Foto – Fotolia

Bērni nesaņemot nekādu uzmanību: Eksperimentā atklājies, kas patiesībā notiek bērnu aprūpes centrā 19

Neapmācīts personāls valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Rīga” filiālē “Rīga” savu darbu veic formāli, proti, tikai paēdina bērnus un nomaina pamperus, liedzot viņiem pilnvērtīgas pastaigas un socializāciju, par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veikto eksperimentu ziņoja sabiedrisko mediju portāls “Lsm.lv”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Eksperimentā “Zīdaiņu aukle” divas nedēļas žurnāliste strādāja VSAC “Rīga” par aukli. Eksperimenta galvenais uzdevums bija noskaidrot, kādā veidā aprūpē un audzina tos bērnus, kuri uz laiku ir nonākuši bērnunamā. Darbs ir pastāvīgs, jāstrādā pēc grafika, pilna slodze, taču prasības pretendentiem minimālas – pamata izglītība un pieredze darbā ar bērniem. Pirmajā darba dienā esot parādīts, kā apieties ar mazajiem bērniem veselu diennakti. Piemēram, esot parādīts, ka pudelītes liek mutē gultiņā, neņemot bērnus rokās.

VSAC “Rīga” vadītāja Inese Paudere intervijā pēc tam, kad viņai atklāja, ka divas nedēļas centrā par aukli strādāja žurnāliste, atzinusi, ka darbā pieņem jebkuru, ja viņam nav kriminālas pagātnes vai ir kādas citas negatīvas iezīmes. “Pēc vienkāršiem darbiniekiem ir milzīgs deficīts. Mēs vienkārši priecājamies, ka tie cilvēki var nākt, viņi vēlas,” viņa teikusi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eksperimentā atklājies, ka grupā, kurā lielākoties dzīvo zīdaiņi un bērni līdz gada vecumam, kā arī viena divus gadus veca meitene, bērni lielāko dienas daļu pavada iekštelpās. Mazuļi nezina, kas notiek ārpus bērnunama, jo darbinieki viņus ārā ved reti vai to nedara nemaz.

Divu nedēļu laikā atsevišķi bērni vispār neesot vesti ārā. Bieži vien aukles aizbildinājušās ar lietu vai vēju. Lielāko dienas daļu viņi pavada sēdeklīšos, lielākie mazuļi pārvietojas staiguļos. Pavada laiku arī vecā, padomju laiku manēžā, kas ir bērna gultas augstumā, un tajā bērni atrodas līdz pat sešām stundām, stāvēdami kājās un lūkojoties apkārt, secināts žurnālistu eksperimentā.

Ārā bērni pavadot maksimums pusstundu, kopā ar saģērbšanos un noģērbšanos tam atvēlēta aptuveni stunda. Gulēšana, ēšana un citas pamata vajadzības bērniem jāgrib tad, kad to nosaka grafiks, nevis tad, kad patiešām nomāc izsalkums vai nogurums, vēsta “Lsm.lv”.

Darbu aprūpētāji, speciālisti un citi darbinieki lielākoties uztverot formāli. Žurnāliste novērojusi, ka audzinātājas bieži vien ir aizņemtas ar mobilajiem telefoniem vai dokumentu kārtošanu. Bērni nesaņemot nekādu uzmanību, izņemot ēdināšanas un pamperu mainīšanas reizes.

Bērnunamā strādā arī pediatrs, kas, pēc sociālo aprūpes centru vadības teiktā, bērnus apskatot katru dienu. Bet žurnāliste – aukle novērojusi, ka pediatra vizītes ir formālas. Katru rītu viņa apskatot aprūpētāju pierakstus žurnālā, bērniem individuāli uzmanību nepievēršot, ja vien aukle nepasakot priekšā, ka bērnam kas kaiš.

VSAC “Rīga” direktore Paudere vēlāk skaidrojusi, ka speciālistiem bijis atvaļinājums vai arī viņi slimojuši, un tādā gadījumā neesot neviena, kas ar bērniem strādā.

Aukle sava darba laikā arī novērojusi, ka bērnu ēdienkarte nemainās.

Reklāma
Reklāma

Kopā ar zīdaiņiem grupā dzīvojusi arī kāda divus gadus veca meitene, kura šķielē. Meitene asi reaģējusi uz gaismu, ar rokām aizsedzot acis. Briļļu nav, jo speciālists neesot norādījis, ka tās vajag. VSAC “Rīga” vadītāja Paudere stāstījusi, ka bērns ir piedzīvojis diezgan daudz medicīnisku manipulāciju, turpmākās darbības ir atkarīgas no viņas veselības stāvokļa. “Vai viņš spēj pārdzīvot vienu vai otru manipulāciju, operāciju, tas ir atkarīgs no mediķu sprieduma. Tajā brīdī, kad speciālisti nolems, tad droši vien, ja būs iespējamas tādas korekcijas, tad viņas tiks veiktas,” viņa teikusi.

Kopumā centrā esot nodarbināti vidēji divi darbinieki uz vienu bērnu. 42 aprūpētāji, deviņi sociālie aprūpētāji, seši sociālie audzinātāji un vēl citi darbinieki. Viņu vidū arī fizioterapeiti, logopēdi un pediatrs.

Jau ziņots, ka Labklājības ministrija (LM) uz izmeklēšanas laiku atstādinās VSAC “Rīga” vadītāju Pauderi un filiāles “Rīga” vadītāju Mariju Ziņinu, aģentūrai LETA pastāstīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V). Ministrs uzsvēra, ka tā ir vadītāju atbildība, ka darbinieki netiek atbilstoši instruēti. Viņš izteicās, ka darbinieki pat nezinot, kas notiek valstī, nepiedalās nekādos semināros. “Iestādes vadītājs ir aizbildis bērnam, un viņam par bērnu jārūpējas tāpat kā vecākam,” uzsvēra ministrs.

VSAC “Rīga” filiāles “Rīga” vadītāja Ziniņa aģentūrai LETA iepriekš sacīja, nepiekrīt publiski paustajiem pārmetumiem par filiāles darbu. Viņas vadītajā filiālē darbs tiekot veikts godprātīgi un bērni ar visu ir nodrošināti. Komentējot neglaimojošos secinājumus par filiāles darbību, Ziniņa atbildēja, ka ir grūti spriest, kādēļ secināts, ka bērniem kas trūktu.

Savukārt VSAC “Rīga” vadītāja Paudere aģentūrai LETA šodien sacīja, ka centra rīcībā ir padziļinātās pārbaudes rezultāti no VBTAI un neatkarīgajiem ekspertiem, turklāt pārbaudes rezultātā sniegts diezgan daudz rekomendāciju par to, kas nepieciešams, lai uzlabotu filiāles darbu vai veiktu kādas konkrētas izmaiņas. Šajos pārbaudes rezultātos nav minēts neviens konkrēts gadījums par varmācību vai vardarbības aktiem pret bērniem, uzsvēra centra direktore.

Viņa skaidroja, ka filiālē “Rīga” darbinieki savas kompetences ietvaros veic pienākumus, taču, iespējams, ja aprūpi veic viens cilvēks, darbus nav iespējams veikt ļoti ātri. Piemēram, viens darbinieks nevar nomainīt pamperus tik strauji, cik gribētos, tomēr filiālē nevienam bērnam nav ne izsitumu, ne izgulējumu, – tātad pamperi tiek mainīti.

Paudere uzskata, ka filiāles un kopumā sistēmas problēmu cēlonis ir cilvēkresursu trūkums – Rīgā ir ļoti liela darbinieku mainība. Šī iemesla dēļ aprūpētājiem netiek prasīta īpaša izglītība, un cilvēks, kurš izsaka vēlmi strādāt aprūpētāja amatā, tiek pieņemts kritiski trūkstošā darbaspēka dēļ.