Viedokļi
Komentāri

Bērni, mācieties fiziku un matemātiku, aicina uzņēmējs 0

Foto – Shutterstock

Pamati nākotnei ielikti, tagad jābūvē tālāk – šāgada vidusskolu absolventi jau steidz stāties augstskolās. Kādas ir nākotnes profesijas, kuras tiks novērtētas darba tirgū? Un cik gatavi “īstajai dzīvei” ir mūsdienu jaunieši? Savās pārdomās un pieredzē dalās uzņēmējs, uzņēmuma “SAF tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

 

Nav vienas uzvarētāja profesijas

Uzvarētājs apēd visu kūku – tā ir visās humanitārajās profesijās. Labākais rakstnieks pārdod grāmatas un pelna naudu, bet pārējie kar zobus vadzī. Savukārt inženierijā, programmēšanā notiek citādi – kad tiek pāri kaut kādai noteiktai latiņai, var pelnīt ļoti cienījami, stabili un prognozējami, pat ja esi viens no miljona programmētājiem. Lielais izrāviens ir tad, kad esi biznesa vadītājs. Es varu teikt, ka nav sliktu profesiju, arī labi dzejnieki un labi fotogrāfi pelna daudz, taču tādu ir maz. Kura profesija kurā brīdī ir populāra? Tad, kad mūsu kamaniņu braucēji iegūst dažādus titulus, visi bērni grib šļūkt pa reni. Tagad esmu pilnīgi pārliecināts, ka teniss rullēs – uzvarētāji būs tenisa kortu īpašnieki. Un tas nav nekas slikts, cilvēki seko līderiem, bet ir jāspēj novērtēt, vai tas ir to vērts.

Nevajag akcentu likt uz darba tirgu, uz to, cik daudz kurā profesijā varēs nopelnīt. Bērni šodien mācās skolās, nezinot savu nākotnes profesiju, jo tāda nākotnes profesija nemaz neeksistē. Visupirms ir jāiemācās mācīties, un jāmācās ir visu mūžu. Daudz svarīgāk par to, kur varēs atrast labu darbu, ir domāt par to, kādu biznesu varēs izveidot, jo lielie uzvarētāji ir uzņēmumu īpašnieki. Nekur pasaulē, īpaši Latvijā, valsts uzņēmumos nevar nopelnīt nekādas milzu algas. Ir daži izņēmumi, piemēram, “Air Baltic” šefs, kurš nopelna miljonu, un es īsti nesaprotu, par ko un kāpēc, bet lielākoties algas Latvijā nav lielas. Lielu naudu var nopelnīt savā biznesā, uztaisot tādu produktu, kas ir vajadzīgs visā pasaulē. Un, starp citu, Latvija ir ļoti pateicīga vieta, kur veidot savu uzņēmumu.

Bērniem ir jāmācās fizika un matemātika, īpaši, ja grib studēt žurnālistiku. Ir dīvains uzskats – ja tu ej humanitāro ceļu, tad tev nav nepieciešamības mācēt kopā salikt divus ciparus. Ja cilvēks vēlas būt dziedātājs, rakstnieks, mākslinieks, viņam tā matemātika un fizika neesot vajadzīga. Savukārt inženieriem un programmētājiem spiež lasīt, rakstīt sacerējumus un mācīties citas sociālas lietas. Un tas ir šausmīgi aplami, jo cilvēkam ir jābūt harmoniskam un daudzpusīgam, vēlāk jau tā profesija nosvērsies uz vienu pusi šā vai tā.

 

Profesija vispirms, bizness pēc tam

Vidusskolas uzdevums nav iemācīt arodu, vidusskolai ir jāsniedz plašs zināšanu spektrs, lai jaunietis pēc tam var iestāties jebkurā augstskolā. Problēmas būtība nav tajā, ka bērns, absolvējis vidusskolu, atnāk uz augstskolu un nemāk kaut kādu arodu, bet tajā, ka daudzi bērni nezina fiziku un matemātiku, ka fizikas eksāmens joprojām nav obligāts, un rezultātā iznāk, ka šo priekšmetu skolā nemaz nemāca – ja jau nepārbauda, tad var nemācīties. Vidusskolas izglītībā ir milzīgi caurumi.

Konkrēti darba tirgum ir domāta arodskola vai kādi kursi, kuros iemāca sēdēt Rimčika kasē. Augstskolas uzdevums ir iemācīt mācīties visa mūža garumā. Nevar iemācīt visu, bet ir jāieliek pamati, lai jaunais cilvēks spēj veiksmīgi apgūt to, ko no viņa prasa darbavieta. Mēs “SAF Tehnikā” uzskatām, ka programmētājs, ja viņš ir ļoti apķērīgs un spējīgs, spēj ielēkt tēmā un izprast to gada laikā. Labs radio inženieris ar lieliskām priekšzināšanām darba vietā notiekošo izprot un apgūst divu gadu laikā. Nereti darba vietās ir nesaprātīgas prasības.

Augstskolās ir tādas, manuprāt, muļķīgas programmas kā, piemēram, vadzinības, uzņēmējdarbība, kur it kā mācās taisīt biznesu. Vēlāk nākas atdurties strupceļā, jo biznesu taču taisa kaut kādā noteiktā sfērā – vai nu cep pīrādziņus, vai taisa kurpes, vai programmē datorus – katram uzņēmumam apakšā ir kaut kāds amats. Ir jāsaprot, kas būs tas, ko tu taisīsi, un bez izglītības to izdarīt ir traki grūti. Masu mediji uzsver to, ka Bilam Geitsam, tāpat kā vēl daudziem ļoti veiksmīgiem uzņēmējiem, nav formālas izglītības, bet ir jāsaprot, ka viņi veidoja biznesu jaunās sfērās, kurās izglītību vēl nemaz nevarēja iegūt, jo nebija tādu programmu, un šie cilvēki ir absolūts izņēmums. Nevar taisīt uzņēmumu, kur lej čugunu, neko nesaprotot no metalurģijas. Protams, ir variants konsultēties ar speciālistiem, bet pastāv risks, ka šie speciālisti karinās makaronus uz ausīm. Profesija vispirms, bizness pēc tam.

LA.lv