Foto: LETA/Ieva Čīka

Bērnudārzā latviski – katru dienu
 9

Līdz gada beigām jāizstrādā priekšlikumi, kā uzlabot mācību saturu pirmsskolas izglītības iestādēs, tostarp – kā mazākumtautību bērnudārzos ieviest vairāk latviešu valodas nodarbību.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Priekšlikumi jāsagatavo darba grupai, kas saskaņā ar ministres Inas Druvietes rīkojumu nodibināta Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Kas bērnudārznieku skološanā būtu uzlabojams? I. Druviete skaidro, ka jālabo pirms diviem gadiem pieņemtie valdības noteikumi par pirmsskolas izglītības vadlīnijām. Attiecībā uz mazākumtautību pirmsskolas izglītību teikts, ka divus līdz piecus gadus veciem bērniem rotaļnodarbības latviešu valodas apguvei obligātas ir tikai divreiz nedēļā. Sākot no no piecu gadu vecuma latviešu valodu gan sāk apgūt katru dienu. Ministre uzskata: jau agrākā vecumā nepieciešamas latviešu valodas nodarbības ik dienu. “2012. gadā, kad izstrādāja šīs vadlīnijas, ministrijā arī darbojās darba grupa. To vadīja Liesma Ose, es grupā biju uzaicināta kā eksperte. Iebildu pret tik nelielu obligāto latviešu valodas nodarbību skaitu, un arī citi izglītības speciālisti jau bija pauduši raizes, ka īsās rotaļnodarbībās divreiz nedēļā latviešu valodu nevar iemācīt. Taču darba grupā valdīja cita noskaņa: tā pieslējās dažu mazākumtautību bērnu vecāku pārstāvju viedoklim, ka latviešu valodas nodarbību skaits nav jāpalielina,” atceras I. Druviete.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa norāda: pārmaiņas bērnudārzā mācību saturā nepieciešamas arī tāpēc, ka tiek plānots līdz 2018. gadam palielināt latviešu valodas īpatsvaru mazākumtautību skolu mācību saturā.

Jauno darba grupu vada IZM valsts sekretāra vietniece – Izglītības departamenta direktore Evija Papule. Tajā darbojas arī citas IZM amatpersonas, pārstāvji no Valsts izglītības satura centra, Latviešu valodas aģentūras, Latvijas pašvaldību savienības, Lielo pilsētu asociācijas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un dažādām – gan pašvaldību, gan privātajām – pirmsskolas izglītības iestādēm.

“Tā būs profesionāla darba grupa, nevis politiska,” teic ministre. Taču viedokļu sadursmes tik un tā gaidāmas.

Piemēram, darba grupas locekle – Rīgas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju un pirmsskolas izglītības metodiskā darba vadības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Kurzeme” vadītāja Inga Gudēviča uzskata, ka mazākumtautību bērnudārziem jābūt tiesībām izvēlēties, vai latviešu valoda bērniem tiek mācīta katru dienu vai tikai divreiz nedēļā. Arī vecākiem tad būtu iespējams izlemt, kura bērnudārza piedāvātā izglītības programma ir pieņemamāka. Tajā pašā laikā viņa atgādina: Rīgā joprojām valda tendence, ka cittautieši savus bērnus bieži vien izvēlas laist latviešu bērnudārzā, lai mazuļi jau no mazotnes labi apgūtu latviešu valodu. Tāpēc daļa mazākumtautību bērnudārzu, lai nesamazinātos audzēkņu skaits, nu jau licencē arī latviešu valodā īstenojamās izglītības programmas.

Lai mazākumtautību bērnudārzos labāk tiktu apgūta latviešu valoda, I. Gudēviča iesaka tajos organizēt arī latviešu gadskārtu svinības, kuras notiktu latviešu un krievu valodā. “Latviešu valodai jāskan tik daudz, lai bērni to apgūtu nemanot un spētu saprast un runāt latviski tikpat labi kā dzimtajā valodā,” teic I. Gudēviča.

Reklāma
Reklāma

Viņa gan uzskata: krievu bērnudārzi nav īpaši jāizdala, jo lielākās pro­blēmas visās pirmsskolas izglītības iestādēs ir vienādas. “Šai darba grupai būtu jārunā arī par to, kā izlīdzināt darba slodzi bērnudārzos un skolās. Skolās slodze ir 21 kontaktstunda, bet pirmsskolā – 30. Tas atstāj iespaidu arī uz atalgojumu. Daudzi pirmsskolas skolotāji tāpēc pārkvalificējas un aiziet strādāt uz skolām,” pauž I. Gudēviča.