Mobilā versija
+13.6°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Otrdiena, 27. jūnijs, 2017
8. jūlijs, 2013
Drukāt

Beļģijas karalis Alberts II: Esmu noguris

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēc 20 gadu valdīšanas 79 gadus vecais Beļģijas karalis Alberts II paziņojis, ka 21. jūlijā atteiksies no troņa par labu savam dēlam Filipam. “Es apzinos, ka vecums un veselība neļauj man veikt manus pienākumus, kā man to gribētos,” viņš piebilda.

 

Alberts II tronī atradies 20 gadus, un viņam bijusi aktīva loma valsts politikā. Tieši pateicoties Albertam II, 2011. gadā tika panākta vienošanās starp konfliktējošajiem flāmu un frankofonu politiķiem par kabineta izveidi, kas pielika punktu 541 dienu ilgajam periodam, kuru Beļģija pavadīja bez lemtspējīgas valdības. Karalis Alberts aktīvi darbojies Beļģijas ārzemju tirdzniecības veicināšanā. Monarham Beļģijā nav izpildvaras, un viņa loma galvenokārt ir ceremoniāla, taču valsts galva var būt vienojošs elements lingvistiski sašķeltajā valstī, kur pēdējos gados plašas pilnvaras piešķirtas reģionālajām valdībām. Par nokaitēto politisko gaisotni Beļģijā liecina flāmu nacionālistu partijas vadītāja Barta de Vevera izteikums, ka viņš “vairs neredz monarhu kā konstitucionālu soģi” pēc tam, kad karalis Alberts pērn decembrī bija salīdzinājis mūsdienu “populistiskās kustības” ar pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu tendencēm.

 

Princi Filipu 
gaida grūts uzdevums

Kopš valsts dibināšanas 1831. gadā Beļģijas tronī atradušies seši Saksijas-Koburgas-Gotas dinastijas pārstāvji. Alberts ir bijušā karaļa Leopolda III (1901 – 1983) un Zviedrijas Astrīdas (1905 – 1935) otrais dēls un tronī kāpa 1993. gadā pēc sava vecākā brāļa Boduēna I nāves. Princis Alberts dzimis 1934. gadā Briselē, bet 1940. gada maijā, kad Beļģijā iebruka nacistu karaspēks, kopā ar māsu princesi Žozefīni Šarloti un vecāko brāli princi Boduēnu tika nogādāti Francijā un vēlāk Spānijā.

1940. gada augustā viņi atgriezās Beļģijā un turpināja mācības līdz 1944. gadam, kad vācu okupācijas iestādes viņus izveda uz Vāciju un vēlāk uz Austriju, kur viņi sagaidīja nacistu sagrāvi 1945. gada maijā. Karalis Leopolds III ar dēliem princi Boduēnu un princi Albertu atgriezās Beļģijā 1950. gadā. Alberta vecākais dēls 53 gadus vecais troņmantnieks Filips studējis Oksfordā un Stenfordā, vadījis beļģu uzņēmēju delegācijas vizītēs ASV, Ķīnā un Taizemē.

“Princis Filips ir labi sagatavots un pelna visu manu uzticību,” teica Alberts II. Karalis atzina, ka jūtas pārāk noguris un vārs, lai turpinātu valdīt, un atsakās no troņa ar mierīgu sirdi un ticību savam dēlam, atzīmē aģentūra “Reuters”.

“Princis Filips ir vairākkārt apliecinājis, cik ļoti viņš mīl Beļģiju, un viņš var rēķināties ar valdības atbalstu,” paziņojis premjerministrs Elio di Rupo. Analītiķi atzīmē, ka pēc karaļa troņa pārņemšanas Filipu gaida grūts politisks uzdevums izraudzīt valdības veidotāju pēc federālajām vēlēšanām 2014. gadā. 1999. gadā Filips apprecēja beļģu aristokrāti princesi Matildi. Ģimenē ir četri bērni. Viņu 11 gadus vecā meita Elizabete varētu kļūt par valsts pirmo karalieni. Beļģu karaļnams tika asi kritizēts, kad kļuva zināms, ka karaliene Fabiola, karaļa Boduēna atraitne, plānojusi nodot trastā īpašumu Spānijā, lai nemaksātu nodokļus. Šis fakts pamudināja Beļģijas valdību reformēt valsts subsīdiju sistēmu un paredzēt, ka nodokļi jāmaksā arī karaliskajai ģimenei. Karalis Alberts nāca klajā ar visai neparastu paziņojumu, atzīstot, ka bijis “pazemots”, uzzinot par karaļnama piederīgo nepiedienīgajiem finanšu darījumiem, atzīmē laikraksts “The Guardian”. Karaliskajai ģimenei jārāda piemērs visos apstākļos, uzsvēra karalis. Lai gan vājās veselības dēļ pēdējos gados kļuvis mazāk aktīvs, karaļa Alberta II svarīgākais devums ir stabilitātes veicināšana lingvistiski, politiski un ekonomiski sašķeltajā valstī, intervijā aģentūrai AP izteicies beļģu vēsturnieks Marks Renebo.

 

Karalim esot 
ārlaulības meita

Alberts II ir populārs gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās atklātā dzīves stila dēļ. Karalis bieži piedalījies dažādu līmeņu saietos un jaunībā bijis kā apsēsts uz ātriem automobiļiem un motocikliem. 1959. gadā viņš apprecēja aristokrātisko itāļu skaistuli Paolu Rufo di Kalabriju. Karaļa Alberta II un karalienes Paolas ģimenē ir trīs bērni.

1999. gadā beļģu prese ziņoja, ka karalim ir ārlaulības meita pēc laulību sānsoļa pirms gandrīz pusgadsimta. Karaļnams to vienmēr noliedzis, bet nesen 45 gadus vecā beļģu skulptore Delfīna Bēla iesniedza prasību tiesā, lai tiktu oficiāli atzīta par karaļa Alberta II meitu.

Bēla, kurai ir izteikta līdzība karalim Albertam, cer, ka DNS analīze apstiprinātu viņas radniecību ar karali, atzīmē aģentūra AFP. Sākotnēji šīs lietas izskatīšana bija paredzēta 25. jūnijā, taču tad pārcelta uz 3. septembri. Delfīna Bēla uzaugusi uzņēmēja Žaka Bēla ģimenē. Viņas mātei baronesei Sibillai de Selī esot bijis romāns ar Albertu pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad viņš vēl nebija karalis. Kad pirms 14 gadiem iznāca grāmata, kur aprakstīts šis romāns, karalis Alberts, šķita, bija gatavs atzīt faktus, piebilstot, ka aptuveni pirms 30 gadiem viņa laulība pārdzīvojusi krīzi. Taču tad karalis apklusa un vairs nav pieminējis ne Bēlu, ne laulības krīzi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+