Ekonomika
Uncategorized

Beidzot zina, kā izskaust latvāņus: Eiropa pārņem Latvijas pieredzi 16

Foto – Ivars Bušmanis

Līdz šim tradicionālais ieteikums latvāņus regulāri appļaut patiesībā veicina latvāņu izplatīšanos, nevis iznīkšanu, secinājuši SIA “Integrētās audzēšanas skola” speciālisti. Pļaušana veicina labāku jauno latvāņu sadīgšanu.

“Zinātnieku pētījumi gan mūsu valstī, gan citur pierādījuši, ka, tikai appļaujot, latvānis nav iznīcināms,” teic agronoms Guntis Gulbis. “Manuprāt, lai latvāņu iznīcināšana būtu veiksmīga, latvāņu skartajos reģionos jāorganizē kvalificētas apmācības vietējo pašvaldību un reģionālo Satiksmes ministrijas uzņēmumu amatpersonām.” Agronoms uzsver, ka latvāņu ierobežošana intensīvāk būtu jāveic tieši valsts uzņēmumiem – “Latvenergo”, “Latvijas gāze”, “Latvijas valsts ceļi” u. c., kuru pārvaldībā ir ievērojamas zemes platības.

Šobrīd valsts iestādēm trūkst precīzas informācijas par teritorijām, kas piesārņotas ar Sosnovska latvāni. Tiek pieņemts, ka ar latvāņiem Latvijā aizauguši varētu būt apmēram 10 tūkstoši ha. Vietas, kur latvānis ir ierobežots pilnībā, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Organizēta un koordinēta ierobežošana notiek vairākos novados, piemēram, Siguldas, Ķekavas, Jelgavas novadā.

Ja pļauj, tad reizi nedēļā

Teritorijās, kur iepriekš mēģināts latvāni iznīcināt, neregulāri pļaujot, latvāņu skaits ir lielāks nekā nepļautajās platībās, secinājuši Integrētās audzēšanas skolas speciālisti. Viņu pieredzi latvāņu ierobežošanā pārņem arī citas Eiropas valstis.

Agronome Inga Gaile atzīst, ka pēc pļaušanas latvāņi attīsta pilnvērtīgas sēklas. Tie spēj uzziedēt un izveidot sēklas pat 2 – 5 cm augstumā no zemes. Pēc pļaušanas tie ir lielāki un spēcīgāki. Nopļautie latvāņi spēj uzziedēt līdz pat pirmajām salnām rudenī. Pļaušana veicina labāku jauno latvāņu sadīgšanu.

Latvāņu pašpārvietošanās ātrums, ja zāle netiek pļauta, ir 2,65 metri 13 gados. “Bioloģiski daudzveidīga kūla vai nepļauta zāle ir galvenais bioloģiskais līdzeklis – metode latvāņu izplatības ierobežošanai,” atzīst Inga Gaile. “Tāpēc platības, kas mums nav vajadzīgas, labāk neaiztikt. Cilvēks latvāni izplata ātrāk, nekā latvānis izplatās pats. Latvāņu pļaušana ir efektīva tikai tad, ja tos pļauj reizi nedēļā no maija līdz oktobrim. Vai jūs to varat nodrošināt?” vaicā agronome.

Ar latvāni daba parāda savu spēku – gan nopļauts, gan nocirsts latvānis, ja nav saņēmis no ziedneša sēklām signālu, ka misija ir izpildīta, cenšas izveidot jaunas ziedkopas un nogatavināt sēklas. Ja veic latvāņu ziedkātu nogriešanu, tad tas ir jāveic tikai laikā, kad auga centrālajā čemurā izveidojušās sēklas, sānu ziedkopas zied un tajās jau, iespējams, izveidojušās sēklas. Latvijas apstākļos tas ir starp 5. jūliju un 5. augustu. Ja latvānis ir nogriezts neīstā laikā, tas atkal uzzied divās trīs nedēļās. Jo tam ir jāizpilda misija – jānobriedina sēklas.

Latvāņu ziedkopu nogriešana un savākšana ir galvenā invazīvo augu ierobežošanas metode ūdensteču aizsargjoslās. I. Gaile atgādina, ka nogrieztās latvāņu ziedkopas ir jāsavāc izturīgos maisos un vai nu jāiznīcina, vai jākompostē.

Latvāņi Latvijas apstākļos veģetāciju uzsāk agri pavasarī – marta beigās, aprīļa sākumā, kad sāk ataugt ziemojošie latvāņi un dīgst latvāņu sēklas.

Par latvāņiem jāsāk domāt pavasarī

Līdz šim par efektīvāko ķīmisko metodi latvāņu ierobežošanai tika uzskatīti glifosātus saturoši herbicīdi. Taču, kā atzīst Integrētās audzēšanas skolas agronomi, glifosātiem nav augsnes iedarbības, tie augā iekļūst caur lapām un stublāju, tāpēc latvāņi, kas miglošanas brīdi nav izveidojuši zaļo masu, spēj netraucēti turpināt savu attīstību. “Tie problēmu neatrisina, tāpēc tiem nav un nevar būt labi rezultāti,” uzsver G. Gulbis. Turklāt, izmantojot glifosātus, tiek iznīcināti augi, kas konkurē ar latvāņiem, un bioloģiskā daudzveidība šajās vietās mazinās. “Latvānis ir izturīgāks pret glifosātu nekā viņa dabiskie konkurenti”, piebilst agronoms. Tas nozīmē, ka pēc apstrādes ar glifosātiem latvāņi turpina attīstību, kamēr pārējie augi gājuši bojā.

Integrētās audzēšanas skolas speciālisti latvāņu ierobežošanai iesaka izmantot selektīvos herbicīdus, ko augi uzņem caur lapām un nedaudz arī caur saknēm. Smidzinājums jāveic pavasarī, atsākoties veģetācijai, kad lielāko pārziemojošo latvāņu rozešu diametrs ir 20 cm, vai arī ,latvāņa ziedēšanas laikā, kamēr nav izveidojušās sēklas.

Eiropa pārņem Latvijas pieredzi

Latvijā radītā jaunā metode latvāņu ierobežošanā ieinteresējusi arī citu Eiropas valstu speciālistus. Ņemot vērā Integrētās audzēšanas skolas rekomendācijas, izmēģinājumi iekārtoti arī Lietuvā un Čehijā.

Latvāņu efektīva apkarošana ar integrētajām metodēm nelauksaimniecības zemēs ir viena no 13 kaitīgo organismu problēmām, ko pēta EPMPHASIS – Eiropas Savienības “Horizon 2020” pētniecības un inovāciju programmas ietvaros finansēts pētniecības projekts. Apjomīgā projekta mērķis ir rast risinājumus dabisko un invazīvo kaitīgo organismu (kaitēkļi, slimības, nezāles) kaitējumam ekosistēmām un saimniekošanas sistēmām (augkopībā, mežsaimniecībā, augļu dārzos u. c.).

Kopumā šajā projektā piedalās 10 valstis, Latviju tajā pārstāv Integrētās audzēšanas skola.

LA.lv
LA
LA.lv
Ekonomika
Regulators maina kārtību, lai stingrāk uzraudzītu numerācijas lietošanu
10 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Kādi “Liepkalnu” īpašniekam plāni attīstīt restorāna kompleksu “Sēnīte”
12 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
Daugavpils tūrisma objektos vasara bijusi “karsta”. Kas visvairāk interesējis tūristus?
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Tiešām ir tik slikti? LA pārbauda jauno televīziju piedāvājumu
4 stundas
LE
LETA
Sports
KHL atsākas aizraujoši: Daugaviņam 1+2, divi “hat trick”, SKA ieiet vēsturē
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bordāns nosauc jaunās valdības prioritātes
6 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
Vai Dziesmu un deju svētku biļetes būtu jāsadala izlozē?
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Ceļā pēc dzimšanas dienas kūkas traģiski iet bojā pāris. Meita nespēj noticēt policistu sacītajam
3 stundas