Mobilā versija
Brīdinājums -0.2°C
Diāna, Dina, Dins
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
5. februāris, 2016
Drukāt

Bērns – bezvēsts prombūtnē… (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Pensionēts pedagogs Alfrēds Leja no Kazdangas vēstulē raksta: “Padomju laikos bija iedibināta  laba tradīcija: katru gadu 1. septembrī  bija jādod Tautas izglītības nodaļā ziņas, cik bērnu nav ieradušies skolā. Līdz 5. septembrim viss bija noprecizēts un IZ varēja ziņot, cik bērnu palikuši ārpus izglītības tempļa sienām. Tādu nebija daudz. Tādēļ izbrīnu tagad rada presē lasītais, ka ārpus skolas apmācības palikuši 1000 vai pat vairāk bērnu.”

 

Uz jautājumu: “Kāda ir reālā situācija – cik skolas vecuma bērnu izglītības iestādēs nemācās?” atbildēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Laura Zaharova, vēstot, ka ziņas tiek apkopotas atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem “Obligātā izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība”. “Izglītības kvalitātes valsts dienests četras reizes gadā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes saņem informāciju par Latvijā deklarētiem obligātā izglītības vecuma bērniem (7 līdz 18 gadiem). Šie dati tiek salīdzināti ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datiem par skolās reģistrētiem bērniem,” skaidro IZM pārstāve. Tādā veidā tiek iegūts saraksts ar tiem obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā skolā. Pašvaldībām, kurās šie bērni ir deklarēti, ir jānoskaidro, kādēļ viņi nav reģistrēti nevienā skolā, lai veicinātu bērnu atgriešanos izglītībā. Vienotā datu apkopošanas sistēma sniedz precīzas un ticamas ziņas par to, cik obligātā izglītības vecuma bērni nav reģistrēti izglītības iestādēs.

Jāpiebilst, ka tie nav bērni, kuri “neapmeklē skolas”, bet bērni, kuri nav skolās reģistrēti.

Kopējais izglītības ie­stādēs nereģistrēto bērnu skaits 2015./2016. mācību gadā ir 15 912. No tiem 
12 965 atrodas ārzemēs, 1940 ir citas valsts pilsoņi ar uzturēšanās atļaujām Latvijā, 187 ir anulēta deklarētā dzīvesvieta, 60 bērni adoptēti uz ārzemēm, 12 ir invalīdi, četri – ilgstoši slimojoši, divi – audzina bērnu, astoņi – sāks mācības nākamajā mācību gadā.” Īpaši satraucoši ir divi IZM kvalitātes dienesta minētie skaitļi: “53 bērni atrodas bezvēsts prombūtnē” un “pašvaldībām nav informācijas par to, kādēļ skolā nav reģistrēts 681 bērns”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Neviena sistēma nav līdz galam saskaņota un tagad visi rausta plecus .Ja ko dzīvē ievieš nu tad sistēmai ir jadarbojas-bērni pazuduši,cilvēki izbraukuši-kur kas neviens neko nezina vai ari neziņā rausta plecus .Nav cilvēku ,nav problēmu.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+