Beidzot vienojušies, kā notiks breksits 0
Pirmdien Briselē breksita sarunvedēji beidzot varēja atviegloti uzelpot, jo tika panākta konceptuāla vienošanās par pārejas periodu pēc izstāšanās no Eiropas Savienības.
Labās ziņas paaugstināja mārciņas kursu līdz augstākajam līmenim pēdējo nedēļu laikā, taču to pašu nevar teikt par politisko klimatu Apvienotajā Karalistē, jo ar vienošanās noteikumiem daudzi nav apmierināti, šoreiz tie ir arī pašas premjeres Terēzas Mejas partijas biedri. Taču viss vēl kuru katru brīdi var mainīties, jo vienošanās jāapstiprina arī 27 ES valstīm.
Vienošanās par 75%
Pēc intensīvām vairāku dienu sarunām britu puses sarunvedējs Deivids Deiviss panāca vienošanos par pārejas periodu pēc Apvienotās Karalistes oficiālās izstāšanās datuma no Eiropas Savienības. Pārejas periods ilgs 21 mēnesi, tas beigsies 2020. gada 31. decembrī.
Pirmdien tika publiskota vienošanās, lielākajā daļā jautājumu ir panākta vienošanās. Zināms, ka AK saglabās pieeju vienotajam tirgum, saglabājot visus labumus un priekšrocības, un turpinās atrasties muitas savienībā, taču zaudēs spēju ietekmēt lēmumus. Britiem būs atļauts parakstīt jaunus tirdzniecības līgumus, kas stāsies spēkā no 2021. gada, un AK var izvēlēties, vai piedalīsies ES ārpolitikas veidošanā un aizsardzībā.
Gan AK, gan ES bija nepieciešams noslēgt šo vienošanos, lai ES līderi to varētu parakstīt šobrīd notiekošajā ES samitā un aprīlī varētu turpināties sarunas par AK un ES nākotnes attiecībām. Pilnīga skaidrība par visu būs tikai tad, kad līgums tiks parakstīts un ratificēts – visticamāk, 2019. gadā, taču jau šobrīd tirgi ir pozitīvi reaģējuši uz jaunumiem, mārciņai paceļoties līdz augstākajam līmenim pēdējo triju nedēļu laikā.
Neapmierināto daudz
Lai arī šķiet, ka beidzot ir sperts viens milzīgs solis uz priekšu, tomēr Terēzas Mejas partijas biedri tā nedomā, sakot, ka panākto vienošanos nu nekā nav iespējams pasniegt kā veiksmi. Bijušais konservatīvās partijas vadītājs Īans Dunkans Smits vienošanos kritizē: “Izskatās, ka pārejas periodā nekas nemainīsies, un man šķiet, ka tā būs problēma, mūsu valdībai jāmeklē risinājumi, daudzi parlamentārieši ar to šobrīd nav apmierināti.” Un ne tikai parlamentārieši nav apmierināti, pat Naidžels Farāžs, bijušais UKIP līderis, ir aicinājis beidzot tikt vaļā no Terēzas Mejas.
Skotijas Konservatīvās partijas biedri ir sašutuši par nozvejas kvotām. “Tagad mums būs jāgaida līdz 2020. gadam, lai pārņemtu pilnu kontroli, tā ir liela vilšanās. Šodien runāju ar zvejnieku līderiem, zinu, ka viņi ir smagi vīlušies šajā iznākumā,” saka skotu toriju līdere Ruta Deividsone.
Zvejnieki Skotijā cerēja, ka AK pārņems savā kontrolē zvejas ūdeņus breksita dienā – 2019. gada 29. martā. Taču tā vietā AK tiks “konsultēta” par nozvejas kvotām pārejas perioda laikā, tādēļ zvejnieki plāno izdarīt spiedienu uz Terēzu Meju, lai nodrošinātos ar garantijām, ka pilna kontrole pār zvejas ūdeņiem tiks pārņemta 2021. gadā.
“Breksits ir fantastiska iespēja mūsu zvejniekiem,” atzīmē skotu Konservatīvās partijas pārstāvis Džons Lanmonts, piebilstot, ka pēc pārejas perioda AK nepieciešams atgūt pilnu kontroli, “jebkas mazāk būs nodevība attiecībā pret mūsu zvejniekiem, no kuriem ļoti daudzi balsoja par breksitu”. Jāpiezīmē gan, ka zvejniecība sastāda tikai nieka 0,48% no britu kopprodukta. Valstij ļoti svarīga joma ir finanšu pakalpojumi, par ko savukārt skaidrības nav nekādas, jo pasportinga tiesības pēc breksita tiks zaudētas. Tiek solīts, ka tās tiks aizstātas ar “uzlabotiem līdzvērtīgiem mehānismiem”, pagaidām netiek konkretizēts, kādiem tieši.
Taču neapmierinātie ir ne tikai pašu valstī, bet arī Eiropā. Spānija nav atmetusi cerības iegūt lielāku ietekmi Gibraltārā, tādēļ vienošanos varētu neparakstīt.
Breksita laiva un beigtas zivis Temzā
Trešdien Džeikobs Rīss-Mogs, viens no redzamākajiem breksiteriem un medijos bieži minēts kā nākamais premjers, organizēja visnotaļ krāšņu protesta akciju, kuģītī braucot gar parlamentu un metot Temzā zivis. Akcijas mērķis bija parādīt daudzu parlamentāriešu neapmierinātību ar nozvejas kvotu ierobežojumiem, taču izrādījās, ka zvejas kuģītim piestātnei pietauvoties bija liegts, tādēļ protestētājiem un medijiem nācās savstarpēji sabļaustīties, parlamentāriešiem un Naidželam Farāžam simboliski pār bortu metot zivis. Kā raksta “The Guardian”, “aiz šīm muļķībām slēpjas nopietns stāsts”, jo pirms izklaides ar kuģīti 13 Konservatīvās partijas parlamentārieši un viens Demokrātiskās unionistu partijas pārstāvis ir iesnieguši vēstuli premjerei, pieprasot noraidīt pirmdien panākto vienošanos ar ES.
Rīss-Mogs norādījis, ka ir ļoti grūti ieraudzīt tos punktus, kur britu valdība būtu uzvarējusi, jo ir atdotas nozvejas kvotas, brīvā kustība un savstarpēja sadarbošanās. “Līgums atdod visu iespējamo un ir ļoti grūti sameklēt ko tādu, ko valdība par to būtu ieguvusi pretī,” BBC raidījumā komentēja Rīss-Mogs. Arī Skotijas Zvejnieku federācija ar panākto nav apmierināta, norādot, ka Islande, piemēram, drīkst paturēt 90% zivju, kas noķertas tās ūdeņos, taču briti tikai 40%. Taču Rīss-Mogs uzskata – ja mērķis ir “tīrs” breksits, tad šādus noteikumus iespējams paciest.
“Ja ņemam vērā to, kā viss izskatās tagad, tad britu Čedaras sieram būs vairāk pārvietošanās brīvības nekā mums pašiem,” secina kampaņas par britiem Eiropā vadītāja Džeina Goldinga.
UZZIŅA
Galvenie vienošanās punkti
Pārejas periods ilgs no breksita brīža – 2019. gada 29. marta – līdz 2020. gada 31. decembrim.
ES pilsoņi, kuri ieradīsies šajā pārejas perioda laikā, saņems tieši tādas pašas tiesības un garantijas, ko baudīs tie ES pilsoņi, kuri ieradušies pirms breksita. Tas pats attieksies uz AK pilsoņiem, kuri ieradīsies ES.
Apvienotajai Karalistei būs ļauts vest sarunas, parakstīt un ratificēt pašai savus tirdzniecības līgumus pārejas perioda laikā, taču tie varēs stāties spēkā tikai no 2021. gada 1. janvāra.
AK joprojām būs daļa no esošajiem ES tirdzniecības līgumiem ar citām valstīm.
AK nozvejas limiti tiks garantēti, AK paliks ES zvejas kontroles sistēmas uzraudzībā līdz pat 2020. gada beigām bez tiesībām ko mainīt noteikumos.
Īrijas robežas jautājumā nebūs “cietās robežas”. Ja netiks atrasts labāks risinājums, tad Ziemeļīrija varētu saglabāt muitas ūniju ar ES.
