Mobilā versija
-1.4°C
Alma, Annemarija
Piektdiena, 24. februāris, 2017
6. jūlijs, 2014
Drukāt

Bērnu loģika. Mums – jautrība

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

* Dēls (4,4 gadi):
– Mammu, kāpēc tev nav matu sprādžu?
– Jo man ir īsi mati.
– Un kam ir gari mati?
– Meitenēm.
Bērna sejā un balsī parādās šausmu izteiksme:
– Mammu – kas tu esi!?

* – Tēti, lūdzu, lūdzu, neej prom,  – raud meitiņa.
– Līza, es eju uz darbu, – tēvs atbild.
– Var ar tevi?
– Ko, ar mani?
– Uz darbu. Nu, lūdzu, lūdzu, tēti!
– Bet ko tu tur darīsi? Tas taču ir mans darbs.
– Es strādāšu!
– Par ko!?
– Es strādāšu… – viņa padomā – par tēta prieku!

* Meita (3,11) apgūst svaru lietošanu:
– Mammu, meitenēm svari ir kilogramos vai “šausmas-šausmas!” – kā tev?

* Andrejs (7) mācās pirmajā klasē.
– Andrej, vai tev skolotāja ielikusi labu atzīmi?
– Nē, to es pats izdarīju. Sēdēju klasē – karsts, garlaicīgi. Domāju – kaut kā sevi iepriecināšu…

* Tēti, var, es tev palīdzēšu nomazgāt traukus!
Naivais tētis piekrīt. Finālā ieeju virtuvē un redzu: vīrs mazgā traukus, meita sēž viņam uz pleciem, dzied dziesmas. Jā, morālais atbalsts arī daudz nozīmē.

* Manam telefonam īsziņu atnākšanas laikā ir skaņa no multfilmas par ezīti miglā: “Es esmu ezītis. Es iekritu upē”. Meita dzird, ka pienākusi īsziņa, sauc: “Mammūūū, tur ezītim ir problēmas!”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+