Bērings-Breivīks no cietuma centies izveidot teroristu tīklu 4
Norvēģijā par masu slepkavībām notiesātais Anderss Bērings-Breivīks, atrodoties ieslodzījumā, centies sazināties ar līdzīgi domājošajiem labējā spārna ekstrēmistiem un izveidot teroristu tīklu, paziņojusi Norvēģijas Ģenerālprokuratūra.
Ģenerālprokuratūra arī uzsvēra, ka Bēringa-Breivīka apstākļi cietumā ir atbilstoši, bet kontrole pār notiesāto teroristu ir nepieciešama, lai neļautu viņam izveidot galēji labējo teroristu tīklu. Bērings-Breivīks iesūdzējis tiesā valsti par cietuma apstākļiem, kurus viņš dēvē par spīdzināšanu.
Amatpersonas atklājušas, ka Bērings-Breivīks vairākkārt centies nodibināt kontaktus ar labējā spārna ekstrēmistiem un sūtījis vēstules cilvēkiem, kuri pauduši atbalstu viņa sarīkotajām slepkavībām.
Par norvēģu terorista centieniem kontaktēties ar līdzīgi domājošajiem prokuratūra pavēstīja trešdien Oslo rajona tiesā.
Sēdes laikā tiesa arī piekrita prokuratūras lūgumam noturēt Bēringa-Breivīka sūdzības pret valsti izskatīšanu aiz slēgtām durvīm.
Notiesātais sūdzējies par rokudzelžu izmantošanu un korespondences ierobežošanu un citām lietām, apgalvojot, ka viņa turēšana izolācijā un komunikācijas ierobežošana pārkāpj cilvēktiesības.
Prokurors Mariuss Emberlands kategoriski noraidīja šos paziņojumus, uzsverot, ka notiesātā terorista korespondence ar ārpasauli “ir jāskata kontekstā ar viņa politisko ekstrēmismu un viņa vēlmi nodibināt šūniņas, kuras var veicināt ekstrēmistu tīklu attīstību”.
Prokurors atzina, ka ienākošo un izejošo vēstuļu kontrole patiešām ir Bēringa-Breivīka privātuma pārkāpums, bet tomēr nepārkāpj cilvēktiesības, jo notiesātā centieni izveidot teroristu tīklus “apdraud sabiedrības vitālās intereses”.
Emberlands arī aizstāvēja Bēringa-Breivīka apstākļus cietumā, norādot, ka tie pilnībā atbilst Eiropas Cilvēktiesību tiesas prasībām.
“Viņa rīcībā ir trīs atsevišķas telpas – viņa dzīvojamā telpa, mācību kamera un treniņu kamera,” vēstulē tiesai skaidroja prokurors.
Plānots, ka tiesas prāva ilgs no 15.līdz 18.martam, un tā notiks Šīenas cietuma, kurā Bērings-Breivīks izcieš sodu, sporta zālē.
Tiesa noklausīsies astoņus lieciniekus, un Bēringam-Breivīkam tiks dotas trīsarpus stundas izskaidrot savus ieslodzījuma apstākļus.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus – pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nule kā bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.
2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.
Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.
