Mobilā versija
+19.1°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
5. janvāris, 2016
Drukāt

Beidzot pārmaiņas? (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ilustratīvs attēls

Mūsu skolēnu galvenais pienākums joprojām ir vecais labais uzstādījums – iegaumēt un atstāstīt uzdoto. Šī pieeja šodien tiek kritizēta.

Galvenais – atzīts, ka vielas iegaumēšanu bieži vien nepavada tās saprašana, ka iegaumētais ir tīri mehāniska atcerēšanās. Ja tagad Izglītības ministrija (“Latvijas Avīze”, 25. novembris, “Moderni skolosies jau pēc diviem gadiem”) uzsver, ka jādomā ne tikai par zināšanām, bet arī domāšanas prasmēm, to attīstīšanu, tad esam uz pareiza ceļa!

Taču viegli risināms šis domāšanas prasmju un kompetenču jautājums nebūs ne skolēniem, ne arī skolotājiem. Abām pusēm iznāks saskarties ar parādībām “tik tikko jaušamām” (B. Asafjevs). Tas ir neredzamām, vārām psihiskām un psihofiziskām vērtībām, kuru sajušanai un attīstīšanai nepieciešami pamatīgi treniņi, kur ar saprašanu nekas nav līdzēts. Ne velti speciālisti jautā – “kā veidot otrā cilvēkā iekšējās darbības, ja neprotam tās vispār aprakstīt”? Taču tieši šajās prasmēs ir viss jaunās, augstākās klases domāšanas sāls!

Lai spētu kaut kā tikt skolēna sajūtās, skolotājam pašam vajadzīgas gan labas izpildītājprasmes, gan zināšanas jaunrades psiholoģijā. Piemēram, ja runājam par mācīšanās kompetenci, tās attīstīšanu, nevarēsim ignorēt tādas smalkas psihiskās operācijas kā anticipācija (anticipatio latīniski nozīmē ņemt uz priekšu), ko psihologi atzīst par augstāko prasmi. Bez šīs smalkās prasmes apgūšanas nebūs uzlabojumu ne matemātikā, ne citos eksaktajos priekšmetos, ne valodās utt.! Matemātikas psihologi atzīmē, ka matemātiskajās prasmēs svarīga nozīme ir tādai prasmei kā simultān­uztvere (vienlaicīgs, paralēls satura tvērums). Nekāda dziļmācīšanās (“deep learning”) nebūs iespējama bez šo domāšanas prasmju funkcionēšanas.

Skolēnu augstāko domāšanas prasmju attīstīšana prasīs pavisam citu pirmsskolas un sākumskolas skolotāju sagatavošanu! Lai kā kritizējam bijušos laikus, padomju gados valsts šo skolotāju sagatavošanai veltīja daudz lielāku uzmanību nekā tagad. Visiem studentiem bija obligātas klavierspēles stundas. Studentiem bija arī lekcijas instrument­spēles psiholoģijā. Lai gan šodien pat neirologi (D. Fields) atzīst, ka instrumentspēlētājiem vairāki smadzeņu lauki ir labāk attīstīti nekā nemūziķiem, tas netiek ņemts vērā.

Domāšanas prasmju, visādu kompetenču attīstīšanas ziņā muzicēšana ir skolas galvenais priekšmets.

Dr. paed. Jānis Imants Birzkops Liepājā

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Atvainojos: iepriekšējā komentārā jābūt ,,priekšmets”!

  2. Sasmīdinājat ar tām klavierspēles stundam,kad un kur tadas ir bijußas?

    • Visām topošajām bērnudārza audzinātājām un sākumskolas skolotājām pedagoģiskajās skolās un skolotāju institūtā bija jāapgūst klavierspēle, bija arī mācību prielšmets ,, muzikālā audzināšana”.

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+