Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. februāris, 2015
Drukāt

Benzīnvīram pa pēdām (3)

BENZINVIRS_3

Četrus gadus  režisors Andris Kalnozols novērojis, pētījis un intervējis kādu vīru, kura dzīve norit ārpus sabiedrības normalitātes. Viņš klaiņo un iegriežas benzīntankos, lai elpotu benzīnu, un neļaujas institūciju rūpēm. Dokumentālos notikumos balstītais stāsts nu pārtapis izrādē ar nosaukumu “Benzīnvīrs”. Režisors to sauc par iespaidīgāko darbu triju izrāžu sērijā, kas tapusi, runājot par “mazajiem cilvēkiem” un identitātes meklējumiem.

Agrāk viņu sauca par Kasparu G. Tagad viņš ir Benzīnvīrs. Netīrs, ģērbies vienās skrandās, viņš klaiņo pa dažādiem Latvijas benzīntankiem, elpo benzīnu un ļoti daudz smejas. Dažkārt viņu arestē kādas pašvaldības policija, aizved ārstēties, bet viņš vienmēr izbēg. Viņš izbēg, lai atgrieztos savā pasaulē, pilnā pārsteidzošu tēlu un notikumu.

“”Benzīnvīrs” noslēdz manu iepriekšējās divās izrādēs iesākto cilvēka identitātes meklējumu sēriju. “Labākais cilvēks Takuramā” (2013, DDT) meklēja savu “es” mazā dārza būdiņā un sapņoja par ceļojumu uz Mongoliju. Identitātes meklējumi turpinājās mazo, anonīmo jautājumu biedrības sapulcēs (izrāde “Mazie jautājumi”, 2013, DDT). Benzīnvīrs, manuprāt, ir visspēcīgākais tēls šajā trijotnē tādēļ, ka viņš ir pilnīgi reāla persona, un šis ir dokumentāls stāsts,” atklāj režisors Andris Kalnozols.

“Cilvēki, par kuriem runāju izrādēs, ir tādi kā sīkas vienības šajā pasaulē. Varētu jau veidot izrādes par notikumiem Doņeckā vai islāma valstī, vai par pieaugošiem terorisma draudiem Rietumeiropā, bet gribu noslēgt savu triloģiju, kas runā par mazā cilvēka iekšējā “es” meklējumiem,” skaidro režisors.

“Benzīnvīra gaitām esmu sekojis kopš 2011. gada nogales, kad viņš uzradās manā mazpilsētā, Talsos. Viņš man ir prasījis daudz spēka, jo ir allaž bēgošs. Vīrs, kurš atkal un atkal izbēg no psihiatriskās klīnikas, patversmes, aprūpes centra. Bezpajumtnieks bez dzīvesvietas, kurš izvairās no cilvēkiem – būtībā absolūti atteicies no sabiedrības. Starpposms starp cilvēku un psiholoģisku fenomenu. Fantoms – jo brīžos, kad viņš ir benzīna varā, viņš var izskatīties diezgan baisi. Viņa tēls mani fascinēja uzreiz. Sapratu, ka tas ir kaut kas īpašs – nevis parasts bezpajumtnieks, degradējies tips. Vairāki gadi pagāja, līdz es uzzināju, kāds ir viņa vārds. Par viņu nav nekādu pēdu, piemēram, interneta, kuru viņš nelieto. Tomēr galvenais, kas mani piesaistīja jau pašā sākumā, – ar savu dzīvesveidu viņš nedara pāri nevienam, izņemot pats sev. Es viņu salīdzinātu ar tādu 19. gadsimta Dostojevska cietēja tēlu, kas nes savu krustu. Cilvēks, kurš absolūti neierakstās mūsu laikā. Viņa stāstā es nevainoju sabiedrību, kuru redzu kā milzu mehānismu, kurā katrai mikrodaļai jāsaprot pašai sevi.

Tik daudz, ka sapratu: es negribu to stāstīt. Es gribu parādīt – un reizē ar aktieriem un skatītājiem ielūkoties viņa pasaulē. Ilgi domāju, kā pastāstīt tā, lai tas nebūtu briesmīgi nomācošs, jo viņa stāsts ir šausmīgu ciešanu pilns. Tad sapratu, ka vissirsnīgākais šajā stāstā ir tas, ka viņš ciešanās ir saglabājis ārkārtīgi skaistu, pozitīvu skatienu uz pasauli. Uz to savu pasauli, ko viņš ir radījis, bēgot no kopējās pasaules. Albēra Kamī mīts par Sīzifu noslēdzas ar domu par laimīgu Sīzifu un to esmu aizguvis arī es – ir jāiztēlojas laimīgs Benzīnvīrs,” stāsta A. Kalnozols

Režisors atklāj, ka, veidojot izrādi, darbojies ar atsvešinātā jeb brehtiskā teātra principu. Reizē stāstīt un arī rādīt to, kā savu pasauli redz pats Benzīnvīrs. Izrādi papildinās kustību elementi, objektu teātris (režisora mantojums objektu teātrī “Umka.lv”), kā arī Ivara Krasta un Toma Auniņa oriģinālmūzika. “Tas būs maģisks, sirreāls teātris. Daudz pārvērtību, pārsteigumu. Daudz kā tāda, ar ko Benzīnvīrs saskaras savā ikdienā.”

“Benzīnvīru” režisors veido kopā ar jauno režisori Martu Elīnu Martinsoni, kura “Dirty Deal Teatro” nesen debitējusi ar izrādi “Trauki”. “Benzīnvīra” scenogrāfs ir Uģis Bērziņš, galvenajās lomās redzēsim aktierus Andreju Možeiko, Ivaru Krastu un Edgaru Kaufeldu. Izrādes tapšanā piedalās arī horeogrāfe Katrīna Albuže.

Varbūt noder

29. III 19.00, 30. III 19.00.

Biļešu cena: EUR 9. Studentiem, skolēniem un pensionāriem EUR 5.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Andri, varbūt vēlies uzaicināt Kasparu uz izrādi, viņš ļoti vēlētos to redzēt 🙂

  2. Tas jau mūsu glodiņš

Draugiem Facebook Twitter Google+