Kāda situācija ir ar bērnu tiesībām Latvijā? 3
Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja: “Likumdošana veselības jomā ir īpaši attīstījusies pēdējo piecu gadu laikā, stājoties spēkā Pacientu tiesību likumam un ieviešot Pārrobežu direktīvu. Bērnu tiesības veselības aprūpē ir definētas kā prioritāras no juridiskā, veselības politikas, pakalpojuma organizācijas un finansēšanas aspekta. Diemžēl realitātē ne vienmēr šīs tiesības tiek īstenotas atbilstoši bērna interesēm un pakalpojums ne vienmēr ir pieejams. Spilgts piemērs potenciālam bērnu tiesību pārkāpumam ir garās rindas pie speciālistiem. Bērniem salīdzinājumā ar citām pacientu grupām ir lielākas iespējas saņemt veselības aprūpi ārpus Latvijas. Tomēr joprojām nav ieviests juridisks un praktisks mehānisms, kā dzīvībai un veselībai nepieciešamo palīdzību var saņemt tie bērni, kuriem jādodas ārstēties ārpus Eiropas Savienības.”
Laila Balode, nodibinājuma “Centrs Dardedze” valdes locekle: “Mūsu organizācija cita starpā pārstāv arī to bērnu tiesības, kas saskārušies ar vardarbību un kā cietušie vai liecinieki tiek iesaistīti kriminālprocesā. Šādos gadījumos bērns ne vienmēr tiek informēts par procesa gaitu un iespējamām sekām. Diskriminācija var tikt novērota, piemēram, kad bērna ar invaliditāti izvaicāšanai nepieciešams surdotulks. Tad process mēdz ievilkties. Savukārt bērna labāko interešu ievērošanas princips tiek pārkāpts, pieņemot lēmumus, kas šķiet attaisnojami īstermiņā, bet izrādās slikti ilgākā laika posmā. To raksturo gadījumi, kad pēc ģimenē pārciestas emocionālas vardarbības bērns tiek ievietots institucionālajā aprūpē, bet tur saskaras ar fizisku un cita veida vardarbību no vienaudžiem. Bērna un ģimenes stipro pušu princips tiek pārkāpts, kad sociālu situāciju risinātāji fiksē visas tās jomas, ar kurām bērns vai ģimene netiek galā, ignorējot viņu stiprās puses un resursus. Tādējādi daudzi speciālisti kaitē bērnam un, kā saka, ar labiem nodomiem bruģē ceļu uz elli.”
Inguna Ebela, “Glābiet bērnus” valdes locekle: “Lai gan pēc neatkarības atjaunošanas visas trīs Baltijas valstis atradās līdzvērtīgos ekonomiskajos apstākļos, Latvijas bērni pēc nozīmīgākajiem labklājības un veselības rādītājiem teju jau ceturtdaļgadsimtu ir vissliktākajā situācijā Baltijas un ES kontekstā. Mūsu zemes bērni pakļauti lielākajai nabadzībai, augstākajai zīdaiņu mirstībai un bērnu noslīkšanai, augstākajai savstarpējai vardarbībai un HIV/AIDS jauno gadījumu izplatībai, kā arī visvājākajai seksuāli reproduktīvās veselības aizsardzībai. Mūsu vidējās izglītības diplomus noraida vadošajās pasaules augstskolās. Bērniem labvēlīgas vides ziņā starp 29 rūpnieciskajām valstīm Latvija ierindojas 28. vietā. Situācija pakāpeniski uzlabojas, tomēr ar lēcienveidīgiem atpakaļkritieniem ekonomisko perturbāciju periodos, kas nav raksturīgi abām pārējām Baltijas valstīm. Šā brīža lielākos draudus rada situācija, kad likumā noteiktie bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumi bērniem nav pietiekami pieejami vajadzīgajā laikā un vietā.”
Dace Caica, biedrības “Esi brīvs!” valdes priekšsēdētāja: “Lai bērni izveidotos par pilnvērtīgām personībām, viņiem ir nepieciešams izprast arī savus pienākumus ģimenē un sabiedrībā. Diemžēl skolotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem situācijās, kad audzēkņi, it sevišķi pusaudža vecumā, atsakās sakopt klasi vai skolas teritoriju, solot pat zvanīt Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālrunim par viņu tiesību aizsardzības pārkāpšanu. Tāpat skolēnu uzvedībā jāsaskaras ar visatļautību un pieklājības normu trūkumu. Šeit liela atbildība ir ģimenēm un vecāku attieksmei pret pienākumiem. Ja bērnam tādi mājās ir, skolā nerodas problēmas ar savas vides sakopšanu. Valstiskā līmenī būtu nepieciešams organizēt atbalsta grupas vecākiem. Tajās varētu apspriest ģimenes dzīves grūtības un to risinājumus. Bērni no tā būtu ieguvēji.”
UZZIŅA
* Šonedēļ Ženēvā ANO 71. sesijā Latvijas delegācija Labklājības ministrijas valsts sekretāres Ievas Jaunzemes vadībā informēja organizāciju par ANO Bērnu tiesību konvencijas izpildi.
* Janvāra beigās Latvijai tiks sniegts novērtējums par sasniegto progresu konvencijas īstenošanā, kā arī ieteikumi turpmākai rīcībai.
* ANO Bērnu tiesību konvencija pieņemta 1989. gada 20. novembrī, Latvija tai pievienojusies 1992. gada 14. maijā.
