Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. novembris, 2015
Drukāt

Beļģu “godīgais piens”

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Beļģu piena lopkopji nes govs lelli ar saukli "Godīgs piens" uz sāniem. Brīdis fiksēts kādā no protesta demonstrācijām Eiropas Parlamenta priekšā Briselē.

Beļģijā panākta vienošanās ar vairumtirgotājiem, ka turpmākos sešus mēnešus tie piemaksās zemniekiem 2,7 centus par kilogramu piena.

Piemaksa būs par vēsturisko daudzumu, kas veidojas no lielveikalos realizētā svaigpiena, sviesta un krējuma, liecina “LA” rīcībā esošā informācija. Arī Dānijā notiek sarunas ar vairumtirgotājiem par piemaksām pienam, pagaidām reāls rezultāts panākts ar vienu vairumtirgotāju.

 

Piemaksā zemniekiem

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere zina teikt, ka Beļģijā vienošanās panākta starp vairumtirgotājiem un piena ražotājiem. Pagaidām gan nav zināms, vai un kā tas ietekmējis piena cenu veikalā. S. Dreijere uzskata, ka šajā krīzes situācijā nebūtu slikti šādu sistēmu ieviest arī Latvijā, taču pastāv jautājums – vai tirgotāji to akceptēs? S. Dreijere domā, ka, visticamāk, tas nebūtu masveida pasākums, bet attiektos tikai uz tiem ražotājiem, kas ražo produkciju vietējam tirgum, nevis eksportam. ES iekšējā tirgū šāda pieredze ir un kāpēc gan to nevarētu ieviest arī Latvijā?

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja gan domā, ka tas ir diezgan nereāli, jo piena ražotāji Latvijā nav koncentrējušies un trūkst spēcīgas zemnieku organizācijas, kas varētu sēsties pie viena sarunu galda ar tirgotājiem.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs gan zina teikt, ka Beļģijā panāktā vienošanās paredz par 2,7 centiem paaugstināt plaukta cenu svaigpienam un šī starpība tiek samaksāta zemniekiem. Tiesa, šos 2,7 centus zemniekiem maksā nevis tirgotājs, bet sabiedrība. Arī Latvijā tā varētu izdarīt ātri vien, bet ministrs ir pārliecināts, ka mūsu sabiedrība to nebūtu ar mieru darīt.

 

Vēl vērtēs

“LA” aptaujātie tirgotāji gan neviennozīmīgi vērtē šādu iespēju. Kā atzina SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine, ELVI prioritāte vienmēr ir bijusi būt par savējiem, tai skaitā zemniekiem, lauksaimniekiem un ražotājiem, tāpēc šāda veida iniciatīvas un atbalstu uzņēmums vērtē pozitīvi. Ja šāda veida kampaņa norisinātos Latvijā, būtu svarīgi ņemt vērā vairākus aspektus. “Pirmkārt, lai šajā kampaņā iesaistītos visi vai lielākie Latvijas mazumtirgotāji. Otrkārt, pārdošanas cena plauktā. Latvijas pircējs labprāt iegādājas pašmāju produkciju, tostarp pienu un piena produktus, tomēr arī cenai ir būtiska nozīme. Ja pārdošanas cena būs lielāka nekā šādam pašam, bet importa produktam, tas var ietekmēt pašmāju produkcijas realizācijas apjomus, līdz ar to arī kampaņas efektivitāti,” skaidro Vārtukapteine. Piemēram, kad “Elvi” tiek rīkota divu centu kampaņa “Pērkot šo, atbalsti dzīvību!”, divi centi no konkrētiem produktiem tiek novirzīti biedrības “Taureņa efekts” neauglības ārstēšanas kampaņas fondam. Pārdošanas cena produktiem netiek palielināta, bet atpazīšanai un pircēju uzrunāšanai tie tiek marķēti ar īpašu kampaņas nozīmīti, stāsta “Elvi Latvija” komercdirektore.

SIA “Maxima Latvija” korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns skaidro, ka uzņēmuma vadība ir informēta par šādas vienošanās panākšanu Beļģijā, bet plašākas informācijas gan pagaidām nav. Uzņēmums ir lūdzis Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju (LPTA), kuras sastāvā ir “Maxima Latvija”, izvērtēt šo informāciju. LPTA jau tuvākajā laikā plāno tikties ar citām nozarē iesaistītajām organizācijām, lai pārrunātu Beļģijas piemēru.

Jāatgādina lasītājiem, ka pēdējā gada laikā piena iepirkuma cenas būtiski samazinājušās un zemnieki ir nemierā ar to, ka veikalu plauktos cenas nav adekvāti sarukušas. Šā gada septembrī piena iepircēji lopkopjiem maksāja vidēji 0,20 eiro/kg, kas ir par 20% mazāk nekā pērn septembrī. Dažviet cena ir 13 centi/kg, un tā nesedz piena ražošanas pašizmaksu. Daļa lauksaimnieku šobrīd vērtē, vai turpināt nodarboties ar šo biznesu.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+