“Jukos” bijušie akcionāri grib piedzīt no Krievijas desmitiem miljardu eiro 4
Beļģijas un Francijas varas iestādes arestējušas vairākus desmitus Krievijas Federācijai piederošus uzņēmumus, kas reģistrēti šajās Eiropas Savienības valstīs. Tas darīts pēc Krievijas bijušā naftas uzņēmuma “Jukos” akcionāru lūguma, informē Krievijas mediji.
Krievija nepilda saistības
Interneta vietne “newsru.com” informē, ka Beļģijas tiesu izpildītāju pavēsti par uzliktajiem arestiem saņēmušas vismaz 47 Krievijas valstij piederošas kompānijas un organizācijas, tostarp Beļģijā reģistrētās Krievijas bankas un mediju organizācijas, kā arī Krievijas pareizticīgo baznīcai piederoši uzņēmumi.
[wrapintext][/wrapintext]
Krievijas ziņu aģentūra “Interfakss” informē, ka aresti noteikti, pamatojoties uz pagajušā gada 18. jūlija Hāgas arbitrāžas tiesas lēmumu par labu “Jukos” bijušajiem īpašniekiem. Proti, pērn Hāgas arbitrāžas tiesa nolēma, ka Krievijas valstij ir jāatmaksā aptuveni 50 miljardi dolāru pirms vairāk nekā desmit gadiem likvidētā naftas uzņēmuma bijušajiem akcionāriem, kuri tagad apvienojušies firmā “Jukos Universal Limited”. Savukārt tagad pieņemts tiesas lēmums arestēt Krievijai piederošos Beļģijā un Francijā reģistrētos uzņēmumus, jo Krievija neizpildīja tiesas rīkojumu līdz 15. jūnijam atmaksāt “Jukos” bijušajiem īpašniekiem atlīdzību. Sarunā ar Krievijas ziņu aģentūru “RIA Novosti” Beļģijas tiesu izpildītāji apgalvoja, ka Krievija “acīmredzot nav gatava labprātīgi pildīt tiesas spriedumu”.
Pēc starptautiskajos medijos izskanējušajām ziņām, kopumā Beļģijas tiesu izpildītāji par labu “Jukos” īpašniekiem no Krievijas grib piedzīt 1,65 miljardus eiro. Raidsabiedrība “BBC” atzīmē, ka neatkarīgi no Hāgas arbitrāžas tiesas pagājušā gada lēmuma par 50 miljardu dolāru atmaksu “Jukos” bijušajiem akcionāriem arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa pērn uzdeva Krievijai kompensēt bijušajiem naftas uzņēmuma akcionāriem 1,86 miljardus eiro. Šis spriedums stājās spēkā pērn decembrī, un Krievijai līdz šā gada jūnijam bija jāizstrādā plāns naudas atmaksai “Jukos” īpašniekiem. Taču Krievijas Tieslietu ministrija šo lēmumu atzina par nepamatotu un plānus kompensācijas samaksai neizstrādāja.
Raidsabiedrības “Brīvā Eiropa” interneta vietne informē, ka Francijas un Beļģijas varas iestāžu arestētajiem uzņēmumiem dotas 15 dienas, kuru laikā tiem jāsniedz ziņas par to rīcībā esošajiem Krievijas valdības līdzekļiem. Nosūtītajām pavēstīm pievienotajā vēstulē “Jukos” bijušo akcionāru advokāti apsūdzējuši Maskavu “sistemātikā starptautisko tiesisko lēmumu neievērošanā”.
Kremlis gatavo atbildi
Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Andrejs Belousovs paziņojis, ka Krievija pārsūdzēs Beļģijas arbitrāžas tiesas lēmumu arestēt Krievijas uzņēmumu īpašumus. “Situācija ar īpašumu arestiem ir politizēta, un Maskava cer izvairīties no jaunas eskalācijas attiecībās ar Rietumiem,” Krievijas medijiem apgalvoja Belousovs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka īpašumu aresti nav negaidīti. Tikmēr Krievijas prezidenta runasvīrs Dmitrijs Peskovs sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” sacīja, ka amatpersonas pagaidām nekomentēs noteiktos arestus Krievijas īpašumiem Beļģijā. “Šobrīd mēs ļoti rūpīgi pētām visus apstākļus šajā prasībā,” sacīja Peskovs. Savukārt biznesa izdevums “Forbes”, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, informē, ka tuvākajā laikā varētu tikt veikti Krievijas īpašumu aresti arī citās valstīs.
Starptautiskās politikas apskatnieki spriež, ka Beļģijas un Francijas tiesu lēmumi arestēt Krievijas valstij piederošos uzņēmumus, kā arī šonedēļ Eiropas Savienības valstu vēstnieku panāktā vienošanās par ekonomisko sankciju pagarināšanu pret Krieviju vēl vairāk Kremli izolēs no staptautiskās sabiedrības. Uz to, uzstājoties konferencē Vašingtonā, norādījis arī zināmākais “Jukos” īpašnieks Mihails Hodorkovskis. Viņš arī novērtējis, ka Krievija ir izprovocējusi konfliktu ar Ukrainu un Rietumiem, lai novērstu Krievijas iedzīvotāju uzmanību no ikdienas problēmām, kas valda valstī, tostarp izplatītās korupcijas un valsts sektorā strādājošo nekompetences. Hodorkovskis izteicās, ka patiesa Krievijas un rietumvalstu tuvināšanās nebūs iespējama, kamēr Krievijas prezidenta amatā atradīsies Putins. “Pašreizējā konfrontācija ar Rietumiem ir mākslīgi veidota,” paziņoja Hodorkovskis. “Viņiem [Krievijas varai] izmisīgi ir nepieciešams ienaidnieka tēls, lai novērstu iedzīvotāju uzmanību no varas aparātā valdošās nekompetences.” Vienlaikus Hodorkovskis brīdināja ASV tomēr nepiegādāt Ukrainai ieročus. “Šobrīd jau lielākā daļa krievu ir pārliecināti, ka konflikts ir starp Krieviju un Savienotajām Valstīm. Šāds uzskats tikai attīstīsies, ja Ukrainai tiks piegādāti ieroči. Tad radīsies jautājums, vai ASV ir patiesi gatava iesaistīties konfliktā un uzvarēt, jo tad, ja tas nenotiks, Amerika tiks padarīta par zaudētāju,” sprieda “Jukos” bijušais īpašnieks.
