Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. maijs, 2012
Drukāt

«Bērnu žūrija» dzīvos!

Timura Subhankulova fotoTimura Subhankulova foto

Pateicoties pašvaldību nozīmīgajam ieguldījumam, Kultūras ministrijas mērķpiešķīrumam un sponsoru atbalstam, lasīšanas pro­gramma “Bērnu un jauniešu žūrija” turpināsies arī šogad. 


Šo visus mazos un lielos lasītmīļus patiesi iepriecinošo ziņu ceturtdien, tiekoties ar preses pārstāvjiem, pavēstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. “Atceroties šoku, ko piedzīvojām gada sākumā, Valsts kultūrkapitāla fondam nepiešķirot nekādus līdzekļus, saprotam, ka patiesībā esam fondam pat pateicību parādā. Ja VKKF būtu mums piešķīris, piemēram, 5000 latu, mēs, protams, būtu samierinājušies un centušies kārtējo reizi izlīst caur adatas aci, bet pilnīgi noteikti nebūtu sadūšojušies uzsākt tādu kampaņu kā šopavasar,” viņa uzsvēra.

Kā pastāstīja LNB Atbalsta biedrības pārstāve Olita Pričina-Voiteka, arī šogad turpināsies labdarības projekts “Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa”, kura gaitā ikviens var palīdzēt bērnu grāmatām nonākt bibliotēkās.

 

Literārās 
kvalitātes zīme

Pavisam drīz bērni un jaunieši visā Latvijā varēs atkal ķerties pie lasīšanas, jo ekspertu komisija jau izvēlējusi septiņās izdevniecībās klajā nākušas 24 grāmatas ‒ pa piecām katrai vecuma grupai. Kopumā tās gan veido vien sesto daļu Latvijā iznākošo bērnu grāmatu (apmēram 300 nosaukumu).

Kā ik gadu, veidojot “Bērnu žūrijas” kolekciju, eksperti raudzījušies, lai tās būtu patiešām jaunākās un labākās Latvijā izdotās grāmatas un lai līdzsvarā atrastos tulkotās un latviešu bērnu oriģinālliteratūras piedāvājums. Ap­stākļos, kad skolās nepastāv īpašs ieteicamo grāmatu saraksts, “Bērnu žūrijas” kolekcija ir kā literārās kvalitātes zīme, īpašs ceļvedis skolām un vecākiem, izvēloties grāmatas, kuras bērnam būtu ieteicams izlasīt.

Kolekcijas izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Bērnu un jauniešu literatūras padomes prezidente Ilze Stikāne pastāstīja, ka visplašākais vērtīgu jaunu grāmatu piedāvājums esot mazākajiem bērniem adresēto izdevumu grupā. To klāstā atrodami gan Ineses Zanderes “Diegu burti”, gan Evijas Gulbes un Lindas Lošikas stāsts par diviem pelēniem “Koko un Riko”, gan Ulda Ausekļa “Zīlītes pīlītes pūš”. Piekto, septīto klašu bērni varēs lasīt, piemēram, Māra Runguļa spilgto stāstu “Nekrietnais Alfrēds” ar brīnišķīgām Reiņa Pētersona ilustrācijām vai arī Valda Rūmnieka fantastisko detektīvstāstu “Atnācēji”. Tulkotajā klāstā kā īpaša pērle mirdz izcilā zviedru rakstnieka Ulfa Starka pasaules klases romāns “Mans draugs Pērsijs. Bufalo Bils un es”, kas jau iegādāta 100 eksemplāros un nogādāta bibliotēkām.

 

Vislielākās grūtības sagādājusi grāmatu izvēle astotajām līdz divpadsmitajām klasēm, jo šai vecuma grupai rakstnieki pievērš vismazāk uzmanības. Plašs šogad bijis fantastikas darbu piedāvājums, mazāk ‒ par reālo dzīvi.

 

Lielākajiem bērniem adresētajā kolekcijas daļā izvēlēts, piemēram, Ilzes Eņģeles romāns “75 dienas”, kā arī ASV dzīvojošās lietuviešu izcelsmes rakstnieces Rūtas Šepetis romāns “Starp pelēkiem torņiem”.

Jau 11 gadus pastāvošajā valsts mēroga lasīšanas programmā arī šogad gaidāmas iepriecinošas izmaiņas ‒ Bērnu un jauniešu žūrijai pievienojusies Vecāku žūrija. “Esam sapratuši, ka mums vajadzīgi vecāki kā lasīšanas veicinātāji, un to vislabāk var panākt, iesaistot vecākus šajā programmā,” uzsvēra S. Tretjakova. Vecākiem adresēto grāmatu klāstā sevišķi uzsvērtas bērnu un vecāku attiecības. Kā atzina I. Stikāne, viena no spožākajām pērlēm tajā ir izcilā franču rakstnieka un skolotāja Daniela Penaka romāns “Skolas sāpes”.

Lasītāju loka paplašināšana nozīmē, ka vienas kolekcijas izmaksas pieaugušas līdz 130 latiem. S. Tretjakova gan norāda, ka izdevēji organizatoriem ļoti labprāt nākot pretī, ļaujot iegādāties grāmatas pat par pašizmaksu.

 

Valstiskā līmenī neveicina

Bērnu žūrijas pastāvēšanā milzu ieguldījumu sniedz pašvaldības ‒ pēc Latvijas Pašvaldību savienības datiem, pērn tās šim mērķim kopumā veltīja 112 595 latus, nodrošinot programmas norisi 450 novadu bibliotēkās. Daudz sliktāka situācija ar Bērnu žūriju ir skolās, kuru bibliotēkām lielākoties naudas pietiek tikai mācību literatūras iegādei, daiļliteratūru atstājot ārpusē. Situācija tiešām šķiet bēdīga un neloģiska vēl jo vairāk tāpēc, ka atbildes vēstulē žūrijas organizatoriem Izglītības un zinātnes ministrija joprojām atļaujas kategoriski apgalvot, ka tai nav nekāda sakara ar lasīšanu un ka Bērnu un jauniešu žūriju kā kultūras programma esot jāfinansē no KM un VKKF līdzekļiem. Bet daudzi bērni no skolas līdz publiskajai bibliotēkai taču nemaz neaiziet! Turklāt nav skaidrs, kā situācijā, kad skolu bibliotēkas tikpat kā neiepērk daiļliteratūru, var notikt jēgpilna un kvalitatīva skolas programmas apguve.

 

Atceroties neseno pieredzi, ka VKKF vispār ignorēja Bērnu žūriju līdzekļu piešķiršanā, tās organizatori ir arī vērsušies pie tiesībsarga, kas jau ierosinājis “pārbaudes lietu par bērna tiesību uz pieeju piemērotai literatūrai iespējamu pārkāpumu”.

 

S. Tretjakova uzsver ‒ organizatoriem neesot šaubu, ka notikušais ir pārkāpums. Pēc atzinuma saņemšanas paredzēts rīkoties tālāk, rosinot sūdzību Eiropas cilvēktiesību institūcijās.

 

Uzziņa

* Labdarības projekta “Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa” gaitā ikviens aicināts ziedot portālos www.ziedot.lv. un www.gaisma.lv.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+