Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. jūlijs, 2014
Drukāt

Viena persona varēs iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes (4)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Vakar Saeimas ārkārtas sēdē trešajā un galīgajā lasījumā deputāti beidzot apstiprināja zemnieku sen gaidītos likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” labojumus. Tie paredz stingrākus nosacījumus lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējiem.

Likuma labojumus Saeimā izmocīja ar novēlošanos un gariem strīdiņiem, tāpēc ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kuru kopš šā gada sākuma apbēra ar simtiem priekšlikumu, tostarp gatavotā likumprojekta klaju pretinieku iesniegtajiem, pusgadu nespēja izšķirties, cik stingriem galu galā vajadzētu būt zemes iegādes ierobežojumiem un vai tik ar tiem netiks pārkāptas kādas Latvijas starptautiskās saistības.

Iznākumā izjuka iecere apstiprināt likuma labojumus 19. jūnijā – pēdējā plenārsēdē pirms lielajām deputātu vasaras brīvdienām, tāpat iecere par likuma labojumu stāšanos spēkā šā gada 1. jūlijā.

Pieņemtie likuma labojumi nosaka, kas turpmāk drīkstēs pirkt zemi, kāda būtu īpašumā iegūstamās zemes maksimālā platība, kam zemes pirkšanā būs pirmpirkuma tiesības, zemes nomas noteikumus.

Likuma labojumi paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi un šajās valstīs reģistrētās firmas turpmāk varēs brīvi pirkt Latvijā lauksaimnieciski izmantojamu zemi un mežus. Tādējādi zuduši arī tie formālie ierobežojumi ārzemniekiem, kas bija spēkā līdz šā gada 30. aprīlim.

Likumā paredzētās prasības neskartu vien tās fiziskās personas, kas gribētu pirkt līdz desmit hekt­āriem zemes. Savukārt juridiskās personas, tostarp biedrības un nodibinājumi, kuri darbojas jau trīs gadus un kuru darbības mērķis ir saistīts ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecību, bez ierobežojumiem pirktu zemi līdz piecu hektāru platībā.

Arī plenārsēdē deputātiem joprojām nebija vienprātības par to, kāda ir īpašuma maksimāli pieļaujamā zemes platība. Nacionālās apvienības deputāti Dzintars Kudums un Jānis Dombrava uzskata – 500 hektāru robeža būtu īstā, kas nepieļautu iedzīvotāju vēl lielāku aizplūšanu no laukiem. Tomēr deputātu vairākums atbalstīja komisijas piedāvāto – viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem zemes. Platībā nerēķinātu nomāto zemi. Vietējā pašvaldība savā teritorijā varētu noteikt arī citu vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālo platību, bet nepārsniedzot likumā noteikto 2000 hektāru robežu.

J. Dombrava atkārtoti mudināja deputātus aizliegt zemes pirkšanu firmām, tostarp ārzemniekiem piederošajām vai tādām, kurās ieguldīti ārzemnieku kapitāli. Atļaujot tām brīvi pirkt, viņaprāt, neviens nevarēs pateikt, kam Latvijā pieder zeme. Pārdodot uzņēmumu kapitāldaļas, par zemes īpašniekiem viegli kļūs Krievijas, Ķīnas un citu valstu pilsoņi, kas pēc likuma it kā to nevar. Kā komisijas sēdē, apspriežot likumprojektu, atzina tieslietu ministre Baiba Broka, aizvien ir daudz dibinātu iemeslu, kāpēc Latvijā tomēr būtu nepieciešami šādi aizliegumi. Cita starpā svarīgs iemesls zemes pirkumu ierobežojumu noteikšanai – Latvija veido ES ārējo robežu, tāpēc ģeopolitiski tās teritorija ir mazāk aizsargāta pret iebraucējiem no Krievijas un citām Āzijas valstīm. Bet arī šis aicinājums neguva deputātu atbalstu. J. Dombrava pauda, ka Nacionālā apvienība neatkāpsies no šīm prasībām, turpinot par to sarunas rudenī.

Deputātu apstiprinātā zemes pirmpirkuma tiesību kārtība paredz, ka pirmā roka būtu kopīpašniekiem; nomniekiem, turklāt tādiem, kuriem pirmpirkuma tiesības ierakstītas zemes nomas līgumos; Latvijas Zemes fonda pārvaldniekam. Lai nomnieks spētu izmantot zemes pirmpirkuma tiesības, likumprojekts paredz, ka zemes nomas līgumi jāreģistrē vietējās pašvaldībās, bet līgumi jānoslēdz rakstiski vismaz uz pieciem gadiem.

Kā ārkārtas sēdē atzina deputāts un likumprojekta galvenais referents Edvards Smiltēns (“Vienotība”), arī viņa kolēģis Ingmārs Līdaka (ZZS), patlaban šis ir vislabākais projekts, ko izdevies sagatavot divarpus gados, kopš Zemkopības ministrijā sākās sarunas par jaunu zemes tirgus regulējumu. Deputāti pieļāva – šie likuma labojumi ir tirgus pagaidu regulējums un pēc laika būs nepieciešams jauns likums ar pavisam citu nosaukumu.

Likumā ietvertie pircējiem svarīgākie nosacījumi, piemēram, kas drīkst pirkt zemi, īpašumā iegūstamās zemes maksimālā platība, pirmpirkuma tiesību izmantošanas secība, zemes noma un citi, būs spēkā no 2014. gada 1. novembra.

Līdz šā gada 30. decembrim valdībai jānosaka, kas būs Latvijas zemes fonda pārvaldnieks, kuram jāsāk darboties ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūlijā. Valdība arī noteiks, kā Latvijas zemes fonda pārvaldnieks iznomās, pirks, pārdos un mainīs lauksaimnieciski izmantojamo zemi. Līdz šim paredzēja, ka pārvaldnieks būs Zemkopības ministrijai pakļautais Lauku attīstības fonds (LAF). Jaunākais plāns paredz pārvaldi uzticēt iestādei, kurā apvienotu LAF un finanšu institūciju “Altum” (bijusī Hipotēku un zemes banka) un Latvijas Garantiju aģentūru.

Uzziņas


Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” labojumi


Prasības pircējiem (fiziskām personām):


saimnieciskā darbība reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā;

iegūta lauksaimnieciska vai ar nozari saistīta izglītība;

vismaz trīs gadu ilga darba pieredze lauksaimniecībā, pēdējo trīs gadu laikā vismaz par vienu gadu bija jāsaņem vienotie platības maksājumi vai lauksaimnieciskās ražošanas ieņēmumi ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veidojuši vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;

rakstiski jāapliecina, ka lauksaimnieciski izmantojamas un iepriekšējā gadā vienotās platības maksājumiem pieteiktās zemes izmantošanu uzsāks gada laikā pēc tās iegādes, kā arī nopirkto zemi trīs gadus izmantos lauksaimniecībā;

nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā atrodas pastāvīgā dzīvesvieta.

Prasības pircējiem (juridiskām personām):


pēdējo trīs gadu laikā vismaz par vienu gadu bija jāsaņem vienotie platības maksājumi vai lauksaimnieciskās ražošanas ieņēmumi ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veidojuši vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;

rakstiski jāapliecina, ka lauksaimnieciski izmantojamas un iepriekšējā gadā vienotās platības maksājumiem pieteiktās zemes izmantošanu uzsāks gada laikā pēc tās iegādes, kā arī nopirkto zemi trīs gadus izmantos lauksaimniecībā;

vismaz vienam uzņēmuma īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība vai vismaz viena īpašnieka ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no tā kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;

var uzrādīt patiesos labuma guvējus;

nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā uzņēmums reģistrēts.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. pušelnieki no zemnieku saeimas iznomā un pēc tam izkrāpj no vēsturiskiem saimniekiem.

  2. Ģimenes locekļi, radi, draugi x 2000 ha un Latvijas iedzīvotāji varēs lidināties pa padebešiem.

  3. 2000 ha priekš latvijas tā ir milzīga platība ! un pie tam lauksaimniecības zeme, sajēga ir ?

  4. Kad beidzot pieņems likuma grozījumus, kuri dos iespēju arī nerezidentiem no NVS valstīm iegādāties lauku mājas, kurām klāt ir nelaimīgie pāris ha (!) zemes ar lauksaimniecības zemes statusu? Tā vien liekas, ka valdība grib speciāli cilvēkiem sarežģīt dzīvi, jo šāda veida piemājas zemes transformēt (lai darījums varētu notikt) uz zemi apbūvei ir grūti un ilgi. Bet principā kamēr kaut kas būs atkarīgs likumu pieņemšanā no nacionālistiem un citiem rusofobiem, tikmēr laikam nav ko gaidīt!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+