Bērni, mācieties fiziku un matemātiku, aicina uzņēmējs 0
Pamati nākotnei ielikti, tagad jābūvē tālāk – šāgada vidusskolu absolventi jau steidz stāties augstskolās. Kādas ir nākotnes profesijas, kuras tiks novērtētas darba tirgū? Un cik gatavi “īstajai dzīvei” ir mūsdienu jaunieši? Savās pārdomās un pieredzē dalās uzņēmējs, uzņēmuma “SAF tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.
Nav vienas uzvarētāja profesijas
Uzvarētājs apēd visu kūku – tā ir visās humanitārajās profesijās. Labākais rakstnieks pārdod grāmatas un pelna naudu, bet pārējie kar zobus vadzī. Savukārt inženierijā, programmēšanā notiek citādi – kad tiek pāri kaut kādai noteiktai latiņai, var pelnīt ļoti cienījami, stabili un prognozējami, pat ja esi viens no miljona programmētājiem. Lielais izrāviens ir tad, kad esi biznesa vadītājs. Es varu teikt, ka nav sliktu profesiju, arī labi dzejnieki un labi fotogrāfi pelna daudz, taču tādu ir maz. Kura profesija kurā brīdī ir populāra? Tad, kad mūsu kamaniņu braucēji iegūst dažādus titulus, visi bērni grib šļūkt pa reni. Tagad esmu pilnīgi pārliecināts, ka teniss rullēs – uzvarētāji būs tenisa kortu īpašnieki. Un tas nav nekas slikts, cilvēki seko līderiem, bet ir jāspēj novērtēt, vai tas ir to vērts.
Nevajag akcentu likt uz darba tirgu, uz to, cik daudz kurā profesijā varēs nopelnīt. Bērni šodien mācās skolās, nezinot savu nākotnes profesiju, jo tāda nākotnes profesija nemaz neeksistē. Visupirms ir jāiemācās mācīties, un jāmācās ir visu mūžu. Daudz svarīgāk par to, kur varēs atrast labu darbu, ir domāt par to, kādu biznesu varēs izveidot, jo lielie uzvarētāji ir uzņēmumu īpašnieki. Nekur pasaulē, īpaši Latvijā, valsts uzņēmumos nevar nopelnīt nekādas milzu algas. Ir daži izņēmumi, piemēram, “Air Baltic” šefs, kurš nopelna miljonu, un es īsti nesaprotu, par ko un kāpēc, bet lielākoties algas Latvijā nav lielas. Lielu naudu var nopelnīt savā biznesā, uztaisot tādu produktu, kas ir vajadzīgs visā pasaulē. Un, starp citu, Latvija ir ļoti pateicīga vieta, kur veidot savu uzņēmumu.
Bērniem ir jāmācās fizika un matemātika, īpaši, ja grib studēt žurnālistiku. Ir dīvains uzskats – ja tu ej humanitāro ceļu, tad tev nav nepieciešamības mācēt kopā salikt divus ciparus. Ja cilvēks vēlas būt dziedātājs, rakstnieks, mākslinieks, viņam tā matemātika un fizika neesot vajadzīga. Savukārt inženieriem un programmētājiem spiež lasīt, rakstīt sacerējumus un mācīties citas sociālas lietas. Un tas ir šausmīgi aplami, jo cilvēkam ir jābūt harmoniskam un daudzpusīgam, vēlāk jau tā profesija nosvērsies uz vienu pusi šā vai tā.
