Mobilā versija
Brīdinājums -0.3°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
5. janvāris, 2016
Drukāt

Beidzot pārmaiņas? (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Mūsu skolēnu galvenais pienākums joprojām ir vecais labais uzstādījums – iegaumēt un atstāstīt uzdoto. Šī pieeja šodien tiek kritizēta.

Galvenais – atzīts, ka vielas iegaumēšanu bieži vien nepavada tās saprašana, ka iegaumētais ir tīri mehāniska atcerēšanās. Ja tagad Izglītības ministrija (“Latvijas Avīze”, 25. novembris, “Moderni skolosies jau pēc diviem gadiem”) uzsver, ka jādomā ne tikai par zināšanām, bet arī domāšanas prasmēm, to attīstīšanu, tad esam uz pareiza ceļa!

Taču viegli risināms šis domāšanas prasmju un kompetenču jautājums nebūs ne skolēniem, ne arī skolotājiem. Abām pusēm iznāks saskarties ar parādībām “tik tikko jaušamām” (B. Asafjevs). Tas ir neredzamām, vārām psihiskām un psihofiziskām vērtībām, kuru sajušanai un attīstīšanai nepieciešami pamatīgi treniņi, kur ar saprašanu nekas nav līdzēts. Ne velti speciālisti jautā – “kā veidot otrā cilvēkā iekšējās darbības, ja neprotam tās vispār aprakstīt”? Taču tieši šajās prasmēs ir viss jaunās, augstākās klases domāšanas sāls!

Lai spētu kaut kā tikt skolēna sajūtās, skolotājam pašam vajadzīgas gan labas izpildītājprasmes, gan zināšanas jaunrades psiholoģijā. Piemēram, ja runājam par mācīšanās kompetenci, tās attīstīšanu, nevarēsim ignorēt tādas smalkas psihiskās operācijas kā anticipācija (anticipatio latīniski nozīmē ņemt uz priekšu), ko psihologi atzīst par augstāko prasmi. Bez šīs smalkās prasmes apgūšanas nebūs uzlabojumu ne matemātikā, ne citos eksaktajos priekšmetos, ne valodās utt.! Matemātikas psihologi atzīmē, ka matemātiskajās prasmēs svarīga nozīme ir tādai prasmei kā simultān­uztvere (vienlaicīgs, paralēls satura tvērums). Nekāda dziļmācīšanās (“deep learning”) nebūs iespējama bez šo domāšanas prasmju funkcionēšanas.

Skolēnu augstāko domāšanas prasmju attīstīšana prasīs pavisam citu pirmsskolas un sākumskolas skolotāju sagatavošanu! Lai kā kritizējam bijušos laikus, padomju gados valsts šo skolotāju sagatavošanai veltīja daudz lielāku uzmanību nekā tagad. Visiem studentiem bija obligātas klavierspēles stundas. Studentiem bija arī lekcijas instrument­spēles psiholoģijā. Lai gan šodien pat neirologi (D. Fields) atzīst, ka instrumentspēlētājiem vairāki smadzeņu lauki ir labāk attīstīti nekā nemūziķiem, tas netiek ņemts vērā.

Domāšanas prasmju, visādu kompetenču attīstīšanas ziņā muzicēšana ir skolas galvenais priekšmets.

Dr. paed. Jānis Imants Birzkops Liepājā

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Atvainojos: iepriekšējā komentārā jābūt ,,priekšmets”!

  2. Sasmīdinājat ar tām klavierspēles stundam,kad un kur tadas ir bijußas?

    • Visām topošajām bērnudārza audzinātājām un sākumskolas skolotājām pedagoģiskajās skolās un skolotāju institūtā bija jāapgūst klavierspēle, bija arī mācību prielšmets ,, muzikālā audzināšana”.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+