Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. augusts, 2016
Drukāt

Bērnudārzu problēmu risināsim! Saruna ar Eiženiju Aldermani (19)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja
UZZIŅA

Rīgas pirmsskolu pedagogu tālākizglītības iespējas
* 2015. gadā Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra profesionālās kompetences pilnveides programmas apmeklēja 2948 pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāji un 788 skolotāju palīgi.
* 2016. gadā centrs bērnu tiesību aizsardzības jautājumos plāno izglītot 2400 pirmsskolas pedagogus un 950 izglītības iestāžu tehniskos darbiniekus.
* 2012. gadā Sabiedrības integrācijas programmā tika atvēlēts finansējums projektam "Latviešu valodas zināšanu pilnveidošana profesionālo pienākumu veikšanai", kur latviešu valodu mācījās auklītes no pirmsskolas izglītības iestādēm ar mazākumtautību programmu. Arī turpmākajos gados auklītes turpināja mācīties departamenta organizētajos bezmaksas latviešu valodas kursos.

Rindā uz bērnudārziem Rīgā ar latviešu izglītības pro­grammu ir 2,5 reizes vairāk bērnu nekā rindā uz mazākumtautību bērnudārziem. Šobrīd brīvas vietas ir 12 bērnudārzos, un tikai divi no tiem piedāvā vietas latviešu grupiņās. Tas apliecina, ka latviešu bērnudārzi ir mazāk pieejami nekā mazākumtautību dārziņi. Kāpēc tāda situācija galvaspilsētā izveidojusies un kā to risināt, jautāju Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai Eiženijai Aldermanei.

E. Aldermane: – Vispirms es gribētu pateikt, ka rindās uz pirmsskolas iestādēm Rīgā pārsvarā ir bērni, kuri sasnieguši tikai pusotra gada vecumu. Piemēram, rindā uz bērnudārzu ar latviešu valodas izglītības programmu no 2009. gadā dzimušajiem bērniem rindā ir tikai 15. (Jāpiebilst gan, ka šiem bērniem šogad paliek 7 gadi – tātad tas jau ir skolas vecums. – I.K.). Jūs saprotat, tā nav nekāda rinda! No 2010. un 2011. gada šajā rindā ir attiecīgi 31 un 39 mazuļi. Šie bērni, visticamāk, tiks uzņemti bērnudārzā! Lielākā rinda ir 2014. gadā dzimušajiem bērniem – 1084 bērni rindā uz latviešu bērnudārziem un 521 uz mazākumtautību. No 2509 rindā reģistrētajiem 168 ir rindā gan uz latviešu, gan mazākumtautību bērnudārziem. Patiesībā mēs nevaram lietot apzīmējumus latviešu un krievu bērnudārzi. Mums tādu nav. Ir bērnudārzi ar latviešu izglītības programmu un bērnudārzi ar mazākumtautību izglītības programmu.

Jāuzsver, ka šobrīd notiek grupu komplektācija bērnudārzos. Tātad patieso ainu rindā varēsim redzēt tikai septembrī. Tas, ka bērns ir tālu rindā, nebūt nenozīmē, ka viņš noteikti netiks uzņemts bērnudārzā. Man nesen zvanīja kāda mamma, kura bija uztraukusies, ka nevarēs atgriezties darba tirgū, jo bērns vienā bērnudārzā rindā ir 137., bet otrā viņam priekšā ir vairāk nekā 200 bērnu. Taču pēc divām nedēļām viņa bija saņēmusi uzaicinājumu no abiem bērnudārziem, jo priekšā stāvošie acīmredzot no piedāvātās vietas bija atteikušies. Un nu mammai bija jauna problēma: kuru bērnudārzu izvēlēties, kurš ir labāks.

Rīgā nevar būt situācijas, kad vecāks, kas grib atgriezties darba tirgū, to nevarētu izdarīt. Pirmkārt, ir pašvaldību bērnudārzi, kur rinda samazinājās no 7500 bērniem 2009. gadā līdz tādiem skaitļiem, kādi ir šobrīd. Otrkārt, vecākam ir iespēja sūtīt bērnu privātajā bērnudārzā, kur Rīga maksā līdzfinansējumu precīzi atbilstošu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajai metodikai – 173 eiro mēnesī. Treškārt, ir pašvaldības līdzfinansēts aukles pakalpojums.

Kas attiecas uz tautību, tad valstī noteiktā politika un tiesību akti nosaka, ka vecāki var neuzrādīt bērna tautību, un liela daļa arī neuzrāda. Taču pozitīvi, ka rindā uz bērnudārziem ar latviešu programmām ir samērā liels skaits bērnu, kuri nāk no mazākumtautību vai jauktajām ģimenēm.

– Jā, tas tiešām ir pozitīvi! Taču, ja rinda uz latviešu bērnudārziem ir garāka, mazākumtautību vai jauktās ģimenes tomēr izvēlas mazākumtautību dārziņus. Ja skaitļi parāda, ka pēc bērnudārziem ar latviešu mācību valodu ir lielāks pieprasījums, kāpēc pašvaldība aktīvāk neatver jaunas latviešu grupas? Kāpēc kāds mazāk pieprasīts mazākumtautību bērnudārzs netiek pārveidots par izglītības iestādi, kas strādā latviešu valodā?

– Tas notiek.

– Pilnībā neviens bērnudārzs nav pārveidots.

– Te vajadzīgs atskats pagātnē. Kad Latvija atguva neatkarību, tika likvidēti 137 bērnudārzi. Tā bija ļoti nopietna kļūda.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Ja ierēdne valsts valodu uzskata par svešvalodu Latvijas iedzīvotājiem, tad nav pamata dažu politiķu protestiem pret to, ka krievu valodu sauc par svešvalodu

  2. Ar bērnudārzu rindu Rīgas domes ierēdņi vieglāk tiek galā nekā ar dzīvokļu rindu. No bērnudārza rindas bērnu var izslēgt pēc 7 gadiem, bet no dzīvokļu rindas tikai pēc 18.

  3. šai Ušakova biedrenei tomēr vieta būtu jādod jānākiem cilvēkiem.

  4. Si te risinas? Ko smidiniet publiku, nav aspratigi?
    Jau “pieintegreja” pilnas skolas ar krievvalodigajiem> Tagad to pasu daris ar b/ darziem, nav saubu.

  5. Vairāk kā dīvaini Atbildēt

    Latvieši un latviešu bērni LV tiek smagā veidā diskriminēti. un tā mazākumtautība par kuru visu laiku tiek turēta īpaša rūpe ir tikai viena – krievu, tādējādi diskriminējot citas mazākumtautības. Tas nav normāli, ka ap 40% bērnu dārzu un skolu LV itiek nodrošinātas vienas mazākumtautības pārstāvjiem. Valsts apmaksātas

  6. Aldermane! Kaut ko risinās? Ko Aldermane var atbildēt uz “Mjā..2.augusts” repliku?Ar to arī viss pateikts.

  7. Atraduši no kā gaidīt kādu risinājumu.Viņa jau atrisināja latviski nerunājošu pilsoņu radīšanu. Kad beidzot bērnudārzos un skolās būs tikai valsts valoda? Ja dārziņos ar krievu vadītāju un audzinātājām ir spiests iet latviešu bēŗns ,tad nevar gaidīt ka tiks mācīta latviešu kultūra ,tradīcijas un viss pārējais.Rīgā tiek darīts viss.lai latviešus pazemotu.

  8. Lūk, te arī kā uz delnas parādās visa valsts kļūda vai neizdarība. Jau kopš neatkarības atgūšanas, visa valsts apmaksātā izglītības sistēma, sākot no bērnu dārziem, bija jāpārved uz valsts valodu. Tad nebūtu problēmu un integrācija būtu jau reāls fakts.
    Visa šī čammāšanās ar divvalodību dod iespēju šādai vecai komunistu grabažai dzīt demagoģiju.

  9. Kamēr šādi nejēgas valdīs Rīgā nekas NEMAINĪSĪES.

  10. Interfrontes Aldermane!

  11. tādi reptiļi kā šī visu tikai sačakarē.

  12. Kur tad bērnu dārzi palika? Vai varētu saukt tos likvidatorus vārdā – nu nebija jau marsieši…un par darbiem – nedarbiem ir jāatbild.

    • Kādi tur nedarbi ?Sociālismam brūkot ,radās cita pieeja dzīvei. Viena no tām bija bērni jāaudzina ģimenē ne bērnudārzos ,kuri ir sociālisma laika paliekas. Mātēm deva garus apmaksātus bērnu kopšanas atvaļinājumus (tēviem tad vēl nedeva) un mātes nemaz neveda bērnus uz bērnudārzu un dzīvoja mājās un audzināja bērnus. Loģiski ka bērnudārzos bērnu nebija un daļu bērnudarzu slēdza, dažus atdeva bijušajiem īpašniekiem,dažus pārdeva spēļu klubiem ,dažos kādu iestādi pārcēla un daļa vienkārši tika pamesti un sagruva. Tad sociālisma labumus nomainīja kapitālisma labumi, uzņēmumi neturēja konkurenci un bankrotēja ,darba vairs nebija un algas vietā maksāja pabalstu un valsts ,samazināja bērnu kopšanas atvaļinājumus un maksāja vairs tikai dažas kapeikas un mātēm atkal bija jāmeklē darbs un bērni jāievieto bērnudārzos ,taču bērnu dārzu vairs nebija. Valsts bērnu dārzus uzlika uz pasvaldības pleciem ,pašvaldībām naudas maz un tāpēc arī to bērnudārzu arvien trūkst. Kādu vainīgo sameklēsi?

      • papildus pilsonis Atbildēt

        Ja labi pameklē – valstij bija ministri ar saviem lēmumiem, deputāti ar balsojumiem, pašvaldību priekšnieki – E. Liepiņš savulaik teica – vajag tikai rakt un uzraks…

        • To ministru vārdus un balsojošo deputātu vārdus atrast taču nebūtu grūti ,bet kāda tam jēga, tad taču bija tāda nostāja bērnudārzu jautājumos un atbalsts tautā bija liels. Tagad varētu kritizēt un nebalsot vairs par tā laika vadošajām partijām ,tikai nav vairs ne Tautas frontes frakcijas ,ne Latvijas ceļa.Tapat izglītībā izveidoja klases ,kurās maz mācīja ķīmiju un fiziku skolēni tik priecājās ,tagad vaid ka valstī trūkst inženieru ,nu ministrs bija A. Piebalgs un kas no tā ne tagad Piebalgu cietumā liksim.Jāmaina atkal valsts politika izglītībā un bērnudārzu veidošanā un uzturēšanā.

  13. Rīga. Dzimušie pēc tautības. Tie, kam tagad jābūt bērnudārzos (tipiskie gadi). CSP dati.
    2012. gads. Latvieši – 3793. Krievi – 2242.
    2013. gads. Latvieši – 3931. Krievi – 2267.
    2014. gads. Latvieši – 4176. Krievi – 2528.
    Dati, ko jebkurš nespeciālists CSP datu bāzē tīmeklī jau gadiem ilgi var atrast 10 minūtēs. No kuriem jau sen visiem būtu skaidrs, ka Rīgā latviešu bērnudārzu grupām jābūt vismaz 1,8 reizes vairāk par krievu grupām. Nevis tikai 1,3 reizes vairāk, kā šobrīd. Bet Aldermanei pietiek nekaunības stāstīt, ka viņi neko nav pētījuši un tikai tagad nāks kopā skaidrot situāciju. Par ko viņi saņem algu Domē, ja pat gadiem ilgi nepapūlas vienkārši atvērt CSP mājas lapu un tajā tikai izlasīt, cik latviešu un cik krievu gadā dzimst Rīgā?! Tur pat nespeciālistam uzreiz būtu skaidrs, cik vajag atvērt latviešu un krievu grupas bērnudārzos, lai būtu ievērota kaut minimāla vienlīdzība. Rodas pat aizdomas, ka ar nezināšanu Rīga maskē īpašu piekopto politiku …

  14. Latviesu valoda Latvijā = svesvaloda !!!!!!!!

    • vienīgā mazākumtautība Rīgā -krievi.Atbilstoši arī” mazākumtautības “bērnudārzi.Citu mazākumtautību bērnudārzu jau Rīgā nav.

  15. Latviesu valoda Latvijā

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+