Foto no BKUS arhīva

“Vai varu pierakstīt savu bērnu pie kardiologa?” klausulē atskan sievietes balss. “Var. Ar ģimenes ārsta norīkojumu pierakstām uz septembra vidu,” atbild reģistratore. “Kā tad tā? Vai ātrāk nevar?” pārjautā zvanītāja un uzzina, ka par 18 latiem kardiologa, tāpat kā jebkura cita speciālista, konsultāciju var saņemt kaut nākamajā dienā.

Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Lasīt citas ziņas

Šādas sarunas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) kļuvušas jau par rutīnu. Par ārstēšanu, kuru valsts bērniem līdz 18 gadiem nodrošina par brīvu, tomēr jāmaksā – ja vecākiem nav naudas, jāmaksā ar ciešanām, ko bērnam sagādā slimība, cerot un ticot, ka šo mēnešu laikā nenotiks nekas neatgriezenisks un nelabojams.

Kvotas vairo nevienlīdzību

Pērn novembrī pie Saeimas notika Māmiņu kluba organizētais pikets. Viena no prasībām bija sakārtot bērnu medicīnisko aprūpi, piemēram, nodrošinot vismaz bērniem līdz gada vecumam ārstu speciālistu pieejamību divu nedēļu laikā. Kopš tā laika diemžēl nekas nav mainījies. BKUS bez rindas var tikt tikai pie pediatra, psihiatra un nefrologa, bet, piemēram, uz gastroenterologa vai acu ārsta konsultāciju jāgaida 61 diena (rindā attiecīgi 1177 un 2612 bērni), kardiologa – 75 (rindā 785 bērni), hematoonkologa – 65 (rindā 349 bērni), bet rehabilitologs un fizioterapeits varēs pieņemt tikai pēc trim mēnešiem. Kad nu rinda pie speciālista beidzot sagaidīta, bieži vien jāstājas nākamajā – uz izmeklējumiem, kas nebūt nav īsāka, piemēram, uz sirds izmeklēšanu – ehokardiogrāfiju – jāgaida 93, elektroencefalogrāfiju – 84, doplerogrāfiju – 56, bet ultrasonogrāfiju – 42 dienas.

Autentisku japāņu kimono izstāde un Rūdolfa Kugrēna komēdija – Mālpils muiža priecē ar dažādiem pasākumiem

EP apstiprinājis ES noteikumus vardarbības apkarošanai pret sievietēm. Tiks kontrolēti arī pārkāpumi tiešsaistē, piemēram, “kibervirināšana”

Lietuvā atklāj kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā

Lielas problēmas ir arī ar plānveida operācijām. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta informāciju (uz 1. jūliju) savu kārtu uz plānveida acu operāciju gaidīja 115 bērni, un tā varētu pienākt ne ātrāk par septiņiem mēnešiem, uz ortopēdisku operāciju 109 bērniem jāgaida četri mēneši, bet plānotais gaidīšanas ilgums otolaringoloģijas profila operācijai ir vairāk par diviem mēnešiem, un tā nepieciešama 600 bērniem.

“Vecāki sūdzas par garajām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Protams, ir bērni, kas var gaidīt, un vecāki, kas var samaksāt, lai šīs rindas apietu. Taču ir arī situācijas, kad nevar gaidīt. Piemēram, ja augošam bērnam ir problēmas ar kauliem, netiekot laikus pie ārsta, viņš var kļūt par invalīdu.

Veidojas nevienlīdzība starp bērniem, kuru vecāki var samaksāt par veselības aprūpi, un tiem, kas spiesti gaidīt uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka bezmaksas bērnu veselības aprūpe ir tikai mīts!” situāciju komentē Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele. “Par apkārtējo vidi BKUS vecāki šobrīd sūdzas daudz retāk, jo slimnīca daudz darījusi, lai telpas renovētu, uzbūvētu jaunus slimnīcas korpusus, iekārtotu Vecāku māju. Tomēr vēl ir neatrisinātas problēmas, lai radītu iespēju atpūsties tām mātēm, kas atrodas pie sava slimā bērna slimnīcā.”

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, šogad ar BKUS noslēgts līgums par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu 1 110 308 latu apjomā. Pirmajā acu uzmetumā tā šķiet ievērojama summa, taču tikai gada pirmajos trīs mēnešos plānoto 277 581 lata vietā valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniegšanai mazajiem pacientiem tika iztērēti 369 363 lati, veidojot pārstrādi 91 782 latu apmērā. Vārdu sakot, valsts samaksā par to, lai noteikts skaits bērnu bez maksas saņemtu speciālistu konsultācijas, izmeklējumus un citus medicīnas pakalpojumus. Diemžēl reālajā dzīvē bērnu, kam tie ir nepieciešami, ir daudz vairāk. Tā veidojas kvotas un gaidīšanas rindas ne tikai bērnu veselības aprūpē.

Starp citu, Tiesībsarga birojs tieši šobrīd veic pētījumu par valsts apmaksāto bērnu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijā, tā mērķis ir analizēt arī kvotu problēmas, un pirmie rezultāti būs zināmi gada beigās.

Ģimenes ārstu neizdarības sekas

Četrdesmit pieci procenti mazo pacientu, kas gaida rindā uz ambulatorajiem pakalpojumiem BKUS, varētu palīdzēt viņu ģimenes ārsts, pediatrs vai bērnu speciālists citā medicīnas iestādē, kur gaidīšanas rindas mazākas vai nav vispār, uzskata slimnīcas mediķi.

Vairākas dienas paaugstināta temperatūra, pēc kukaiņa koduma izveidojies bumbulis, vēlme drošības dēļ pārliecināties, ka ar atvases veselību viss ir kārtībā, ir tikai daži iemesli, kādēļ bērnu vecāki pat vasaras karstākajās dienās gatavi stundām ilgi gaidīt slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas vai konsultatīvās poliklīnikas gaiteņos.

Daudzi ģimenes ārsti mēdzot būt arī pārāk piesardzīgi un nosūta bērnu pie speciālista, tā teikt, drošības dēļ.

“Ģimenes ārsti ir ne tikai ļoti noslogoti, daudz lielāka problēma ir nepietiekamās zināšanas par bērnu, it īpaši zīdaiņu, veselību. Vecāki sūdzas, ka ģimenes ārsts neprot pastāstīt par zīdaiņa barošanu, nezina, kādam jābūt normālam bērna svaram attiecīgajā vecumā, bez īpaša atgādinājuma neveic bērnam likumā paredzētās profilaktiskās pārbaudes un nenāk obligātajās mājas vizītēs. Tādēļ vecāki vēršas pēc palīdzības vienīgajā specializētajā bērnu slimnīcā, pagarinot gaidīšanas rindas pie speciālistiem,” atklāj Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja. Gaidīšanas rindu būtiski pagarina arī vecāki, kas mazo pacientu noteiktajā laikā neatved uz konsultāciju, nebrīdinot par to reģistratūras darbiniekus.

BKUS ambulatorā ārstniecības procesa vadītāja vietniece Renāte Snipe norāda, ka viens no rindu mazināšanas veidiem ir tiešās pieejamības pediatru vai ķirurga konsultācijas.

Pieredzējušie slimnīcas bērnu ārsti pacientu pat bez ģimenes ārsta nosūtījuma pieņem jau dažu dienu laikā. Turklāt daudzas bērna veselības problēmas iespējams atrisināt pediatra vai ķirurga kabinetā bez speciālista palīdzības.

Kopš maija BKUS darbojas Dienas stacionārs, kurā veic bērnu padziļinātu izmeklēšanu, dažādas procedūras un nelielas ķirurģiskas operācijas. Tas varētu samazināt rindas uz dažām plānveida operācijām, piemēram, acu vai LOR, pēc kurām pacientam nav obligāti jāturpina ārstēties slimnīcā.

Viedoklis

Vecāki spiesti maksāt

Vecāku kustības valdes locekle Evisa Stankus: “Liela pro­blēma ir garās gaidīšanas rindas pie ārstiem, kad bērns ir zīdaiņa vecumā, jo citreiz, lai tiktu pie valsts apmaksāta ārsta, ir jāgaida 3 – 6 mēneši, bet vecāki gaidīt nevar, tādējādi pie ārstiem iet par maksu. Nesen pētījām šo jautājumu un konstatējām, ka vecāki bērna veselībai tērē aptuveni 15 – 20 latus mēnesī. Pamatā profilaksei, kurai izdevumi ir vislielākie. Turklāt statistika rāda – jo vairāk bērnu ir ģimenē, jo mazāk tērē medicīnas pakalpojumiem, jo vecāki kļūst izglītotāki par bērnu veselības jautājumiem. Papildu problēma ir tā, ka, bērnam nonākot slimnīcā, vecākiem pašiem ir jāmaksā par uzturēšanos stacionārā kopā ar bērnu, par papildus nepieciešamajām zālēm, lai nodrošinātu kvalitatīvu izveseļošanos.”