Laukos
Bizness

Arī igauņu zemniekiem problēmu pietiek. Lauksaimniecības kameras līderis par konkurenci un valsts attieksmi 0

ILTK vadītājs Rūmets Sormusss (pirmais no labās) vienā no organizācijas rīkotajiem pasākumiem.

Autors: Madis Musts

Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera (ILTK) savā ziņā ir tāds kā Latvijas “Zemnieku saeimas” un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) apvienojums. Igaunijā, kā redzams, īpaši neaizraujas ar nevalstisko organizāciju veidošanu. Un tam arī nav jābūt pašmērķim, jo šādu organizāciju darbības efektivitāte vērtējama ar kvalitātes, nevis kvantitātes mērauklu. Kādus jautājumus risina ILTK, un kas rūp Igaunijas lauksaimniekiem, jautājām ILTK vadītājam Rūmetam Sormusam.

– Kad izveidota ILTK?

– Igaunijas lauksaimniecības un tirdzniecības kamera tika izveidota 1996.gada jūnijā kā nevalstiska lauksaimniecības produktu ražotāju un pārstrādātāju apvienība. Patlaban ILTK ir 94 biedri. Tie pārstāv četras grupas: lauksaimniecības produkcijas ražošanu, pārstrādes industriju (galvenokārt pārtikas industriju), mežsaimniecību un citu lauksaimniecības uzņēmējdarbību. Lai attīstītu atsevišķās nozares, kamerā ir izveidotas darba grupas, kur parasti strādā arī biedri no citām grupām. Izveidota padome ar 12 locekļiem, kur ražotājiem ir seši pārstāvji, pārstrādātājiem trīs pārstāvji, mežsaimniecību pārstāv viens, bet pārējos lauku uzņēmējus – divi biedri

Kameras mērķis ir celt Igaunijas pārtikas, lauksaimniecības un meža produktu kvalitāti, Igaunijas produktu popularitāti un reputāciju gan pašmāju, gan ārzemju tirgū. Strādājam arī pie ražotāju, pārstrādātāju, meža un lauksaimniecības uzņēmēju visu veidu sadarbības un kooperācijas veicināšanas un attīstām šajā nozarē strādājošo izglītību.


– Cik Igaunijā ir lauksaimnieku nevalstisko organizāciju? Vai tās darbojas katra par sevi vai ir apvienojušās ILTK?

– Igaunijā lauksaimniekiem ir savas nozaru organizācijas, piemēram, Dārzkopības savienība, Gaļas liellopu audzētāju savienība, Aitu un kazu audzētāju savienība un citas. Bet lielākās jumtorganizācijas tikai divas – ILTK un Igaunijas Zemnieku centrālā savienība (IZCS). IZCS ir pievienojusies ILTK un arī minētās nozaru organizācijas ir ILTK biedres.


– Kādas ir vissvarīgākās Igaunijas lauksaimnieku problēmas?

– Lauksaimnieki ir noraizējušies, ka augkopībā bijuši divi nelabvēlīgi gadi pēc kārtas.Igaunijā šogad 15% no lauka kultūraugiem laikapstākļu dēļ palika nenovākti. Esam kopā ar citām Baltijas valstīm vērsušies Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, bet neesam vēl skaidru atbildi saņēmuši, vai un kādu atbalstu EK var piedāvāt. ILTK uzskata, ka jāstiprina risku vadības pasākumu izmantošana, kā arī jārada priekšnoteikumi ražas apdrošināšanas sākumam Igaunijā, kā pašlaik nav.

No 2014.gada augusta līdz 2016.gada beigām ļoti sarežģītā situācijā bija piensaimniecība. Piena tirgus krīzes dēļ Igaunija zaudēja 14% no piena govju skaita. Krīzes laikā kamera vērsās pēc palīdzības ES un uzstāja, lai Igaunijas valdība arī no savas puses maksātu kompensācijas. Mums izdevās valdību pārliecināt – pirmā EK krīzes pakete palika bez Igaunijas valsts līdzfinansējuma, bet otrajai un trešajai paketei arī mūsu valsts pielika savu daļu. Tas kļuva iespējams, tikai pateicoties ILTK spiedienam un lauksaimnieku demonstrācijām.

Sarežģītā situācijā pēdējos gados ir arī cūkgaļas sektors, galvenokārt Āfrikas cūku mēra dēļ. 2014. gadā Igaunija varēja ražot 100% no pašu tirgum vajadzīgās cūkgaļas, bet 2016. gadā šis rādītājs jau bija nokrities līdz 73%. Esam cīnījušies arī par to, lai valsts atbalstītu cūkaudzētājus.

Igaunijas valdība no 2014. līdz 2016. gadam ražotājiem nemaksāja arī pārejas atbalstus (top-up payment). ILTK nemitīgi uzturēja šo vajadzību aktuālu, neatslābināja spiedienu uz valdību, un beidzot 2016. gada beigās, kad sāka strādāt jauna valdības koalīcija, tika atjaunoti šie atbalsti valsts budžetā 2017.–2019. gadam.

Kopumā lauksaimnieki nav apmierināti ar to, ka ES tirgū joprojām ir nevienlīdzīgi konkurences apstākļi. Ja apstākļi būtu taisnīgāki, Igaunijas lauksaimniecība būtu daudz konkurētspējīgāka un varētu vairāk eksportēt.

– Kas Igaunijas zemniekus apmierina valsts agrārpolitikā?

– Valdība, kas sāka strādāt 2016. gada beigās, ir pozitīvi mainījusi attieksmi pret lauksaimniecību. Lauksaimniekiem ir svarīgi, lai valdība izmantotu visas iespējas un kopīgās lauksaimniecības politikas ietvaros atbalstītu vietējo lauksaimniecību. Agrāk tas ne vienmēr tā bijis. Esam apmierināti, ka piena krīze ir beigusies. Vairāki piensaimniecības uzņēmumi ir atsākuši celt jaunas kūtis.

– Kādas lauksaimniecības nozares problēmas varam risināt un risinām kopējiem spēkiem Baltijas mērogā?

– Igaunijas, Latvijas un Lietuvas lauksaimnieku organizācijas cieši sadarbojas Eiropas Savienības kopīgās lauksaimniecības politikas nākotnes izveidošanā, lai jaunajā budžeta periodā mūsu lauksaimniecība sasniegtu iespējami labu rezultātu. Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas cieši sadarbojās pirms 2014.–2020. gada budžeta perioda, cenšoties panākt, lai mūsu lauksaimnieku tiešmaksājumi iespējami pietuvotos ES vidējam līmenim. Šie atbalsta maksājumi atsevišķās valstīs jo­projām ir stipri atšķirīgi, tāpēc jāturpina sadarbība ar Latvijas un Lietuvas zemniekiem, lai tiešmaksājumus izlīdzinātu un lai visiem ražotājiem Eiropas kopējā tirgū būtu vienādas konkurences iespējas.

Tagad ir labas iespējas attīstīt arī ekonomisko sadarbību starp Baltijas valstu lauksaimniecības ražotājiem un kooperatīviem.

– Vai Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, lauksaimniecības zemes pirkšanu un pārdošanu regulē īpašs likums?

– Līdz 2011. gadam bija spēkā ierobežojumi zemes pārdošanā ārzemniekiem. Kopš 2011. gada 1. maija lauksaimniecības zemi var pirkt tikai tāds cilvēks, kas ir trīs gadus nodarbojies ar lauksaimniecību. Kopumā Eiropas ekonomiskās zonas vai OECD valstu pilsoņiem vai uzņēmumiem nav lielu ierobežojumu lauksaimniecības zemes pirkšanā. Trešo valstu pilsoņiem lauksaimniecības zemes pirkšanai jādabū atļauja no apriņķa padomes priekšsēdētāja.

– Vai Igaunijā lauku saimnieki var izmantot mazakcīzes degvielu lauku darbos? Vai tā ir marķēta?

– Igaunijā lauksaimnieciskajā ražošanā var izmantot īpaši marķēto dīzeļdegvielu, kam salīdzinājumā ar parasto ir zemāka akcīze. Parastajam dīzelim tagad Igaunijā ir spēkā akcīze 493 €/1000 l, bet lauksaimniecībā lietojamās dīzeļdegvielas akcīze ir 133 €/1000 l. Šīs degvielas lietošanā nav limita. Mazakcīzes degvielu drīkst lietot tikai lauksaimniecībā izmantojamā mašīnā vai iekārtā – traktorā, kombainā, kaltē, lai kaltētu lauksaimniecības produktus, un profesionālā zvejniecībā. Lauksaimniekiem mazāks akcīzes līmenis ir ļoti svarīgs, bet pēdējos gados par šo tematu lielu diskusiju nav bijis.

– Vai un kā Igaunija aizsargā iekšējo lauksaimniecības produkcijas tirgu?

– Igaunija ir Eiropas Savienības biedrs, un lauksaimniecības produkcijas tirgus politika pamatā balstās uz ES noteikumiem. Nekādus īpašus vietējā lauksaimniecības tirgus aizsargāšanas pasākumus Igaunijā neveic.


ILTK 2017. gada atziņas

Gada gandarījums, lepnums. Atbalsta maksājumi cūkaudzētājiem palīdzēja mazināt ĀCM kaitējumus, un audzētāji ir sākuši atjaunot cūku fermas.
Gada mācība. Ražas apdrošināšanas trūkums sāpīgi atspēlējās aizvadītajā lietainajā sezonā, kad netika iegūta potenciālā graudu rekordraža. Daļa no labības joprojām ir uz lauka.
Daudzgadu darba rezultāts. Pēc trīs gadu pārtraukuma līdz ar Eiropas maksājumiem arī Igaunijas valsts maksā lauksaimniekiem atbalsta naudu (top-up). Samilzusī problēma. Cilvēku novecošanās lauksaimniecības jomā, kas veicina vairāku pat sekmīgu lauksaimniecības uzņēmumu reorganizēšanu, pārdošanu ārzemniekiem vai slēgšanu. Arī algu jautājums pārtikas ražošanā nodarbinātajiem. 2017. gadā bija vairāki streiki algu sakarā no gaļas ražotāju puses.
Gada prieks. Esam tikuši pāri piena krīzei, atvērtas jaunas piena govju fermas ar modernām iekārtām un tehnoloģijām.
Gada diskusijas. Kā padarīt gan graudkopības, gan lopkopības nozares krīzes laikā mazāk ievainojamas. Domājam par ražas apdrošināšanu.
Izaicinājums. Jau tagad sākam domāt, kā Igaunija varētu dabūt iespējami vairāk labumu pēc ES jaunā budžeta politikas ieviešanas 2020. gadā. Tāpat strādāsim pie visādu veidu sadarbības un kooperācijas ieviešanas.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LE
LETA/LA.lv
Laukos
Jelgavā par septiņiem miljoniem eiro plāno būvēt veģetārās pārtikas ražotni
1 diena
LA
Laukos.lv
Laukos
Vai apdraudēta bezmaksas piena un augļu izdale skolās? Briselē spriedīs par programmas finansējumu
1 diena
AT
Agro Tops
Laukos
Amerikāņi atjauno ‘Massey Ferguson’ traktorus
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.lv
Latvijā
VIDEO: Latvijā pazīstami cilvēki pauž sirsnīgus vēlējumus savai valstij
1 stunda
LA
LA.lv
Kultūra
FOTO: Latvijas simtgades stāsts izskan fantastiskā deju lielizrādē “Abas Malas”
6 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
“Dinamo” neiemet “bullīšus” un zaudē Gagarina kausa īpašniecei “Ak Bars”
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Laika prognoze: kādi laikapstākļi sagaida valsts svētkos, un vai būs labi redzams salūts?
7 stundas
LA
LA.lv
Kultūra
VIDEO. Roze Stiebra: Nevajag Latviju saķemmēt, vienkārši jādzīvo
6 stundas