Mobilā versija
Brīdinājums +20.4°C
Maksis, Maksims, Raivis, Raivo
Pirmdiena, 29. maijs, 2017
18. maijs, 2017
Drukāt

Berlīnes muzikālā skatuve (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā kinoteātris “Kino Bize” demonstrē dokumentālo filmu “B klases filma – iekāre un mūzika Rietumberlīnē 1979 – 1989” – iepriekš nerādītu filmu, televīzijas un privāto foto un video materiālu kompilāciju, kas atklāj mākslu, mūziku, iekāri un naktsdzīvi 80. gadu Rietumberlīnē.

Saņēmusi īpašo balvu Berlīnes kinofestivālā, šī dokumentālā lente ir unikāla laika liecība – atklājot laikmetu, kam jau sen piemīt glorificēts oreols, tā izgaismojusi visdažādākos sabiedrības slāņus, kam vien ir kāda saistība ar mūziku: pankus un drūmus dīdžejus, elektroniskās deju mūzikas pavēlniekus, andergraunda pārstāvjus un televīzijas sapucētos māksliniekus, kuri katrs vēlējās izsist savu vietu zem saules, bieži vien darbojoties ideālu, ne tīras komercijas vārdā.

Mūra sadalītā pilsēta kļuva par simbolu, kur mākslinieki atrada savus izteiksmes līdzekļus, brīvību un radošajos meklējumos tos vienmēr pavadīja mūzas. “B klases filma – iekāre un mūzika Rietumberlīnē 1979 – 1989” veidota kā personisks stāsts, kura centrā ir pēc pases brita, taču sirdī berlīnieša Marka Rīdera stāsts – viņš arī scenārija līdzautors –, kurā ik pa brīdim ieslīd pa mūziķim, kuru pavisam drīz pārsteigs pasaules slava. Viņš, savulaik sadraudzējies ar “Joy Division” un izdevēju Entoniju Vilsonu, Berlīnē meklēja jaunus talantus. Taču, kamēr neviens dimants no pelniem neuzmirdzēja, Rīders kļuva par liecinieku neskaitāmiem koncertiem, mēģinājumiem, sarunām, kā arī daudz garlaicīgākām ikdienas un naudas pelnīšanas nodarbēm, izbaudot unikālo atmosfēru, ko Vācijas galvaspilsētai jau pagājušā gadsimta 20. gados piešķīra kultūras un cilvēcisko attiecību visdažādākās izpausmes un kurā 70 gadus vēlāk sadzīvoja arī militāristu atribūti, panku frizūras, pornoindustrija, dzejas lasījumi, Niks Keivs, Nena, “Westbam”, “Die Toten Hosen” un Deivids Haselhofs.

80. gados labi zināmo trīs režisoru kopdarbs veidots kā nostalģisks ceļojums pagātnē, ar apzināti bojātu materiālu iemontēšanu kopējā filmā panākot autentisku, teju klātbūtnes efektu. Turklāt tas sniedz vispārējo kontekstu, kas skatītājam apmulsuma brīdī varētu atņemt dažu labu joku.

 

“B klases filma – iekāre un mūzika Rietumberlīnē 1979 – 1989″/”B-Movie: Lust & Sound in West-Berlin 1979 – 1989”

Vācija, 2015.

Režisori: Jorgs A. Hope, Heiko Lange, Klauss Meks

“Kino Bize”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+