Jānis Dūklavs
Jānis Dūklavs
Foto – Karīna Miezāja

Dūklavs: Abi ar Krievijas ministru vienojāmies, ka mēs būtu priecīgi, ja embargo atceltu 22

Pagājšnedēļ Maskavā notika zemkopības ministra Jāņa Dūklava un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora Māra Baloža tikšanās ar Krievijas Federācijas lauksaimniecības ministru Aleksandru Tkačovu un Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta vadības pārstāvjiem. Kādi ir vizītes rezultāti, stāsta ministrs J. Dūklavs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

J. Dūklavs: – Uz Maskavu braucām runāt par zivīm saistībā ar Krievijas inspektoru gatavoto mūsu zivju pārstrādes uzņēmumu pārbaudes pirmo aktu, kas sastādīts pēc viņu vizītes Latvijā. Tas nav gala dokuments. Krievijas inspektori raksta secinājumus par pārbaudē atklāto un dod termiņu to novērst. Patlaban ir uz laiku apturēta mūsu produkcijas ievešana Krievijas Federācijā. Krievijai ir šādas tiesības saskaņā ar noslēgto līgumu – inspektori atbrauc un, ja pārbaudē konstatē pārkāpumus, tad pasaka: kamēr tos nenovērsīsiet, mēs neļausim vest uz Krieviju konservus. Patlaban ir tāda stadija, ka esam atbildējuši uz visiem uzdotajiem jautājumiem saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem. Esam arī runājuši ar uzņēmumiem par trūkumu novēršanu. Pamatā bija identificēta benzpirēna problēma. Diemžēl tā ir identificēta arī citās Eiropas valstīs.
[wrapintext][/wrapintext]
– Tātad jūs uzskatāt, ka 4. jūnijā piemērotais konservu importa aizliegums nav politisks lēmums?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Patlaban nevaru pateikt. Ja mums nebūtu šo pārkāpumu, tad varētu teikt, ka ir politisks pasūtījums. Patlaban, ja arī tā, iespējams, ir, varu teikt, ka mums diemžēl bija pārkāpumi un tos, viņuprāt, atklāja viņu revīzijā. Līdz ar to – ja vēlamies uz Krieviju eksportēt zivju konservus, šprotes ir vissvarīgākais, tomēr ne vienīgais zivju konservu produkts. Mums ir jāveic Pārtikas un veterinārajam dienestam uzticētās pārbaudes visos šajos uzņēmumos. Ja ir jautājumi, tostarp par benzpirēnu – nedrīkst zivis kūpināt tā, lai to sastāvā benzpirēna īpatsvars pārsniegtu vairāk nekā piecus mikrogramus uz kilogramu. Ja būs vairāk, tad šādu produktu nedrīkst vest uz Krieviju. Arī mēs paši nedrīkstam tādu produktu laist Latvijas tirgū.

Attiecībā uz procedūrām, pārbaudēm laboratorijā – to varam nokārtot daudz vieglāk. Ir jāievēro kārtība, kādu PVD un Krievijas attiecīgie dienesti ir noteikuši. Par to arī bija daži aizrādījumi. Visi šie pārkāpumi ir novērsti, un par to Krievijai paziņojām.

Krievijas puse ļoti pamatīgi pēta šo jautājumu. Bez tā, ko bijām uzrakstījuši paskaidrojumos, mums prasīja pievienot reģistrācijas žurnālus, vēlējās noskaidrot, kādas ailes ir žurnālos. Tā teikt, pārbaudīt gandrīz līdz kaulam. Pavaddokumenti pie mūsu ziņojuma bija latviešu valodā, mūsu PVD uzskatīja, ka ir pietiekami, ja šie pavaddokumenti ir pievienoti. Krievijas puse pieprasīja tos visus pārtulkot krievu valodā. Mēs patlaban tos tulkojam, tad sūtīsim uz Maskavu. Savukārt Krievijas puse apņēmās nekavēties ar dokumentu gatavošanu par pārbaudes rezultātiem. Vajadzēs dažas nedēļas, un tad būs gala slēdziens. Mēs sarunas gaitā sapratām, ka mūsu īstenotos pasākumus uzskata par adekvātiem un pareiziem. Krievijas lauksaimniecības ministrs norādīja – ja būs pārliecība, ka šādi pārkāpumi neatkārtosies, tad viņi zivju konservu tirgu atvērs.

– Cik ilgā laikā tas varētu notikt?

– Būšu piesardzīgs ar prognozēšanu. Viens mēnesis gala secinājumu gatavošanai noteikti būs vajadzīgs. Protams, ņemot vērā mūsu sarunas, mūsu iesniegtos materiālus par to, ka esam sakārtojuši ne tikai “papīrus”, ja vēl tad teiks, ka nepatīk veikums, tad, protams, man radīsies domas par kaut ko citu.

Reklāma
Reklāma

– Nav noslēpums, ka lielākā daļa zivju pārstrādes uzņēmumu pieder Krievijas uzņēmējiem. Iznāk, ka viņi nepilda savas valsts prasības.

– Pieder, patiešām. Ja tā vērtējam, tad jau arī mēs varētu tirgus taisīt ciet. Apskatot Krievijas veikalus, Latvijā ražotos zivju konservus redz visos. Krievijas pārtikas uzraugi arī pateica, ka no tirgus produktu neizņem, tikai konkrēto partiju, kurā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atklāja pārkāpumu. Patērētāju aizsardzības dienestā runa bija par to, ka patlaban ļoti lielu uzmanību Krievijā pievērš uz produkta etiķetes rakstītajam par enerģiju, cik daudz kaloriju ir produktā. Pārbauda, cik daudz kaloriju ir zivīs. Viņi to dara visiem, tostarp Krievijas uzņēmumiem. Pat “Aeroflot” lidmašīnā katram ēdienkartē iekļautajam produktam ir pierakstīts kaloriju daudzums. Krievijā cilvēki aptaukojoties, ēdot par daudz enerģiju saturošus produktus. Patlaban visiem konserviem pārbaudīs atbilstību uz etiķetes norādītajam enerģijas daudzumam. Ne mēs ko varam iebilst, ne ko aizrādīt. Dzīvē ir ļoti vienkārši – vienas zivtiņas ir nedaudz treknākas, citas liesākas. Kā rēķināt kaloriju daudzumu? Nevar taču katrai kārbiņai, labi, partijai savu etiķeti drukāt! Un katrai kārbiņai enerģētisko vērtību noteikt arī taču nav iespējams.

Es domāju, ka atbilde par zivju konservu tirgus atvēršanu būs. Mana prognoze labvēlīgam rezultātam ir 50 : 50.

– Vai uz Maskavu doties rosināja zivsaimnieku lobijs?

– Kas nu par lobiju! Bija uzaicinājums no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta tikties un pārrunāt šo jautājumu. Tikai uz šo dienestu vien nebūtu devies. Bija gatavs mūs pieņemt arī lauksaimniecības ministrs, tāpēc pārrunājām arī citus jautājumus, tostarp pierobežas jautājumus. Piemēram, vēlamies tīrīt vienu robež­upi, gribējām noskaidrot Krievijas puses viedokli. Runājām par ražām. Krievijas ministrs lepojās ar rekord­ražu šajā sezonā. Man atlika pateikt, ka mums arī tāda būs. Gan viņi, gan mēs saprotam, ka embargo ļoti kaitē Latvijas lauksaimniekiem. Viņš ir Krasnodaras apgabala bijušais gubernators, ilgi strādājis agrokompleksā, saprot šos jautājumus. Abi vienojāmies, ka mēs būtu priecīgi, ja embargo atceltu. Latvijā ražotos pārtikas produktus aizvien uzskata par ļoti labiem produktiem, no pārtikas drošuma un garšas īpašību skatpunkta raugoties. Ministrs visu to atzina. Lielā politika ir lielā politika, mēs abi neesam tie, kas to var pielāgot.

– Vai zivsaimnieki ir pietiekami aktīvi jaunu tirgu meklējumos?

– Viņi aktīvi meklē jaunus tirgus. Ir jau nākušas klāt aptuveni 11 eksporta valstis. Eksporta daudzumu nevar tik ātri pieaudzēt. Tas ir process, kas turpināsies. Būs jau arī Ķīnas tirgus. Dzīvē gan nenotiek tā, ka to atver uzreiz otrajā dienā pēc ministra vizītes.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.