Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. maijs, 2016
Drukāt

Bērnus grib, bet ar nosacījumiem (1)

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

“Nauda ir samaitājusi cilvēkus. Bērns ir ģimenes vērtība – sakne, kas aiziet tālāk, ģimenes turpinātājs. Ne valsts, ne kāds cits nevar likt dzemdēt, uzņemties atbildību – tas ir jādara pašiem,” intervijā man teic četru bērnu māmiņa San­dra Ceple, kuras ģimene dzīvo Ventspils novada Ances pagastā. Tieši šis pagasts līdzās Jūrkalnes pagastam iekļauts demogrāfijas pētījumā “Nosacījumi, pie kādiem sievietes būtu gatavas laist pasaulē bērnus”, ko veicis pētījumu centrs “SKDS”.

Šis ir jau otrais šāda veida pētījums abos pagastos – 2012. gadā SKDS veica pirmo pētījumu ar tādu pašu mērķi. Pētījuma idejas autors ir dakteris Rauls Vēliņš, biedrības “J3” pārstāvis, kurš vēlējās noskaidrot, kas sievietēm nepieciešams, lai tās laistu pasaulē trešo bērnu. Negaidot pašvaldību vai valsts palīdzību, biedrība savās rindās pulcējusi uzņēmējus, kuru mērķis ir četros Ventspils novada pagastos nodrošināt ģimenēm 1000 eiro pabalstu par trešo un katru nākamo bērnu, šādi mēģinot stimulēt ģimeņu aktivitāti bērnu radīšanā. Tomēr R. Vēliņš norāda, ka bērnus nevar nopirkt par naudu. “Materiālā palīdzība ir svarīga, bet lielāko uzsvaru liekam uz vietējās sabiedrības attieksmes maiņu pret daudzbērnu ģimenēm. Tas ir pats svarīgākais, lai cilvēki apzinātos, ka būt daudzbērnu ģimenei ir prestiži,” sacīja dakteris. Turpretī S. Ceple novērojusi, ka diemžēl bez valsts vai pašvaldību atbalsta daudzi atsakās radīt bērnus. “Bet mūsu mammām taču vispār nekā tāda nebija un bija daudz kuplākas ģimenes,” viņa salīdzina.

Kopš 2012. gada Ventspils novadā kopumā ik gadu audzis jaundzimušo skaits: 2013. gadā tie bija 110 bērni, bet 2015. gadā – jau 144, un paredzams, ka pieaugums turpināsies arī šogad. Tomēr abos pētāmajos pagastos nedz Ance, nedz Jūrkalne dzimstības bumu tā arī nepiedzīvoja. Joprojām lielākajā daļā ģimeņu aug lielākoties viens pēcnācējs. Aptaujājot abu pagastu sievietes (15 līdz 45 gadu vecumā), noskaidrots: ja tiktu nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, trīs bērnus ģimenē vēlētos apmēram 30%, četrus – 11,4%, bet piecus bērnus – 3,4%. Vispopulārākais atbilžu variants ir divi bērni – tā atbildēja 36,4% aptaujāto sieviešu. Līdzīgi kā aptaujā pirms četriem gadiem arī šogad sievietes joprojām kā būtiskus faktorus bērnu laišanai pasaulē min finansiālo situāciju, darba esamību, valsts pabalstus, kā arī veselības stāvokli. Kā visnebūtiskākais faktors bērnu laišanai pasaulē atzīts patriotisms – to par ļoti svarīgu atzinuši vien 3% sieviešu. Savukārt no īpašo atvieglojumu saraksta, kas varētu veicināt bērnu laišanu pasaulē, abu pagastu sievietes atzinušas “J3” vienreizējo pabalstu, pašvaldību piedāvāto iespēju īrēt mājokli no pašvaldības dzīvojamā fonda ar samazinātiem komunālajiem maksājumiem, kā arī kopmītņu vai viesnīcas īres maksas segšanu trūcīgo ģimeņu atvasēm, ja tie izlemj mācīties tehnikumā vai augstskolā. Pētījuma autors Arnis Kaktiņš par būtiskāko jaunā pētījuma atklājumu nosauca to, ka kopš iepriekšējā pētījuma krietni audzis to sieviešu skaits, kas tuvāko trīs gadu laikā vēlētos bērnu, sasniedzot 41%, kamēr 2012. gadā līdzīgi domāja vien 29% sieviešu.

Arī S. Ceple atzīmē “J3” un īpaši R. Vēliņa atbalstu. “Reti kurš tā atbalsta daudzbērnu ģimenes. 1000 eiro ir diezgan nopietns atbalsts. Paldies Dievam, mums situācija ir laba, bet noteikti ir daudzas ģimenes, kurām klājas daudz smagāk un šī summa ir neizmērojami vērtīga,” saka četru bērnu mamma. “Mēs nebēdājam! Jā, mums ir daudz jāstrādā, ir liela saimniecība, bet bērni jau no mazotnes radināti pie darba – šāda dzīve mums nav sveša. Citiem vieglāk ir sēdēt uz pabalstiem un čīkstēt. Uzskatu, ka pabalsti ir degradējuši cilvēkus,” atzīst Ances pagasta iedzīvotāja. Jautāta par izvēli laist pasaulē un audzināt četrus bērnus, Sandra atbild, ka dzīvē ir tādas lietas, kas nāk no augstākiem spēkiem. “Ja ir lemts, ka man ir daudz bērnu, tad tam tā jābūt! Ja par bērniem būtu sākusi domāt nedaudz agrāk, varbūt būtu pat vairāk,” piebilst Sandra. Viņa arī uzsvēra, ka pašvaldības atbalstu nekad īsti nav izjutusi – visi uzlabojumi ir, pateicoties biedrībai “J3”. Savukārt, lai dzimtu vairāk bērnu, valstī jābūt samērīgām algām, uzskata Sandra.

Kā norāda demogrāfs Ilmārs Mežs, Latvijā ir pārāk daudz ģimeņu, kuras nonāk nabadzībā tieši lielā bērnu skaita dēļ, kas esot nepiedodami. “Mums viņiem jāpalīdz nenokļūt nabadzībā, un tur roku rokā jāiet gan valstij, gan pašvaldībai, bet līdz šim šī tēma bijusi kā futbolbumba, kuru spārda no vienas vietas uz otru. Ir nepieļaujami uz bērnudārzu gaidīt trīs, piecus gadus. Ne visiem ir vecmāmiņas, kuras pasaukt palīgā,” kā piemēru min I. Mežs. Viņš pauda cerību, ka tuvojošās pašvaldību vēlēšanas demogrāfijas problēmām liks pievērst lielāku uzmanību. Demogrāfijas eksperts uzsver, ka šā gada budžetā ir divi lieli ieguvēji – aizsardzība un pašvaldības. “Finansējums ir palielināts, un pašvaldībām jāspēj atrisināt situāciju, jo bērnudārzs ir pašvaldības funkcija. Turklāt jāpalīdz ne tikai ar bērnudārziem, bet arī ar brīvpusdienām, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, mājokļu programmām,” uzsver I. Mežs.

 

Berni_7

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Bērni ir vampīri ,izsūc no vecākiem visu, ko tik vien var izsūkt. Dzīves energiju, finansu resursus, visu! Nevajag bērnus, pilnīgi noteikti nē!

Draugiem Facebook Twitter Google+