Bergmanis sola nepieļaut “trekno gadu” kļūdas ar nelietderīgu aizsardzības budžeta tērēšanu 3
Ņemot vērā, ka aizsardzības budžetam nākamgad ir gaidāms palielinājums, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) sola nepieļaut “trekno gadu” kļūdas līdzekļu tērēšanā.
Ministrs šodien medijiem izklāstīja pozīcijas, kurām nākamgad un turpmākajos gados tiks atvēlēts valsts budžets, uzsverot, ka viņš nepieļaus “trekno gadu” kļūdas, kad budžets atvēlēts lietām, kas neveicina aizsardzības spēju stiprināšanu.
Svarīgi ir ne tikai sasniegt nosprausto mērķi, ka aizsardzības budžets ir 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet panākt, ka personāla atalgojums ir samērīgs ar ieguldījumu ekipējumā, pauda ministrs. Bergmanis uzsvēra, ka svarīgi ir, kā aizsardzības budžets tiks tērēts, bet šie 2% ir minimums, lai uzturētu aizsardzības sistēmu. Komentējot iespēju nākotnē pārskatīt 2% apmēru uz augšu, ministrs atbildēja, ka tādā gadījumā ministrija vērsīsies valdībā ar šādu jautājumu.
Viena no ministrijas prioritātēm būs personālsastāva atjaunošana, kas krīzes laikā tika samazināts. Samazinājumu cieta ne tikai administratīvais, bet arī kaujas personāls. Ministrs uzsvēra, ka ir nepieciešams straujš personāla palielinājums, jo īpaši kaujas vienību jomā.
“Mēs centīsimies pieaudzēt Nacionālo bruņoto spēku personālu līdz 6000, Zemessardzi līdz 8000, rezerves karavīru skaitu līdz 100 000. Ceram šo visu realizēt līdz 2018.gadam,” teica Bergmanis.
Tāpat viņš pieminēja, ka ieguldījums nepieciešams infrastruktūras izveidē, lai uzņemtu NATO sabiedroto bruņotos spēkus, jo bez nacionālā ieguldījuma var pārskatīt plānu Latvijā ieguldīt līdzekļus un daļu no tiem novirzīt citām valstīm, kas ir gatavas atvēlēt finansējumu no sava nacionālā budžeta.
Nozīmīgs ieguldījums plānots Zemessardzes attīstībā, kur turpmākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro gan ekipējuma, gan personāla nodrošināšanai. Patlaban zemessargi ir cilvēki, kas savu darbu nedara atalgojuma dēļ. “Vislielākā pateicība karavīriem un jaunsargiem, kas izturējuši smago budžeta samazināšanas laiku, un ceru, ka ir laiks, kad valsts panāks pretī saviem karavīriem,” teica ministrs.
Sāpīgs ir jautājums par sporta infrastruktūru bruņotajiem spēkiem. Piemēram, Ādažos treniņi notiek bijušajā sakņu bāzē. Ņemot vērā, ka sabiedroto bruņotie spēki ierodas uz mācībām, kas vairs nav īslaicīgas, ir nepieciešams attīstīt sporta infrastruktūru. Primāra gan esot kaujas spēju attīstība un cilvēkresursi, piebilda politiķis.
Ministrs aizsardzības budžetu salīdzināja ar ikvienas ģimenes budžetu, kur tiek vērtēts, kādām vajadzībām kādus līdzekļus atvēlēt. “Šobrīd mēs savas prioritātes esam salikuši,” viņš uzsvēra.
Lai gan šogad jau bija plānots Zemessardzi nodrošināt ar G36 tipa šaujamieročiem, patlaban šis jautājums ir atlikts uz nākamo gadu, jo ieroču ražotājiem ir pieprasīti paskaidrojumi saistībā ar ieroču specifiku. Nākamgad Zemessardzes vienības ir plānots pārapbruņot vai nu ar G36 ieročiem, vai citiem līdzvērtīgiem.
Saistībā ar artilēriju un mīnmetēju skaita palielināšanu tiek izskatīti vairāki risinājumi. Ņemot vērā, ka tam nepieciešams apjomīgs finansējums, tiek izskatīta iespēja par mazlietota ekipējuma iegādi.
Uz jautājumu, vai joprojām netiek pieļauts variants par obligātā militārā dienesta ieviešanu, Bergmanis atbildēja, ka Latvija ir izvēlējusies palielināt profesionālā militārā dienesta karavīru skaitu, turklāt šogad ir paredzēts sākt arī rezerves karavīru apmācību. “Šobrīd netiek izskatīta iespēja atjaunot obligāto militāro dienestu,” viņš noteica.
