Foto – AFP/LETA

Belgradā sveic Putinu 10

Serbijas galvaspilsētā Belgradā militārā parāde nav notikusi kopš 1985. gada. Taču šodien pilsētas ielās soļo vairāk nekā četrarpus tūkstoši karavīru, to piedārdina bruņutehnika, bet debesīs paceļas iznīcinātāji. Tas viss par godu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš šodien sešu stundu vizītē ierodas Serbijā. Balkānu valstī sākušās četru dienu ilgas svinības par godu 70. gadskārtai kopš nacistiskās Vācijas karaspēka patriekšanas no Belgradas 1944. gada 20. oktobrī. Vizītes priekšvakarā Putins Serbijas lielākajam laikrakstam “Politika” paziņoja, ka viņu uztrauc nacisma atdzimšana Eiropā, jo īpaši Latvijā un citās Baltijas valstīs, kur, pēc Putina vārdiem, “neonacisma izpausmes” kļuvušas par “ikdienas parādību”.

Reklāma
Reklāma

Starp ES un Krieviju

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Serbijas galvaspilsētā Putins ieradīsies pa ceļam uz Itālijas pilsētu Milānu, kur piektdien norisināsies Eiropas un Āzijas valstu līderu saiets un kura ietvaros Kremļa saimniekam ir ieplānota tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.

Sabiedriskās domas aptaujas Serbijā liecina, ka aptuveni 71 procents valsts iedzīvotāju atbalsta Krievijas prezidenta neilgo ciemošanos valstī. Vizītes laikā Putins tiksies gan ar Serbijas prezidentu Tomislavu Nikoliču, gan premjerministru Aleksandru Vučiču. Paredzams, ka šo apspriežu laikā amatpersonas parakstīs vairākus starpval­stu līgumus. Kaut arī prezidents Nikoličs paziņojis, ka viņa valsts joprojām tiecas pievienoties Eiropas Savienībai (kas gan nenotiks agrāk kā 2020. gadā), viņš norādījis, ka “mēs gribam pievilināt krievu investorus, mēs gribam krievu investoru līdzdalību dažu uzņēmumu privatizācijā”. Serbija nav arī sekojusi Eiropas Savienības aicinājumam noteikt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, lai tādējādi Maskavu sodītu par izvērsto agresiju Ukrainā. Tāpat Nikoličs paziņojis, ka gāzes cauruļvada “South ­Stream” būve ir laba Serbijai, neskatoties uz to, ka ES apturējusi tās celtniecību, norādot, ka tā ir pretrunā ES likumiem, kas regulē enerģētikas nozares darbību.

Kritizē Putina uzņemšanu

CITI ŠOBRĪD LASA

Savā iepriekšējā vizītē Belgradā 2011. gadā Putins paziņoja, ka neiebilst Serbijas dalībai ES. Taču viņš brīdināja, ka Belgradai nevajadzētu lūkoties NATO virzienā, pretējā gadījumā Maskavai nekas cits neatliks kā pret Serbiju pavērst kodolarsenālu, rak­sta ziņu aģentūra “Associated Press”. Par spīti Krievijas draudiem, Belgrada tomēr pēdējos gados mēģina tuvināties Rietumiem, par ko liecina arī ekonomiskie rādītāji. Ziņu aģentūra “Reu­ters” atzīmē, ka laika posmā no 2007. līdz 2003. gadam Serbijas eksports uz ES bija 32,6 miljardu eiro vērtībā, kamēr uz Krieviju tikai 4,2 miljardu eiro. Arī ES valstu ieguldītāji Serbijā bijuši aktīvāki nekā Krievijas – ES šajā Balkānu valstī ieguldījusi 9,2 miljardus eiro, kamēr Krievija tikai 2,5 miljardus eiro.

Rietumvalstu politiķi kritiski izteikušies par Putina silto uzņemšanu Serbijā, ņemot vērā, ka Krievija turpina atbalstīt prokrievisko teroristu izvērsto karadarbību Ukrainas austrumos. ASV vēstnieks Serbijā Maikls Kērbijs, uzsverot, ka nevēlas norādīt Belgradai, ko tā drīkst pie sevis aicināt, tomēr piebildis, ka Putina vizīte Belgradā ir, “maigi sakot, nelaikā”. “Protams, ka var veidot vienlīdz labas attiecības ar Krieviju un Ķīnu, un ASV. Taču, mūsuprāt, ir atšķirība starp ķīniešu un krievu amatpersonu vizītēm. Ķīna nekur nav iebrukusi, bet Krievija ir,” sarunā ar Serbijas laikrakstu “Vecernje Novosti” sacīja ASV vēstnieks Belgradā.

Putins saskata nacismu Latvijā

Kremļa saimnieka vizītes priekšvakarā Serbijas viens no lielākajiem dienas laikrakstiem “Politika” publicēja Krievijas prezidenta Putina izteikumus, kuros viņš pauž bažas par “neonacisma ideoloģijas izplatību Eiropā”. Paziņojot, ka “krievu un serbu tautas kopīgi sakāva kriminālo ideoloģiju”, Putins norādīja, ka “diemžēl Nirnbergas prāvās pret nacisma vīrusu izstrādātā vakcīna dažās Eiropas valstīs zaudē efektivitāti”. “Par šīm tendencēm liecina atklātās neonacisma izpausmes, kas par ikdienas parādību kļuvušas Latvijā un citās Baltijas valstīs. Šajā sakarā mēs esam īpaši noraizējušies saistībā ar situāciju Ukrainā, kur antikonstitucionālo apvērsumu februārī vadīja nacionālisti un citas radikāļu grupas. Šodien mūsu kopīgais mērķis ir apturēt nacisma glorificēšanu, stingri vērsties pret mēģinājumiem pārskatīt Otrā pasaules kara iznākumu un apkarot visa veida rasisma, ksenofobijas, agresīva nacionālisma un šovinisma izpausmes,” paziņoja Kremļa saimnieks.

Šādi Putina paziņojumi nepalika bez Latvijas atbildes. Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums ziņu aģentūrai LETA uzsvēra, ka Putina izteikumiem nav nekāda sakara ar realitāti un Krievijai vajadzētu ieskatīties spogulī. “Krievijā biedējoši pieaug agresīva nacionālisma izpausmes, visu veidu ekstrēmisms, neiecietība, uz ko ir norādījušas virkne autoritatīvu starptautisku organizāciju. Tā vietā, lai apkarotu šīs negatīvās parādības pašā Krievijā, Krievija par ekstrēmistiem dēvē un ierobežo tos savas valsts citādi domājošos, kas cenšas paust alternatīvu viedokli par valsts īstenoto politiku,” piebilda Eihenbaums.