Berlīnes kinofestivāls šogad īpaši jūtīgi tver pasaulē valdošo noskaņojumu un aktuālo politisko situāciju, savā uzrunā raksta Berlināles ilggadējais direktors Dīters Kosliks.
Berlīnes kinofestivāls šogad īpaši jūtīgi tver pasaulē valdošo noskaņojumu un aktuālo politisko situāciju, savā uzrunā raksta Berlināles ilggadējais direktors Dīters Kosliks.
Foto – EPA/LETA

Berlināle nojauc mūrus un būvē tiltus 0

No šīs ceturtdienas līdz 19. februārim Berlīnē notiks 67. Starptautiskais kinofestivāls – viens no nozīmīgākajiem starptautiskās kino industrijas notikumiem, tradicionāli piedāvājot skatītāju uzmanībai apmēram 400 jaunas visu žanru, garumu un tēmu filmas. Latviju šogad festivāla bērnu filmu programmā “Generation Kplus” pārstāvēs režisors Reinis Kalnaellis ar animācijas īsfilmu “Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi”. Savukārt aktrise Elīna Vaska – galvenās lomas atveidotāja pagājušā gadā Berlīnē “Kristāla lāci” ieguvušajā filmā “Es esmu šeit” – ir atlasīta prestižajai “Shooting Stars” programmai kā viena no Eiropas kino uzlecošajām zvaigznēm.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 6
Lasīt citas ziņas

Festivāls, kurš aizsākās pēckara sadalītajā Berlīnē, šogad īpaši jūtīgi tver pasaulē valdošo noskaņojumu un aktuālo politisko situāciju, savā uzrunā raksta Berlināles ilggadējais direktors Dīters Kosliks. Vilšanās globalizācijā, atskārsme, ka ne komunisms, ne kapitālisms nav piepildījis solījumus radīt labāku pasauli, apjukums, kas seko lielo utopisko sapņu sabrukumam, ir mudinājis daudzus kino veidotājus ieskatīties pagātnē, lai meklētu atbildes uz šodienas jautājumiem vēsturiskā kontekstā. Tikmēr citi nezaudē dūšu un aicina saskatīt pasaulē labo un neparasto, cerības pavedienu, kas palīdz izdzīvot par spīti visam.

Vairākas no šī gada Berlīnes kinofestivāla konkursa programmas filmām vēsta par spilgtām personībām. Tāds ir atklāšanas filmas “Džango” varonis, romu izcelsmes džeza ģitārists Džango Reinhards; tāds ir dokumentālās filmas “Boiss” varonis, vācu avangarda mākslinieks Jozefs Boiss; tāda ir franču režisora Alēna Gomī neizpušķotā vēstījuma par dzīvi vienā no nabadzīgākajām pasaules valstīm, Kongo Demokrātiskajā Republikā, varone, bāra dziedātāja Felisita tāda paša nosaukuma filmā; tāda ir poļu režisores Agneškas Holandas jaunās filmas “Pēddzine” varone, ekscentriskā pensionāre Dušečka.

CITI ŠOBRĪD LASA

Holanda nav vienīgā režisore, kas atgriežas ar ilgi gaidītu jaunu filmu. Berlināles konkursa programmā šogad iekļautas arī labi pazīstamo Eiropas režisoru Aki Kaurismeki, Folkera Šlēndorfa un Sallijas Poteres jaunās filmas. Festivāla konkursa programmā iekļautas filmas arī no Rumānijas, Ungārijas, Argentīnas, Ķīnas, Korejas, Japānas. Vienu no dramatiskākajiem skatījumiem uz 20. gs. notikumiem, kura sekas pasaulē jūtamas joprojām, piedāvā indiešu režisore Gurindera Čadha filmā “Viceroja nams” par britu koloniālās valdības pēdējiem gadiem Indijā.

Berlīnes kinofestivāla konkursa žūrijas priekšsēdētājs šogad ir režisors Pols Verhovens, kura paša jaunākā filma, skandalozais trilleris “Viņa” no 10. februāra būs skatāms kinoteātrī “Splendid Palace”.

Berlīnes kinofestivāls allaž lepojies ar programmas vērienu un dažādību, nevairoties no filmām ar izaicinošām tēmām un drosmīgiem mākslinieciskiem risinājumiem. Festivāla programma “Panorāma” savu misiju definē kā tiltu celšanu starp radošu skatījumu un komerciālu pievilcīgumu, bet drosmīgākiem skatītājiem Berlināle piedāvā programmu “Forums”, kurā apkopotas avangarda un eksperimentālā manierē uzņemtas filmas.

Kā vienmēr, Berlīnes kinofestivāls stabili stāv ar vienu kāju nākotnē, bet ar otru – pagātnē. Festivāla retrospektīvas programma “Future Imperfect: Science. Fiction. Film” šogad veltīta zinātniskās fantastikas filmām, kas izceļas ar žilbinošu vizuālu stilu, kulta statusu vai citādi guvušas ievērību 20. gs. laikā. Plašajā programmā iekļauta gan žanra klasika, piemēram, “Pasauļu karš” (1953, rež. Bairons Haskinss), “Trešās pakāpes tuvie sakari” (1977, rež. Stīvens Spīlbergs), gan retas pērles žanra gardēžiem – Džordža Orvela romāna “1984” pirmā ekranizācija (1956, rež. Maikls Andersons), Džordža Lukasa tehnokrātiskā nākotnes vīzija “THX 1138” (1971), dāņu mēmā filma “Ceļojums uz Marsu” (1918), gan neparasti jaunatklājumi no bijušajām padomju bloka valstīm.

Reklāma
Reklāma

Berlīnes festivāls šogad nozīmīgs arī Latvijai – ne vien ar kārtējo filmu, kura iekļauta festivāla programmā (režisora Reiņa Kalnaeļļa animācijas īsfilmu “Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi”), bet arī ar mūsu aktrises Elīnas Vaskas dalību prestižajā “Shooting Stars” programmā, kurā viņa izvēlēta kā viena no desmit daudzsološākajām jaunajām Eiropas zvaigznēm. Kopā ar jaunajiem aktieriem un aktrisēm no Francijas, Vācijas, Somijas un citām Eiropas valstīm Vaska piedalīsies īpašā programmā, tiekoties ar starptautiskiem aktieru atlases aģentiem un piedaloties citos pasākumos, kas paredzēti jauno aktieru atpazīstamības veicināšanai. Kopš platformas izveidošanas 1998. gadā “Shooting Stars” kļuvusi par atspēriena punktu daudzu aktieru karjerai – viņu vidū ir Daniels Kreigs, Ludovīne Sanjē, Reičela Veisa, Kerija Maligana un Alīsija Vikandere.

“BERLINĀLES 2017” IZLASE

* “Džango” (Django, rež. Etjēns Komars, Francija)

Festivāla atklāšanas filma – biogrāfisks stāsts par džeza ģitāristu Džango Reinhardu, viņa dzīvi Otrā pasaules kara laikā okupētajā Parīzē un bēgšanu uz Šveici, kad nacisti pieprasa viņam doties koncerttūrē pa Vāciju. Laikā, kad pasaule šķiet nonāksi uz bīstamu pārmaiņu sliekšņa, “Džango” sola vēstīt par mākslinieka izvēli – vai meklēt kompromisu ar varu, lai paglābtos?

* “Cerības viņā pusē” (The Other Side of Hope, rež. Aki Kaurismeki, Polija/Vācija)

Liktenis saved kopā Somijā nelegāli nokļuvušu sīriešu bēgli, ceļojošu kreklu pārdevēju, viesmīli, pavāru un viņa suni. Nav šaubu, ka kulta režisors Kaurismeki pasniegs mūsdienu aktuālāko tēmu savā oriģinālajā stilā – melnā humora, apņēmības un negaidītas draudzības mērcē, ar rokenrola piedevu, atstājot cerības pēcgaršu.

* “Pēddzine” (Pokot, rež. Agneška Holanda, Polija/Vācija/Čehija/Zviedrija/Slovākija)

Poļu režisore Holanda pēc vairākiem seriālu uzņemšanas laukumos pavadītiem gadiem (viņas kontā darbs pie kritiķu un skatītāju augsti vērtētajiem seriāliem “Kāršu nams”, “Rozmarijas bērns”, “Degošais krūms” u. c.) atgriežas kino ar piedāvājumu “brāļu Koenu stilā” – trilleri par pensionāri, kas aizraujas ar veģetārismu un astroloģiju un ķeras pie nozieguma izmeklēšanas mazā lauku ciematā.

* “Atgriešanās Montaukā” (Return to Montauk, rež. Folkers Šlēndorfs, Vācija/Francija/Īrija)

Leģendārā vācu režisora Šlēndorfa (“Skārda bungas”, “Homo Faber”) jaunā filma balstīta rakstnieka Maksa Friša autobiogrāfiskajā stāstā par tuvības neiespējamību, patiesības un melu nenoteikto dabu: rakstnieks (Stellans Skašgords) atgriežas piekrastes pilsētiņā, lai satiktu sievieti, ar kuru pirms daudziem gadiem tam bijis īss romāns (Nina Hosa).

* “Logans” (Logan, rež. Džeimss Mangolds, ASV)

Eiropas kinofestivāli nevairās pirmizrādīt arī komerciālus grāvējus – supervaroņu fanu sengaidītais “Logans” ir kārtējā filma, kuras darbībā noris Marvel universā. Tās centrā – bijušais X-cilvēks Vilknadzis jeb Logans (Hjū Džekmens) un viņa cīņa par jaunu cerību supervaroņu norieta laikmetā. Latvijā no 3. marta.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.