Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Bērna zobu kopšana no mazotnes līdz pusaudžu gadiem 0

Ja bērns pierod zobus kopt no mazotnes, nav pazīstamas bailes no zobārsta un rodas ieradums, kas palīdz saglabāt zobu veselību un nodrošina labu izskatu.

Reklāma
Reklāma

Pēc gada vecuma


Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Jau tad, kad mazulim parādās paši pirmie zobiņi, vecākiem tie jātīra ar marlīti, kas aptīta ap pirkstu, vai jāizmanto speciālas birstītes – maigas silikona uzmavas pirkstam.

Pirmie zobiņi mazuļiem parādās ap pusgada vecumu, taču katrs ir tik individuāls, ka vienam gada vecumā jau ir seši, kamēr citam tikai divi zobiņi. Tāpēc arī pirmajam zobārsta apmeklējumam nav nozīmes agrāk kā 1 – 1,5 gadu vecumā. Šī vizīte vecākiem bieži vien ir daudz svarīgāka nekā bērniem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc viena gada vecuma, bērnam pirmo reizi nonākot pie zobārsta, vecāki var saņemt konsultāciju par mazuļa zobiņu kopšanu. Vēl pēc pusgada var ierasties atkārtotā vizītē un pārrunāt, kā ir veicies un kas nav izdevies.

Vēlākais zobārsta pirmā apmeklējuma laiks ir divu gadu vecums, jo tad gan jau ir izšķīlies gana daudz zobu, lai tie būtu gan jākopj, gan jāsāk pārbaudīt!

Pirmajā vizītē zobārsts vecākus iztaujā par ikdienas ieradumiem, īpaši – par ēšanu. Svarīgi, lai bērns ap viena gada vecumu jau būtu atradināts no ēšanas naktī, kā arī apmēram pusotra gada vecumā vairs nelietotu knupīti.

Šādiem ierobežojumiem ir nopietns pamatojums, jo zobu kariess veidojas no aplikuma, ko savukārt rada ēdiena atliekas. Ja vakarā pirms gulētiešanas zobus iztīra, bet kāda ēdienreize ir vēl naktī, tad bērns nav paglābts no zobu bojāšanās, ko apzīmē ar tā saukto pudeļu kariesu. Sākumā vecāki to pat nepamana, jo kariess bieži vien sāk veidoties uz zobu iekšējās virsmas, un pie ārsta bērns dažkārt nonāk, kad zobiņi jau sāk drupt, tiklīdz ir kāds spēcīgāks spiediens uz tiem. Tiesa, emaljas stiprība ir atkarīga arī no iedzimtības.

Pusotra gada vecumā ir jāatkāpjas knupītim! Protams, tam jānotiek gana saudzīgi, lai mazulis māneklīša vietā nelietotu īkšķi vai segas stūri. Pret šo paradumu dažkārt ir grūti cīnīties, taču tas ir nepieciešams, jo īkšķis rada spiedienu uz aukslējām, kas vēlāk arī ietekmē sakodienu.

Reklāma
Reklāma

Laiks vēl vienai bērna vizītei pie zobārsta jāatvēl, kad izšķiļas ceturtie piena zobi – dzerokļi, jo tie saglabājas ilgi un ir svarīgi pareiza sakodiena veidošanai.

Piena priekšzobus labo reti. To struktūra ir ļoti trausla, un labošana var tikai vēl vairāk sabojāt, turklāt tie ir pirmie, kuru vietā nāk pastāvīgie zobi. Ārsti iesaka no tiem atbrīvoties vienīgi iekaisumu un sāpju gadījumā. Ja izkrīt vairāki piena zobi, un jauni to vietā vēl neaug, iztrūkstošos var aizvietot ar zobu platīti.

Ceturtie un piektie piena zobi gan tiek laboti vienmēr, jo vieni mainās 8 – 9 gadu vecumā, otri – saglabājas pat līdz 10 – 12 gadu vecumam. Ja tos izrauj, nevis salabo, pastāvīgie zobi tādēļ vien ātrāk neizaug, un dažkārt tie rodas pat vēlāk. Taču šajā vecumā veidojas sakodiens!

Ja starp piena zobiem ir spraugas, par tām nav jābēdājas, jo piena zobi, īpaši priekšējie, ir nedaudz šaurāki par pastāvīgajiem, kam vajadzēs vairāk vietas.

Kā lielais!


Latvija ir augsta kariesa riska valsts, jo dzeramajā ūdenī pietrūkst zobiem svarīgā fluora. Tādēļ zobu pastas sastāvā šis ķīmiskais elements ir īpaši vēlams. Fluoram savienojoties ar zobu emalju, tie kļūst stiprāki un noturīgāki pret skābi, kas veidojas mutē. Bērniem, kuriem ir ļoti daudz zobu bojājumu vai emaljas trauslums ir ģenētiski noteikts, ārsts papildus pastai ar fluoru nozīmē arī fluora tabletes. Tās vienmēr lieto pēc zobu tīrīšanas.

Bērnu zobu pastas sastāvā ir ieteicams aminofluorīds, kas aktīvi mineralizē un papildus stiprina zobu emalju, vēl labāk aizsargādams pret kariesu. Vienmēr jāparaugās, vai uz iepakojuma ir norādīts, kādai vecuma grupai tā paredzēta. Tas ir svarīgi, jo bērni pastu var netīšām norīt.

Lai gan junioru zobu pastas ir paredzētas apmēram 6 – 12 gadus veciem bērniem, jau apmēram no septiņu gadu vecuma var lietot pieaugušajiem paredzētās, izņemot balinošās un baltinošās pastas.

Pieaugušajiem paredzēta arī lielākā daļa mutes skalošanas līdzekļu, jo tie satur pat nedaudz spirta. Bērniem līdz sešu gadu vecumam skalošanai pietiek ar ūdeni, taču nevajag pārcensties – fluors pastas sastāvā darbojas ārīgi, un ar lielu ūdens daudzumu tas no zobu virsmas tiek aizskalots. Speciāli skalošanas līdzekļi ir paredzēti bērniem no sešu gadu vecuma. Turklāt tie mēdz būt antibakteriāli un ārstnieciski.

Ja zobu tīrīšanas laikā vai jebkura cita mehāniska kairinājuma gadījumā, piemēram, ēdot ābolu vai sausiņus, asiņo smaganas, zobu higiēnists gan pieaugušos, gan pusaudžus pamāca, kā zobi ir jādiego pareizi. Tas īpaši svarīgi bērniem ar šauru žokli, jo tad arī zobiņi ir cieši viens pie otra, un to starpām citādāk nevar piekļūt.

Lai redzētu, kā sokas ar zobu tīrīšanu, zobārsti iesaka speciālas tabletes, kuru sastāvā esošās vielas saudzīgi iekrāso zobu aplikumu un īpaši dumpīgo pusaudžu vecumā noder kā lielisks arguments, lai pārliecinātos, vai zobi patiešām ir notīrīti.

Konsultēja zobārste Marika Zinčenko.