstie bērziņi, Laimdota un Edgars aicina visu Latviju un tās apdzīvotājus uz lielo saiešanu sestdien Esplanādē sakarā ar eiroprezidēšanas slēgšanu. Tā sacīt jāsaka – uz goda maltīti.
It neviena ministrija nežēlos ietaupītos pusmiljonus. Muzicēs “Bermudu divstūris”, labākie šlāgeransambļi un stīgu orķestri. Neskopojoties pasniegs šmigu, šprotes, vietējos dārzeņus, gailenīšu mērci un zirņus ar speķi, lai viss štimmētu latviskā garā un dzīvesziņā. Citādi, ziniet, var totāli nojūgties pusgada virsvadībā visiem šitiem ķertajiem briseliešiem, romiešiem, parīziešiem un atēniešiem. Esplanādē būs eksponēšanās – beidzot mājās! Premjerministre lauzīs un katram dalīs pa rupjmaizes gabalam, ārlietu ministrs nesīs portfeli ar saldumiem. Prezidentūras organizatoriem dāvinās: sieviešiem plecu lakatus, vīriešiem Šveices nažus salieceņus. Svētku viesiem loterijā izlozēs Nacionālajā bibliotēkā uzstādītos, līdz šim nesasistos krāsu televizorus un pārpalikumus no suvenīru burciņās iepildītā Zemgales māla. Sanākušie drīkstēs degt sārtus, izdancoties, sviest gaisā cepures un vainadziņus, ierīkoties uz nakti telšu vietās. Ir taču jāvada sirsnīga kopības un vēdera labsajūta, kad esam izkuģojušies “absolūtās vētras apstākļos”. Kad “sausās biksēs tikām cauri sveikā”.
Diplomātiskās pieņemšanas bija mūsu valsts labākā reklāma. Eiropas saimniecības darbi kļuvuši tuvi un pazīstami. Šis bija derīgs pasākums, lai nerūsētu mūsu pārvaldes atsperes. Raugi, Eiropas prezidējošā valsts ir ģimenes goda glabātāja. Lai nu kāds zaimotājs teiktu, ka Rietumu civilizācijas kantes rīvētas, kamēr pusgadu turējām to uz saviem pleciem! Cik dziļi bija Latvijas monumentālajās prioritātēs izspiestie domu ūdeņi! Mūsu ārlietnieki novērsa Montesumas atriebību. Tika kāpināta ogļu un tērauda ražošana. Paaugstināts Latvijas dominējošais stāvoklis Baltijas jūras baseinā. Tik formīgai džusei kā sinjorai Mogerīni iepletās acis, cik daudz noregulējumus panākuši latvieši, lai arī par apspriežu spīvumu varēja spriest pēc izdzerto “Valmiermuižnieku” pudeļu korķu daudzuma.
Laimdota izsūdzēja sievietes postu. “Pirmajā mēnesī nekur nedevos bez ožamspirta, bet beigās jutos kā zivs ūdenī, un viņi man sēdēja kā mincīši pie piena bļodiņas. Sākumā nezināju, kur aizšmaukt, kad tas Junkers grābstījās un Šulcs knakstījās, bet tagad zinu, kurš mani vedīs uz zagsu un…” – “Hm, hm,” iekrekstējās ārlietu ministrs. “Tā kā žēl, ka viss beidzies. Omamm, ko cienasts stāv neaiztikts? Kā saka Fidži salā – sauksim ciemiņus pie galda iepurināt pa glāzītei!”
