Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. jūlijs, 2014
Drukāt

Cietuma vietā – parks, futbols pie deputātu logiem. Mūžam mainīgā Berlīne (1)

Foto - Ilze KuzminaFoto - Ilze Kuzmina

Berlīnes viesi aizvien vairāk izmanto iespēju apskatīt pilsētu, braucot ar kuģīti pa Šprē upi. Tad var labi redzēt gan senāko Berlīnes apbūvi, gan pilsētas centrā joprojām esošos ceļamkrānus. Priekšplānā: baroka stilā celtā muzeja ēka, aiz tās televīzijas tornis Aleksandra laukumā.

Visiem zināma teika par zivi, kas vaicā, vai Rīga gatava, taču pēdējos gadu desmitos, šķiet, daudz vairāk šis stāsts attiecināms uz Vācijas atjaunoto galvaspilsētu Berlīni.

Jūnija sākumā tajā atgriezos pēc septiņu gadu pārtraukuma un nācās secināt – Berlīne mainās nepārtraukti, bet viena lieta tajā ir nemainīga. Tie ir celtņi būvlaukumos: no katras vietas pilsētas centrā var saskatīt vismaz septiņus. Ko tad vācieši ceļ? Viņi turpina veidot Berlīnes moderno centru, ko pārsvarā veido gaišas, stiklotas celtnes, kas rada viegluma iespaidu un lieliski iederas apkārtējā ainavā.

Tāda ir arī kārtējā Vācijas Bundestāga ēka, kurā tikšot iekārtoti deputātu biroji. Patlaban daļa parlamentāriešu strādā aptuveni desmit minūšu gājiena attālumā no Bundestāga kvartāla ēkā, kas atrodas slavenajā ielā Unten den Linden. Darbs dažādās pilsētas vietās nav ērts, tāpēc top kārtējais stikla kubs, kas labi saskan ar dažām pilsētas centrā esošajām vēsturiskā stila celtnēm.

Vilcieni virs galvas


Berlīnes centrālajā dzelzceļa stacijā, ko atklāja 2006. gadā un kas arī veidota stiklā, vilcienu pienākšanas un atiešanas peroni iekārtoti virs tirdzniecības zālēm. Stāvu stacijā, virs galvas man joņo vilciens un iedomājos: Latvijā sevišķi pēc Zolitūdes traģēdijas tomēr ar bažām skatītos uz šādu celtniecības risinājumu. Taču, zinot vāciešu akurāto pieeju darbam, te bailes nerodas.

Centrālās stacijas apkaimē kā sēnes pēc lietus saaugušas jaunas ēkas, tostarp viesnīcas. Joprojām top nams, kas tiks nosaukts bijušā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džona Kenedija vārdā. Vācieši nav aizmirsuši, cik iejūtības pilna bija šī prezidenta runa, uzstājoties sadalītajā Berlīnē. Kenedija nams, kas iecerēts kā biroju ēka, arī veidots gaišs, saules pieliets. Investori, kas tā celtniecībā ieguldījuši 70 miljonus eiro, norāda, ka ēka tiek celta arī kā atgādinājums, ka cilvēka pamattiesības ir neaizskaramas.

Cietuma vietā – parks


Pretī centrālajai stacijai bijušā cietuma vietā izveidots vienkāršs, bet vēsturisks parks. Arī to berlīnieši lieliski pieprot: katrs no ēkām brīvais laukums tiek izveidots tā, lai būtu piemērots atpūtai dabā. “Cietuma parkā” aug koki, dzied putni, izvietoti soliņi, taču saglabāts nedaudz seno cietuma mūru, parka centrālajā daļā izveidota it kā ieeja ieslodzījuma vietā, kā arī viena no mūrētām kamerām. 2007. gadā parka iekārtotāji saņēmuši vācu arhitektūras balvu. Kaut arī šis zaļais pilsētas stūrītis nebūt nav grezns, tā izveidē Berlīnes pašvaldība iztērējusi aptuveni trīs miljonus eiro.

Pilsētas centrs arī citviet ir draudzīgs atpūtai dabā. Otrā pusē Berlīnes centrālajai stacijai Šprē upes krasti burtiski apauguši ar piekrastes kafejnīcām, kur var malkot kokteili, sēžot pludmales krēslā zem palmām. Ja Šprē būtu ļauts peldēties, būtu īsta pludmales atvaļinājuma sajūta!

Upe pēdējos gados pārvērtusies par gana noslogotu ūdens ceļu. Vai ik brīdi tajā peld desmitiem kuģīšu: gan tādi, kuri galvenokārt izmantojami Berlīnes ainavas vērošanai no upes, gan peldošie restorāni un pat teātri. Tieši braucot ar kuģīti, var lieliski redzēt Berlīnes daudzveidību, jo Šprē krastā ir gan 1747. gadā celtais un 2002. gadā atjaunotais Berlīnes doms, gan Berlīnes senākais centrs – Nikolaja kvartāls, kas sācis veidoties jau 13. gadsimtā, gan Muzeju sala ar 19. gadsimtā celtām ēkām, gan arī jau šajā gadsimtā celtās Bundestāga un valdības ēkas.

Futbols pie 
deputātu logiem


Dodoties pāri Šprē tiltam uz Bundestāga pusi, jāiet gar pļavu, kur puišu kompānijas regulāri spēlē futbolu. Grūti iedomāties, ka Rīgā 50 metrus no Saeimas nama kāds sistu kāj­bumbu. Savukārt Vācijas parlaments nebūt nav policistu ielenkts, tas lieliski iekļaujas pilsētā – vēl viens pierādījums tam, ka Berlīnē ir īpaša brīvības sajūta, kādu citviet neesmu jutusi.

Pat musulmaņu sievietes, kādu te netrūkst, neizskatās apspiestas zem saviem tradicionālajiem lakatiem. Daudzas jaunās sievietes lakatu ap galvu gan aptinušas, taču komplektā ar augumu izceļošu apģērbu un augstpapēžu kurpēm tas izskatās kā organiska tērpa sastāvdaļa, nevis apspiestības simbols. Berlīnes brīvība gan nozīmē arī to, ka te ik gadu notiek grandiozā mīlas parāde, kur cita starpā izrādās arī dažādas seksuālās minoritātes. Ja arī notiek kādi protesti pret šo brīvdomību, tad nostāk no pašas parādes. Berlīnes brīvības gaiss ieplūst katrā. Esmu redzējusi, kā krievu tūristi sajūsmā uzgavilē krāšņi tērptajiem transvestītiem, kaut netieku vaļā no aizdomām, ka savās mājās pret citādajiem viņi nebūt tik laipni nebūtu. Katrā ziņā mīlas parāde, kas ik gadu notiek jūlijā, ir redzēšanas vērts iespaidīgs šovs.

Ir arī kauna traips


Vēstures un modernā savienojums, bagātīgā kultūras dzīve, plašās iepirkšanās iespējas ir tas, kas piesaista Berlīnei tūkstošiem tūristu. Viesu uzņemšanā nodarbināti vairāk nekā ceturtdaļmiljons berlīniešu, bet pilsētas viesnīcās pērn apmetušies vairāk nekā 17 miljoni nakšņotāju. Pilsētā domā, kā kļūt par vēl pievilcīgāku tūristu magnētu. Un vācieši nekaunas špikot idejas no citām pilsētām. Tā kā saskaitīts, ka Londonas panorāmas rats piesaista vairāk tūristu nekā Ēģiptes piramīdas, arī Berlīnē pie Zoo stacijas nākotnē būšot 184 metrus augsts panorāmas rats.

Atgriežoties pie Berlīnē nerimstošās celtniecības, jāsaka, ka ir gan viena lieta, ar ko vācieši jau ilgstoši netiek galā. Tā ir jaunā lidosta, kas tiek celta kopš 2006. gada un kam vajadzēja būt gatavai jau 2010. gadā. Diemžēl tā joprojām nav pabeigta, un tiek uzskatīts, ka šis nepadarītais darbs apkauno visu Vāciju. Lidostas gan Berlīnē ir, starptautiskās pat divas, taču to kapacitāte neatbilst šai lielajai un arvien augošajai metropolei.

Fakti


Tiešos lidojumus uz Berlīni šobrīd no Rīgas nodrošina tikai “Air Baltic”, biļešu cenas, piemēram, lidojumiem septembrī, ir no 84 eiro vienā virzienā.

Aptuveni 24 stundu laikā līdz Berlīnei var nokļūt ar autobusu vai auto. “Ecolines” autobusi uz Berlīni ved par 50 eiro vienā virzienā.

Izbraukums ar kuģīti pa Šprē – sākot no 11 eiro.

Frankfurtes desiņu porcija vai porcija Āzijas nūdeļu ar piedevām Berlīnes centrā – sākot no 3,50 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Viņiem jau ir ”darba laikā” 90% atpūtas

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+