Bērnu kautiņa mākoņi pār Jaunjelgavu 0
22. aprīļa notikums Jaunjelgavas vidusskolā, kad tika piekauts 1. klases skolnieks Agris (vārds mainīts), pēc sižetiem televīzijā un rakstiem interneta portālos ir pāršalcis visu Latviju. To komentē amatpersonas un organizācijas, interneta komentāros raksta ikviens, kam nav slinkums, un tur jau var atrast iesaistīto bērnu, viņu vecāku, skolotāju un pašvaldības darbinieku vārdus.
Tiek aicināts pat uz linča tiesu, šķiet, gandrīz visiem viss jau ir skaidrs, kaut gan policija vēl veic izmeklēšanu. Taču notikušajā joprojām ir daudz neskaidrību un pretrunīgu liecību. Iesaistītie cilvēki negaidīto popularitāti ļoti pārdzīvo, daži pat esot tuvu emocionālam sabrukumam.
Audzinātāja šaubās
Agra klases audzinātāja Skaidrīte Vecumniece teic, ka no notikušā, sabiedrības agresivitātes un televīzijas sniegtās informācijas dzeltenuma ir ļoti nogurusi. Skolotāja ir pārsteigta, ka daudziem jau viss ir skaidrs, bet viņai, kas pēc būtības notikumam atradās vistuvāk un labi pazīst iesaistītos cilvēkus, joprojām par daudz ko ir šaubas.
“Bet es neesmu izmeklētāja. Tikai skolotāja, kas piefiksēja, ko redzēja un dzirdēja. Tālākais jau ir policijas darbs,” man saka S. Vecumniece un piebilst: ja policija būtu strādājusi raitāk, varbūt nebūtu ažiotāžas. “Kad kādu laiku no policijas nebija nekādas reakcijas, par notikušo runājām klases vecāku sapulcē.
Neskatoties uz to, ka mani arī neapmierināja policijas gausums (skolā policija parādījās un cilvēkus sāka pratināt tikai pēc mēneša), es vecākus lūdzu paciesties, jo tiesāt var tikai tos, kas atzīti par vainīgiem. Divas mātes tam nepiekrita un pēc sapulces piezvanīja TV3 raidījumam “Bez tabu”, jo viņām esot bail laist savus bērnus skolā,” saka S. Vecumniece
Tieši S. Vecumniece bija tā, kas pusdienlaika starpbrīdī Agri atrada pie tualetes durvīm. “Rociņa un krekls bija notraipīti ar asinīm. Kad prasīju, kas noticis, Agris atbildēja: “Mani saspēra 5. klases skolnieki Jānis, Varis un Eduards (vārdi mainīti – A. D.).” Jānis esot spēris pa kājstarpi, Varis turējis, bet Eduards kliedzis, lai vēl sitot. Pēc tam to pašu Agris atkārtoja vēl citas skolotājas klātbūtnē. Vēlāk pēcpusdienā Agris jau mainīja liecības, sakot, ka Jānim uz sejas esot bijusi Betmena maska un viņu pazinis pēc drēbēm. Viņš jau vēl maziņš, fantāzija darbojas, sāka filozofēt. Liecības ir pretrunīgas, piemēram, kāda 2. klases skolniece esot redzējusi visus četrus pie tualetes durvīm, bet matemātikas skolotāja zvēr, ka visi trīs minētie 5. klases skolnieki notikuma laikā esot atradušies stundā klasē. Bet varbūt skolotāja nepamanīja to brīdi, jo matemātikā skolotājs daudz atrodas ar seju pret tāfeli un ar muguru pret klasi? Ziniet, man arī nav simtprocentīgas pārliecības, ka Jānis, kam tagad kā galvenajam sitējam visi uzbrūk, ir vainīgs.
Man ticamāka liekas versija, ka trīs piektklasnieki skrēja uz tualeti un tur pa kājām patrāpījās arī viens mazais, kam iespēra. Nekādu lielu asins peļķu nebija: viens piliens pie tualetes durvīm, divi pilieni iekštelpā. Šos pilienus ar papīru vēlāk savāca skolā ieradusies Agra mamma. Cik zināms, bija plīsis viens asinsvads.
Direktore Agri ar savu auto aizveda pie ģimenes ārsta, kas nosūtīja pie ķirurga uz Aizkraukli. Tas bērnu palaida mājās, izrakstot kompreses. Agri pēc tam redzēja pilsētā braukājam arī ar riteni, bet sācies iekaisums un māte pēc desmit dienām bērnu aizgādāja pie ģimenes ārsta, kas nosūtīja uz slimnīcu. Cieš tagad visi, man žēl arī iesaistītos piektklasniekus un viņu vecākus,” stāsta skolotāja.
Ja kas nepatika, tad ar kulaciņu
Lai arī Agrim īsti labi nav vedies ar mācībām, S. Vecumniece viņu pārcels nākamajā klasē. Tā sagadījies, ka viņa bijusi klases audzinātāja arī Agra mammai, kura ar grūtībām pabeigusi deviņas klases. Pirmajās klasēs skolotāja bija klases audzinātāja arī par sišanu aizdomās turamajam Jānim, ar kuru nav klājies viegli.
“Jānis ir hiperaktīvs, viņam ir uzmanības deficīts un, teikšu atklāti, zvaigžņu slimība, jo ir motokrosa čempions. Māte viņu akli mīl un nepieļauj, ka bērns varētu būt vainīgs. Es par to neesmu pārliecināta, bet pieļauju. Jau pēc notikušā Jānis skolā divreiz palaidis rokas. Mazajās klasēs viņš bija izteikts līderis: ja kaut kas nepatika, tad ar kulaciņu…
Par katru gadījumu vajadzēja ziņot, bet skolā baidījās no Jāņa mātes, kas ļoti aktīvi aizstāv savu bērnu.”
Māte tic dēla nevainībai
Pārsimt metru attālumā no skolotājas S. Vecumnieces privātmājas dzīvo arī Jānis ar ģimeni. Attiecības abu pušu starpā ir saspīlētas, cilvēki nesveicinās. Cik var noprast, skolotāja uzskata, ka Jānis ir izlaists, bet viņa māte Evija ir pārliecināta, ka skolotāja nav tikusi galā ar saviem pienākumiem un arī tagad speciāli aizvedusi sasisto Agri pie Jāņa, lai viņš uz to norādītu kā vainīgo.
“Pirms diviem gadiem man bija konflikts ar skolotāju Vecumnieci, kas uzskatīja, ka es savu bērnu esmu izlaidusi, un nepiekrita, ka viņš ir hiperaktīvs, savādāks. Kad no ārstiem dabūju medicīnisku izziņu, ka Jānis tiešām ir hiperaktīvs, skolotāja dabūja stingro rājienu, ka to nav pamanījusi,” man saka Evija.
“Jā, reizēm ir tā, ka Jānis stundās nevar nosēdēt, dīdās, var piecelties, bet ļauns viņš nav, viņam bērni līp klāt, pagalms bieži pilns bērniem, bet neesmu redzējusi, ka viņš kādam darītu pāri. Skolā Jānim slikti padodas angļu valoda, toties sokas matemātikā, zīmēšanā, sportā, mājturībā. Labi brauc motokrosā, bet skola nekad viņam par to paldies nav pateikusi.
Jānis man teic, ka nav vainīgs, un es viņam ticu. Draugi arī to apliecina. Nolēmu Jāni skolā vairs nelaist – sarunāju, ka mācības viņš šogad nokārtos individuāli, jo pēc internetā izskanējušajiem draudiem man ir bail par viņu. Viņš jau arī ļoti pārdzīvo. Sliktos komentārus neļauju viņam lasīt, bet gan jau tāpat uzzina, ko par viņu un mums raksta.”
Jāņa tēvs Aivars ir mazrunīgs, bet arī pārdzīvo. Jābrauc motokrosā, bet viņš vēl nav izlēmis, vai puiku laidīs: bail, ka kāds kaut ko neizdara, piemēram, neiemet ar akmeni, kad Jānis brauc ar ātrumu 70 km/h. Arī motokluba mājaslapa internetā piepildīta ar draudiem un ļauniem komentāriem.
Jāņa vecākiem arī žēl notikušais ar Agri, taču vienlaikus viņi uzskata, ka viņa māte krietni pārspīlējot traumas smagumu un vēlas no viņiem izspiest naudu. Evija pieļauj, ka pēc notikušā tieši viņas dēlam būs vislielākā trauma.
Agra māti man sastapt neizdevās, viņas telefons bija izslēgts.
Pašvaldība aizstāv skolu
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks ir pārliecināts, ka notikumā iesaistītie 5. klases skolnieki ir vainīgi un par to, vai viņi varēs palikt skolā, lems domes sēdē 30. maijā. Tāda pārliecība G. Libekam radusies, aprunājoties ar skolas kolektīvu, turklāt visi trīs skolotājiem ir atzinušies pastrādātajā. Skolas vainu ne notikušajā, ne pēc tam sekojošajos notikumos viņš nesaskata.
“Agris operatīvi tika aizvests pie ārsta, uzreiz tika ziņots policijai, kas ieradās nākamajā dienā un teica, ka pārņemot lietu un lai skola izmeklēšanu nesākot. Pirmās pratināšanas notika gan tikai pēc mēneša, piektklasnieki tagad noliedz vainu, uzradies advokāts, Jāņa māte ļoti aktīvi darbojas.
Es uzskatu, ka Jāņa māte pēdējos trīs gadus nesadarbojas ar skolu, visā vaino to, bet savu bērnu aizstāv, neadekvāti vērtē situāciju, tādējādi pēc būtības nepildot vecāku pienākumus. Jānis ir rupjš, agresīvs, viņam vajag īpašu pieeju,” vērtē pašvaldības vadītājs. Skola jau esot cerējusi, ka ar Jāni tiks galā saviem spēkiem.
Trūkstot metodikas un pieredzes, kā šādos gadījumos rīkoties. “Tagad visi gudri kritizēt un nosodīt, bet vajag palīdzēt.”
Pēc pēdējām ziņām, mazais Agris bijis nosūtīts pie dakteriem uz Rīgu, bet tagad atrodas Valmieras Krīzes centrā.
Vērtē, sūta vēstules, pārbauda
Kā aģentūru LETA informējusi Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece, Aizkraukles iecirknī tiek veikta pārbaude, lai lemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu skolēnam, kurš Jaunjelgavas vidusskolā piekāvis pirmklasnieku. Tiek arī izvērtēta vecāku atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Tāpat policija noskaidro, vai no vardarbības skolā nav cietuši vēl citi bērni. Tiek gaidīts tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinums par miesas bojājumu smaguma pakāpi.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) ir sagatavojusi vēstuli Jaunjelgavas vidusskolai un pilsētas pašvaldībai, kurā izteikts aizrādījums par novēlotu vēršanos tiesībsargājošajās institūcijās, lai ziņotu par kāda pirmklasnieka piekaušanu. Kā aģentūrai LETA skaidroja VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere, tikai 10. maijā inspekcija saņēma informāciju par Jaunjelgavas vidusskolā piekauto pirmklasnieku. Novēloti skolas vadība vērsusies arī policijā.
VBTAI skolā ir veikusi bērnu tiesību ievērošanas pārbaudi, tās laikā arī aptaujājot 1. un 5. klases skolēnus. Inspekcija secinājusi, ka skolā jau ilgāku laiku nav pienācīgi veikts darbs vardarbības prevencijai un nav iesaistīti arī atbildīgie pašvaldību institūciju speciālisti, kuru kompetencē ir darbs ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas.
Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) veicis pārbaudi skolā. Tā vadītāja Inita Juhņēviča sarunā ar aģentūru LETA sacījusi, ka vēl notiek situācijas izvērtēšana, taču sākotnējie secinājumi liecina, ka šajā situācijā skola nav pārkāpusi normatīvos aktus. “Skola veda bērnu pie ārsta, nodrošināja pirmo palīdzību, bet mēs noteikti skolai uzdosim pilnveidot preventīvo darbu, lai mazinātu vardarbību un agresiju,” sacīja Juhņēviča. Tāpat secināts, ka skolā nav sociālā pedagoga, kas šajā gadījumā izrādījies liels trūkums. Lai arī skolā ir psihologs, viņa darba efektivitāte izrādījusies nepietiekama, jo vardarbība skolā ir un šis neesot vienīgais gadījums. Skolai situācijas risināšanā uzdos arī iesaistīt pašvaldību un tās sociālo dienestu.
Savukārt par agresīvo bērnu skola ziņojusi policijai, tādēļ IKVD cer, ka policija atbilstoši kompetencei pieņems arī lēmumu par šā bērna pārkāpumu.
“No mūsu puses, mēs varam informēt, ka atbilstoši likumam par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem šādam bērnam kā galējais soda mērs ar tiesas lēmumu var tikt piemērota ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē,” teica dienesta vadītāja.
Notikušā iesaistījies arī tiesībsargs Juris Jansons, kas Aizkraukles rajona prokuratūrai nosūtījis vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai Jaunjelgavas vidusskolas direktores Laumas Mīlīgas rīcībā, nenodrošinot bērna tiesības uz drošību izglītības iestādē un nekavējoties neziņojot tiesībsargājošām iestādēm par notikušo, nav saskatāmas Krimināllikuma 319. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (valsts amatpersonas bezdarbība) pazīmes.
Tāpat viņš arī aicina veikt pārbaudi, vai Valsts policija, izmeklējot nodarījumu, ir ievērojusi Bērnu tiesību aizsardzības likuma noteikto ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu saistīto lietu ārpuskārtas izskatīšanu. Tiesībsargs lūdz arī sniegt informāciju, vai procesa virzītājs atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373. panta ceturtajai daļai ir nosūtījis materiālus resoriskai pārbaudei jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu.
Agresīvos uz laiku varētu izolēt
Bērni, kurus agresīvas uzvedības dēļ uz laiku izolētu no skolas, varētu mācīties speciālos dienas centros, rosinājusi Latvijas Skolu psihologu asociācija, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma pagājušajā gadā veikusi šīs problēmas izpēti.
Savulaik plašu rezonansi ieguva ministrijas piedāvājums ieviest iespēju noteikt vienu mēnesi mājapmācību agresīviem bērniem.
Pētījumā secināts – lai izglītības iestāde efektīvāk atbalstītu bērnus, kuri atrodas uzvedības riska zonā, skolā, sadarbojoties vecākiem, pedagogiem, atbalsta personāla speciālistiem un skolas tehniskajiem darbiniekiem, būtu jāstrādā pēc vienotas sistēmas.
Viena no iespējām varētu būt dienas centru izveide, kuros agresīvie bērni gan mācās, gan ar viņiem veic korekcijas darbu. Visās skolās jāizstrādā un jāievieš atbalsta programma sociālās atstumtības risku samazināšanai, kā arī jāveic citi pasākumi, kas mazina agresīvu uzvedības ietekmi izglītības ieguves procesā.
Viens no pētījuma veicēju ieteikumiem ir atbalsts pedagogiem, piemēram, regulāra antimobinga apmācība pedagogiem un zināšanu atjaunošana – iespējas saņemt regulāras konsultācijas un konkrēto gadījumu analīzi.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija iepriekš prognozēja, ka gadā varētu būt pieci līdz septiņi šādi gadījumi, ka skolēnu nepieciešams uz laiku izņemt no skolas, lai tiktu skaidrībā par iemesliem, kāpēc viņš agresīvi izturas pret vienaudžiem, kā arī pasargātu citus bērnus.
