Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. oktobris, 2014
Drukāt

Berlīnes festivāla filmas Rīgā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Krimināldrāma "Banklady"

Berlīnes kinofestivāla filmu parāde Rīgā nu jau kļuvusi par tradīciju – šogad tā ir desmitā reize, kad Gētes institūts Rīgā, sadarbībā ar kino „Splendid Palace“ no 31. oktobra līdz 6. novembrim, piedāvā jaunāko vācu filmu izlasi, kuras pavasarī startējušas prestižajā festivālā.

Programmā šoreiz iekļautas septiņas filmas, tostarp arī apbalvojumus saņēmušās gan Berlīnes festivālā, gan novērtētas citu festivālu ietvaros. Filmu žanriskais un tematiskais spektrs ir plašs, lai ļautu izvēlēties katram ko saistošu.

Biogrāfiska krimināldrāma „Banklady“ (2013) ir veidota pēc patiesiem notikumiem, kas norisinājušies 1960. gadu otrajā pusē Ziemeļvācijā. Trīsdesmitgadīgā Gizela sapņo aizbraukt uz Kapri, bet tam nav līdzekļu. Iepazīšanās ar pievilcīgo taksistu un, kā izrādās, arī banku aplaupītāju, šo situāciju varētu mainīt. Sākas kaislīga mīlas dēka un riskanta banku aplaupīšanu sērija, kas abus liek dēvēt par Hamburgas priekšpilsētas Boniju un Klaidu. Stilizētā sešdesmito gadu vide ar raksturīgo modi apģērbā un tērpos, dekoratīvie elementi filmas stāstam pievieno vēl papilus vērtību.

Programmā iekļautā dokumentālā filma „Beltrači – viltošanas māksla“ (2014) arī atspoguļo atļauto robežu šķēršonas tēmu. Volfgangs Beltrači mākslas pasaules vēsturē iegājis ar skandalozu slavu. Ilgus gadus viņš spējis apmuļķot mākslas ekspertus, pats gleznojot slavenu autoru (Maksa Ernsta, Fernāna Ležē, Heinriha Kampendonka u.c.) līdz tam nesastaptus darbus un tos par lielām summām pārdodot kā oriģinālus. Filma atklāj saistošu personību, talantīgu un ļoti profesionālu mākslinieku, kurš apšauba orģināla un viltojuma jēdzienus. Režisors Arne Birkenštoks intervējis Beltrači un viņa sievu, līdzdalībnieci šajās darbībās, Beltračim vēl atrodoties ieslodzījumā, jo 2011. gadā viņš ticis notiesāts uz sešiem gadiem. Vācijā filma 2014. gadā saņēma augstāko apbalvojumu savā jomā – tā atzīta par gada labāko vācu dokumentālo filmu.

Režisora Dītriha Brigermana drāma „Krusta ceļš“ (2014) ir Berlīnes “Sudraba lāča” laureāte labākā scenārija kategorijā. „Krusta ceļš“ veidota kā no četrpadsmit epizodēm sastāvoša mozaīka, simbolizējot Jēzus apstāšanās vietu skaitu ceļā uz Golgātu, stāstot par četrpadsmit gadus veco meiteni Mariju, kuras dzīves neatņema sastāvdaļa ir ticība. Stingri katoļticīgās dzīves modelis saduras ar Marijas ikdienas gaitām skolas vidē, kur viņa jūtas nesaprasta un ir kā apmaldījusies starp šīm divām pasaulēm, tomēr grib sekot savam mērķim – ticībai. Katra no epizodēm ir uzņemta ar vienā punktā novietotu kameru, fiksējot objektīva priekšā notiekošo, kas aicina ieslīgt nesteidzīgā vērojumā un reflektēt par laicīgās un garīgās pasaules līdzāspastāvēšanu sabiedrībā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+