Lielā mošeja atrodas Briseles centrā netālu no ES galvenās mītnes.
Lielā mošeja atrodas Briseles centrā netālu no ES galvenās mītnes.
Foto – EPA/LETA

Beļģija pārņem Briseles mošeju 1

Pēc gandrīz pusgadsimtu ilgas saimniekošanas Briseles Lielajā mošejā Saūda Arābija ir piekritusi atteikties no kontroles pār Beļģijas lielāko mošeju, kas atrodas pārsimt metru no Eiropas Savienības iestādēm, apliecinot vēlmi tikt vaļā no apzīmējuma kā radikālā islāma paveida izplatītāja pasaulē.

Reklāma
Reklāma

Korāna mācība apmaiņā pret lētāku naftu

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”
Lasīt citas ziņas

Beļģijas valdība nolēmusi pārtraukt 1969. gadā noslēgto līgumu par Lielās mošejas izīrēšanu Saūda Arābijai, kas deva iespēju islāma imamiem sludināt korāna mācību strauji augošajai musulmaņu imigrantu kopienai, apmaiņā pret lētāku naftu Beļģijas rūpniecībai. Tagad Beļģijas valdība grib saraut Rijādas saikni ar mošeju, kas atrodas netālu no ES galvenās mītnes Briseles centrā, jo bažījas par radikālā islāma sludināšanu, atzīmē aģentūra “Reuters”.

Mošejas imami noliedz, ka tās sienās tiktu sludināta vardarbība, taču Eiropas valstu valdības kļuvušas bažīgākas un piesardzīgākas kopš islāmistu kaujinieku uzbrukumiem, kas tika izplānoti Briselē, kur 2016. gadā bojā gāja 32 cilvēki, un Parīzē, kur 2015. gadā tika nogalināti 130 cilvēki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Beļģijas apņēmīgā rīcība, izvirzot savas prasības naftas lielvalstij Saūda Arābijiai, kas ir vērā ņemama ieguldītāja Beļģijā un tās bruņojuma pircēja, kontrastē ar daudzu Eiropas valstu diplomātisko atturību, nevēloties saraut tirdzniecības un drošības

sakarus. Analītiķu ieskatā, Rijādas ātrā piekrišana Beļģijas prasībai liecina par Saūda karaļvalsts vēlmi un gatavību veicināt mērenāku islāma paveidu, kā to solījis kroņprincis Mohameds bin Salmans savā plānā pārveidot Saūda Arābiju un mazināt tās atkarību no naftas eksporta. Janvārī panāktā vienošanās ar Beļģijas valdību sakrīt ar Rijādas jauno ierosmi, kas nav oficiāli publiskota, bet kļuvusi zināma Rietumu amatpersonām, izbeigt atbalstīt ārzemēs esošas mošejas un reliģiskās skolas, kas tiek apsūdzētas par radikālu ideju izplatīšanu.

Saūdieši esot noskaņoti dialogam

Virzība uz reliģisku mērenību un prom no islāma salāfistu atzara, ko mūsdienās pārstāv džihādistu kaujinieki, var izraisīt pretsparu un neapmierinātību Saūda Arābijā, islāma fundamentālistiem cenšoties pavairot savu ietekmi. Rijādas nesenās ierosmes reliģijas jomā paver “iespēju logu” plašākiem kontaktiem ar Saūda Arābiju, uzskata beļģu diplomāts Dirks Ahtens, kurš pagājušā gada nogalē pabija Saūda karaļvalstī Beļģijas valdības delegācijas sastāvā. “Saūdieši ir noskaņoti dialogam bez aizspriedumiem,” pēc atgriešanās no vizītes Saūda Arābijā viņš paziņoja Beļģijas parlamentā, kas bija mudinājis valdību pārtraukt uz 99 gadiem noslēgto līgumu par mošejas bezmaksas īri. Lai izvairītos no diplomātiska skandāla un varbūtējiem protestiem, mošejas pārņemšana principā tika saskaņota, janvārī Beļģijā uzturoties Saūda Arābijas ārlietu ministram Adelam al Džubeiram. Mošejas pārņemšanas detaļas vēl tiek precizētas un tiks publiskotas līdz februāra beigām, paziņojis Beļģijas iekšlietu ministrs Žans Žambons.

Sludinās “Eiropas islāmu”?

Pirms Saūda Arābija pārņēma mošejas ēku pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, tā bija pazīstama kā Austrumu paviljons 1880. gada Pasaules izstādē. Saūdiešu nauda pārvērta to par lūgšanu centru marokāņu imigrantiem, kas tika aicināti darbā Beļģijas ogļu šahtās un rūpnīcās. Mošeju pārvalda Mekā izvietotā Musulmaņu pasaules līga. Bažas Beļģijā par mošejas darbību pieauga, kad islāma radikāļu grupējums “Islāma valsts” sāka vervēt kaujiniekus no marokāņu imigrantu mazbērniem, no kuriem daudzi atzinuši, ka nav spējuši iekļauties Beļģijas sabiedrībā. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, no Beļģijas karot uz Sīriju ir devušies vairāk cilvēku nekā no citām Eiropas valstīm. Beļģijas amatpersonas uzskata, ka mošejas pārvaldību varētu uzņemties Beļģijas musulmaņu biedrība.

Reklāma
Reklāma

Lai gan Saūda Arābijas valdība ir noliegusi jebkādu saistību ar 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV, kur bojā gāja vairāk nekā 3000 cilvēku, 15 no 19 teroristiem bija no Saūda Arābijas un saistīti ar teroristu grupējuma “Al Qaeda” vadoni Osamu bin Ladenu, Saūda Arābijā dzimušo teroraktu plānotāju.

Pēc Beļģijas drošības dienesta informācijas, Briseles mošejā gadu desmitiem sludinātais islāma vahābisma paveids pamudinājis daudzus musulmaņu jauniešus pievērsties radikālām idejām, lai gan drošības dienestam nav tiešu pierādījumu, ka vietējie imami būtu saistīti ar vardarbīgiem uzbrukumiem.

Pērn oktobrī Beļģijas parlaments pieprasīja izbeigt līgumu par mošejas īri Saūda Arābijai. Drīz pēc tam Beļģijas imigrācijas ministrs Teo Frankens centās panākt Lielās mošejas imama izraidīšanu uz viņa dzimteni Ēģipti par vardarbības sludināšanu, taču tiesa atcēla šo lēmumu. Beļģijas amatpersonas paziņojušas, ka vēlas, lai mošejā tiktu sludināts “Eiropas islāms”, kas vairāk saistīts ar eiropeiskajām vērtībām. Taču nav skaidrs, kas pārraudzīs mošejas ēku kompleksu, kura uzturēšanai Saūda Arābija atvēlēja piecus miljonus eiro gadā un kurā gadu desmitiem sludināts islāma radikālais paveids.

Musulmaņu pasaules līgas vadība pēdējā laikā ieturējusi mērenāku toni un nosodījusi ekstrēmismu. Tās ģenerālsekretārs Mohamads Karims al Isa ir ticies ar pāvestu Francisku un publiski atteicies no holokausta noliegšanas.

Islāma pētnieki uzskata, ka ar Saūda Arābijas kroņprinča bin Salmana kursu uz stingro sociālo ierobežojumu vājināšanu vai atcelšanu būs par maz islāma radikālā atzara izskaušanā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.