LETA

Bēniņu grīda ir jāsiltina 0

Mājai ļoti svarīgi ir labi siltināti bēniņi, kas ziemā veido tādu kā siltu cepuri, bet vasarā neļauj āra siltumam iespiesties mājā. Plēves uzlikšana nekādā gadījumā nav izeja, jo plēve aizturēs mitruma cirkulāciju, siltinājuma slānis samirks un zaudēs savu siltumizolācijas spēju. Tas ir tas pats, kas staigāt ziemā, ietītam plēvē, un gaidīt, ka būs silti. Piedevām koka konstrukcijas plastmasas plēves dēļ var sākt pelēt.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 107
Lasīt citas ziņas

Bēniņu grīda ir jāsiltina. Neapkurinātu bēniņu grīdai jābūt pārklātai ar 40 cm siltumizolācijas kārtu, summējot veco un jauno izolāciju. Jaunajai kārtai noder kāds birstošs siltumizolācijas materiāls, piemēram, minerālvate, koka vate, ekovate, kaņepju spaļi. Ekoloģiski domājošie uzskata, ka labāk izmantot dabiskos materiālus, kas viegli uzsūc caur mājas augšējiem griestiem izdalošos mitrumu un uztur labu mikroklimatu. Par ekskluzīvāko materiālu Latvijas tirgū šobrīd uzskata kaņepju spaļu klājumu. Ļoti ekonomiska ir beramā vate. Tā ir elpojošs materiāls, kas aizsargā no pelējuma rašanās vietās, kur siltumizolācija saskaras ar ēkas konstrukcijām. Vate veido vienmērīgu siltumizolācijas slāni bez spraugām un salaidumiem, labi aizpilda vietas ap komunikācijām un jumta konstrukcijām, neļauj grauzējiem veidot ejas, jo tās aizbirst. Beramo kokšķiedras vati izgatavo no priežu koksnes šķiedras, ekovati – no avīžu makulatūras. Stikla un akmens vati ražo, augstā temperatūrā apstrādājot minerālu masu. Organiskā vate labāk uzsūc mitrumu nekā minerālā. Organiskā ir lēni gruzdoša, bet neorganiskā – nedegoša. Siltinot bēniņus, jāparedz laipas, pa kurām staigāt, jo staigāšana pa siltinājuma slāni to bojā.

Vispirms ar krītu uz koka konstrukcijām iezīmē izolācijas slāņa augšējo malu. Var rēķināt, ka 250 – 350 mm slānis virs vecā siltinājuma samazina siltuma zudumus no griestiem par 20 – 30%. Jāatceras, ka arī liekie siltināšanas slāņa centimetri neizmaksās dārgi, toties var atmaksāties jau pirmajā ziemā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pirms ekovates ieklāšanas ieteicams pa bēniņu perimetru piestiprināt vēja novadīšanas plāksnes. To augšējā mala pieskarsies spārēm, un vates līmenis būs 30 cm zem malas. Tātad, ja beramās vates kārta ir 40 cm, plāksnei jābūt 70 cm platai,” atgādina “RB&B” projektu vadītājs Harijs Tučs.

Pārvietoties pa bēniņiem var pa laipām. Aukstajai sezonai sākoties, bēniņu vēdināšanas lūkas aizver. Siltā un augstā gaisa temperatūru starpībā gaisa apmaiņa notiek caur mazāko spraudziņu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.