Latvijā
Veselam

Bērnu slimnīcas vadībai – tūkstošiem eiro atalgojums 16

Foto-Rebeka Zeire

Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajās amatpersonu deklarācijās redzams, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valde par naudas trūkumu nevar sūroties, jo tās pārstāvju atalgojums 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieaudzis par 15 procentiem. Veselības ministrs Guntis Belēvičs ne reizi vien norādījis, ka Latvijas medicīnas nozarē ir hronisks naudas trūkums, taču, iepazīstoties ar Bērnu slimnīcas vadības ienākumiem vairāku gadu garumā, ministra sacītajam nav iespējams piekrist.
[wrapintext]

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
[/wrapintext]
“Trūkumā esošās” nozares slimnīcas vadītāja Anda Čakša gada laikā ir nopelnījusi 87 tūkstošus eiro, vadot gan Bērnu slimnīcu, gan arī strādājot Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdē. Viņas pārziņā ir slimnīcu stratēģiskā vadība, resursu attīstība, kvalitātes, drošības un efektivitātes uzraudzība, kā arī e-veselības joma. Atverot Jāņa Ģīļa privātās klīnikas mājas lapu internetā, var uzzināt, ka Čakšas kundze strādā arī par psihoterapeiti. Tiesa, ienākumi no šī darba VID iesniegtajā deklarācijā neuzrādās.

“Abu slimnīcu vadības process ir līdzīgs. Man ir pietiekama pieredze, lai tiktu galā ar abu medicīnas iestāžu organizatorisko darbu. Tur palīdz arī lielās darba spējas,” sacīja Čakša.

Savukārt Ināra Bluķe, kura atbild par finanšu un personāla vadību, iepirkumu un līgumu procesiem, kā arī investīciju projektu vadību, pērn algā saņēmusi 44 254 eiro, kas ir par septiņiem tūkstošiem vairāk nekā 2013. gadā.

Unikālas darba spējas piemīt valdes loceklim ār­stam Aigaram Pētersonam, kurš vienlaikus spēj slimnīcā vadīt izglītības, zinātnes un pētniecības jomu, stiprināt sadarbību ar augstskolām, ārstēt, mācīt, konsultēt, pārstāvēt vēlētāju intereses Rīgas domē… Viņa ienākumu deklarācija par aizvadīto gadu uzrāda gandrīz 90 tūkstošus eiro lielus ienākumus. Dakteris Pētersons ir vienīgais valdes loceklis, kura naudas maks gada laikā kļuvis nedaudz plānāks.

Slimnīcas valdē strādā arī anestezioloģe Zane Straume, kuras pārziņā ir medicīnas jautājumu vadība un attīstība un kura gan kā ārste, gan slimnīcas valdes pārstāve saņem vienu algu, kas 2014. gadā bijusi 43 705 eiro jeb par sešiem tūkstošiem eiro lielāka nekā 2013. gadā.

To, ka slimnīcas vadība ar katru gadu tiek arvien dāsnāk atalgota, ievērojuši arī šīs ārstniecības iestādes mediķi un aprēķinājuši, ka ar četru valdes locekļu algas pieaugumu, kas kopumā gada laikā sastāda 23 000 eiro, varētu nodrošināt 15% algas pielikumu 250 medicīnas māsām, kuras šobrīd slimnīcā nopelna ap 600 eiro mēnesī.

“Par kādu naudas trūkumu var runāt medicīnas nozarē, ja tās rīcībā ir neizsmeļami finanšu resursi, taču tie nezin kāpēc jau ilgstoši tiek sadalīti ierobežotam cilvēku lokam. Kā var uzskatīt par normu atrašanos vienlaikus divos, trijos un septiņos amatos, saņemot par to atalgojumu, par kādu lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa var tikai sapņot?” vaicā slimnīcas darbinieki, kuri nevēlējās publiskot savus uzvārdus.

Vai tam piekrīt arī BKUS kapitāldaļu turētāja Veselības ministrija un ko grasās darīt, lai samazinātu arvien pieaugušo plaisu starp slimnīcas vadības un pārējā medicīnas personāla ienākumiem? Ministrijas skatījumā, viss notiek likumīgi.

Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, sazinoties ar ministrijas vadību, informēja, ka 2014. gada 16. jūlijā Bērnu slimnīcas ārkārtas dalībnieku sapulcē līdz ar citu jautājumu izskatīšanu ticis apspriests jautājums par kapitālsabiedrības valdes iecelšanu uz jaunu pilnvaru termiņu, kā arī valdes locekļu atlīdzības apmēra noteikšanu. Atbilstoši likumam un Ministru kabineta noteikumiem kapitāldaļu turētāja pārstāvis, toreizējais ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš nolēmis, ka no 2014. gada 1. jūlija BKUS valdes priekšsēdētājas algai jābūt 4122 eiro, bet valdes locekļiem – 3710 eiro mēnesī.

Šneiders atgādināja, ka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” atļauj kapitālsabiedrības valdes loceklim savienot valsts amatpersonas amatu ar pedagoga, zinātnieka, ār­sta, profesionāla sportista un radošo profesiju darbu bez papildu saskaņojuma no kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas, šajā gadījumā – Veselības ministrijas. Uz jautājumu, par kādiem sasniegumiem darbā ir pieaugusi slimnīcas vadības mēnešalga, atbildi nesaņēmu.

LA.lv