Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
28. aprīlis, 2015
Drukāt

Berlīnē noticis operas “Valentīna” ieskaņas sarīkojums

Foto: LETAFoto: LETA

Valentīna Freimane

Pirmdien, 27. aprīlī, Berlīnes Ebreju muzejā Latvijas vēstniecība Vācijā, gatavojoties maijā gaidāmajai latviešu oriģināloperas “Valentīna” izrādei Berlīnes Vācu operā, rīkoja muzikāli tematisku ieskaņas pasākumu, kurā notika arī diskusija par holokausta piemiņu Latvijā, informē Ārlietu ministrija.

Ieskaņas pasākums notika sadarbībā ar lielāko ebreju tautas vēsturei un tradīcijām veltīto muzeju Eiropā – Berlīnes Ebreju muzeju, fondu Stiftung Denkmal für die ermodeten Juden Europas un Latvijas Nacionālo operu.

Diskusiju vadīja vācu žurnāliste, publiciste un rakstniece Anita Kuglere (Anita Kugler), tajā piedalījās muzeja Haus der Wannsee-Konferenz direktors Dr. Hanss Kristiāns Jašs (Dr.Hans-Christian Jasch), kā arī bijušais Latvijas Valsts prezidenta padomnieks un zinātniskās publikācijas “Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana” līdzautors Dr. Armands Gūtmanis.

Savukārt ar fragmentiem no operas uzstājās operdziedātāja un galvenās lomas atveidotāja Inga Kalna operas autora Artūra Maskata klavierpavadījumā. Pasākuma izskaņā ar savu redzējumu par operu dalījās kino un teātra zinātniece Dr. Valentīna Freimane, pēc kuras grāmatas “Ardievu, Atlantīda!” motīviem opera tapusi.

Viesizrādes patrons ir Vācijas federālais ārlietu ministrs Dr. Franks Valters Šteinmeiers un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tādējādi uzsverot izrādes politiski nozīmīgo raksturu gan Latvijas – Vācijas divpusējās attiecībās, gan, ņemot vērā izrādē atainotos traģiskos vēstures notikumus, Eiropas vēstures kontekstā. Šogad, kad aprit 70 gadu kopš Otrā pasaules kara beigām, Eiropa no jauna saskaras ar tās vērtību un drošības izaicinājumiem. Operas vēstījums ir kultūras valodā izteikts apliecinājums tam, ka Latvija ir uzticams un stabils partneris vienotas un brīvas Eiropas nosargāšanā, atgādina Arlietu ministrija.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+