Bērings-Breivīks piedāvā atvainošanos “nevainīgajiem” Oslo sprādziena upuriem 0
Norvēģu ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks, kurš Norvēģijā pērn jūlijā nogalināja 77 cilvēkus, tiesā paziņojis, ka vēlas atvainoties par “nevainīgajiem” upuriem Oslo, bet ne par Ūteijas slaktiņu.
“Es gribētu piedāvāt lielu atvainošanos” tiem, kuri tikai gāja garām un nebija saistīti ar politiku, bet tika nogalināti vai ievainoti sprādzienā Oslo, paziņoja Bērings-Breivīks. Jautāts, vai viņš var teikt to pašu Ūteijas salā nošautajiem cilvēkiem, galvenokārt pusaudžiem, Bērings-Breivīks atbildēja: “Nē, es nevaru.”
2011. gada 22. jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem. Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus, kas centās paglābties aukstajā ezera ūdenī. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti. Atbildot uz prokurores Ingas Bejeres Engas jautājumiem, Bērings-Breivīks atkārtoti uzsvēra, ka jaunieši, kas piedalījās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē bijuši “likumīgi mērķi”, proti, “politiskie aktīvisti”, kuru darbība vērsta uz Norvēģijas sabiedrības sabrukumu. “Tas ir mazs barbarisms, lai izvairītos no lielāka barbarisma,” paziņoja Bērings-Breivīks, kurš, kā pats izteicies, zina, ko izdarījis un kādas ciešanas radījis, bet izvēlējies no tām norobežoties, lai izdzīvotu.
Piektdien viņš tiesā sīki izklāstīja, kā mierīgi pārstaigājis Ūteijas salu, meklējot savus upurus, vairumu no tiem nošaujot tiešā tēmējumā galvā. Bija plānots, ka pirmdien Bērings-Breivīks tiesā sniegs liecību jautājumā par viņa garīgo veselību, bet šī daļa tika atlikta, lai apsūdzētais varētu pabeigt atbildēt uz jautājumiem par slaktiņu Ūteijā.
Par teroraktu sarīkošanu apsūdzētajam Bēringam-Breivīkam draud 21 gads cietumā – turklāt šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Viņam var arī tikt piespriesta ārstēšanās slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā, iespējams, uz mūžu. Pats Bērings-Breivīks vēlas, lai viņu tiesā kā garīgi veselu un pieskaitāmu, lai viņa rīcība un manifests netiktu uzskatīti par vājprāta izpausmi. Viņa skatījumā ieslodzīšana psihiatriskajā slimnīcā būtu ļaunāka nekā nāve. Pirmā tiesas nozīmētā psihiatriskā ekspertīze secināja, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms, bet otrā ekspertīze atzina viņu par pietiekami pieskaitāmu, lai viņš tiktu tiesāts. Galu galā lēmums par to, vai Bērings-Breivīks ir pieskaitāms un spēj uzņemties atbildību par saviem darbiem, būs jāpieņem pieciem tiesnešiem, jūlijā pasludinot spriedumu šajā lietā.
