Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. decembris, 2015
Drukāt

Bērna panākumu atslēga. Ko var dot bērna psiholoģiskā izpēte?

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Ilgstošu pētījumu rezultātā radītas vairākas psiholoģiskās izpētes metodes, kas paredzētas dažādu bērna grūtību un resursu noteikšanai. Ar šo metožu palīdzību mēs varam labāk saprast bērnus, apjaust viņu grūtību iemeslus, kas savukārt var palīdzēt objektīvāk palūkoties uz situāciju un efektīvāk risināt grūtības, jo svarīgi ir saprast, kas var uzlabot bērna dzīves kvalitāti.

Bērns pie klīniskā psihologa uz psiholoģisko izpēti visbiežāk nonāk ar neirologa vai psihiatra nosūtījumu. Dažkārt pirmās bažas paradās bērna skolotājam, jo, neraugoties uz visām pūlēm, neizdodas novērst mācību grūtības vai problēmas ar uzvedību. Krietni retāk vecāki bērnu pie speciālista atved pēc savas iniciatīvas, lai noskaidrotu savu bažu iemeslus.

Klīniskā psiholoģe SVETLANA ZASLAVSKA uzskata, ka psiholoģiskā izpēte nav obligāta vai nepieciešama visiem bērniem. Tomēr speciālista palīdzība ieteicama, ja bērna intelektuālā attīstība būtiski aizkavējas, neraugoties uz atbilstošu aprūpi un apmācību, paradās grūtības skolā – bērns netiek līdz programmai, bet sniegtā palīdzība nedod rezultātus. Citkārt bērns ir pārāk aktīvs un ir grūtības koncertēt uzmanību, uzvedība kļūst izaicinoša, agresīva, parādās izteiktas problēmas saskarsmē ar vecākiem, skolotājiem vai vienaudžiem. Dažreiz bērns ir ļoti emocionāls, jūtīgs vai depresīvs, trauksmains, un tas būtiski apgrūtina viņa dzīvi. Gadās, ka bērna uzvedība ir dīvaina vai nesaprotama, ir vērojamas domāšanas vai uzvedības īpatnības.

Tie ir biežākie iemesli, kādēļ bērni nonāk uz psiholoģisko izpēti. Tomēr arī daudzus citus aspektus (enurēze vai enkoprēze, grūtības sadzīvot ar kādu hronisko slimību utt.) ir vērts pārrunāt un izpētīt, lai mēģinātu palīdzēt bērnam un viņa vecākiem uzlabot dzīves kvalitāti.

“Katram bērnam ir dabas dots intelektuālo spēju potenciāls, ko ar vides palīdzību mēs varam uzlabot vai pasliktināt, nepietiekami stimulējot bērnu. Slikta ir arī pārstimulēšana un bērna novešana līdz pārgurumam, depresijai vai somatiskām reizēm (nepamatotām galvas un vēdera sāpēm), kā arī pamešana novārtā, neattīstot dabas doto potenciālu. Svarīgi, lai vecāki mēģina pēc iespējas objektīvāk skatīties uz savu bērnu un grib viņu atbalstīt,” uzsver psiholoģe Svetlana Zaslavska.

Profesionālās metodes palīdz noteikt bērna intelektuālo spēju attīstības līmeni, atmiņas, domāšanas, uzmanības un uztveres īpatnības, bērna emocionālo labsajūtu un bērna personības īpatnības. Ar šo metožu palīdzību ir svarīgi noteikt bērna grūtības un resursus, kas var palīdzēt uzlabot situāciju.
Lai psiholoģiskā izpēte būtu iespējami veiksmīgāka, ir ļoti svarīgs labs kontakts ar bērnu vai pusaudzi. Ne mazāk svarīgs ir kontakts ar vecākiem, kā arī motivācija un vēlme runāt un meklēt grūtību risinājumus. Ir gan arī citi faktori, kas var būtiski ietekmēt izpētes gaitu, piemēram, bērna veselības stāvoklis un noskaņojums – vai bērns ir izgulējis, paēdis, nav pārguris, nav pārāk uzbudināts, steidzoties uz izpēti vai gaidot kādu viņam svarīgu pasākumu vai apbalvojumu. Lai saņemtu objektīvākus rezultātus, vēlams iespējami samazināt ietekmējošos faktorus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+