Latvijā
Rīga

Beigas azartspēļu biznesam Rīgā? Ar Ušakova rīkojumu drīz plāno slēgt visas spēļu zāles1


Ilsutratīvs foto.
Ilsutratīvs foto.
Foto: LETA/Ieva Leiniša

Ziņa papildināta pl. 17.36 ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas komentāru.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šo trešdien, 20.martā, uzdevis Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu, pamatojoties uz Azartspēļu likuma 42. panta sesto daļu, sagatavot Rīgas domes lēmumu projektus par izsniegto atļauju atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgas azartspēles atcelšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, tā portālam “La.lv” paziņoja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis.

Ušakovs paziņoja: “Šis ir darbs, kas mums ir jāpabeidz. Pirmais solis tika sperts 2017. gadā, pieņemot lēmumu par spēļu zāļu slēgšanu pilsētas vēsturiskajā centrā. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka lielākā problēma ar azartspēļu zālēm ir tieši Rīgas apkaimēs. Tieši tāpēc domei ir jāizdara viss iespējamais, lai Rīga beidzot kļūtu par pilsētu, kas būs pilnīgi brīva no šīs atkarību raisošās kaites un lai rīdzinieki neciestu no azartspēlēm un no visām ar to saistītajām negatavām sekām.”

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja šo jautājumu plāno skatīt ceturtdien, 21.martā, ziņoja LETA.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis aģentūrai LETA šodien atzīmēja, ka Rīgas domes lēmums ir negaidīts. Viņš saistībā ar to saskata tiesvedības riskus no azartspēļu nozares uzņēmēju puses.

Pinnis norādīja, ka Rīgas domes lēmums būtiski ierobežo azartspēļu nozares biznesu, kurā uzņēmēji ir ieguldījuši ievērojamas summas biznesa izveidē.

Vienlaikus viņš pauda bažas, vai Rīgas domes lēmums ir saskaņots ar Latvijas Spēļu biznesa asociāciju, lai izvērtētu lēmuma ietekmi pār nozari.

Savukārt, jautāts, vai Rīgas domes lēmums ierobežojumus neattiecināt uz četru un piecu zvaigžņu viesnīcām neveicinās to, ka viesmīlības nozarē parādīsies četru un piecu zvaigžņu viesnīcas ar vienu istabu un spēļu zāli, Pinnis norādīja, ka tas nebūtu iespējams. Viņš skaidroja, ka viesnīcu sertifikāciju nosaka vienotā “Hotelstars Union” viesnīcu klasifikācija, kura balstās uz 270 kritērijiem viesnīcu kvalitātes statusu noteikšanai. Tātad, lai saņemtu augstāko viesnīcu klasifikāciju, viesnīcai jāizpilda minimālie obligātie kritēriji, lai kandidētu uz augstāko viesnīcu klasifikāciju. Pēc viņa sacītā, vienas istabas viesnīca ar spēļu zāli nevarētu pretendēt uz šādu kvalifikāciju.

Vienlaikus kopējais azartspēļu kompāniju apgrozījums 2018.gadā pieaudzis par 10,5%, sasniedzot 293,467 miljonus eiro.

Pēc inspekcijas datiem, 16 azartspēļu kompāniju, no kurām divas nav sākušas reālu darbu, kopējā paredzamā peļņa 2018.gadā ir 80,998 miljoni eiro, kas ir par 18,5% vairāk nekā 2017.gadā.

Saistītie raksti

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija darbu sāka 1998.gadā un realizē valsts politiku izložu un azartspēļu organizēšanā.

LA.lv