Foto – Timurs Subhankulovs

Bērnus streika dienā nemācīs, tomēr pieskatīs 1

Dažādās pašvaldībās un izglītības iestādēs piektdienas pedagogu streiks notiks atšķirīgi. Dažviet uzsver, ka streiks tiešām būs nopietns – mācību stundas un citas nodarbības nenotiks, bet, piemēram, augstskolās studenti streikošanu varētu pat nepamanīt.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kaut arī streiks gaidāms jau šajā nedēļas nogalē, streikotāju skaits joprojām aug. Pēdējās ziņas no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības liecina, ka streikos 888 izglītības un zinātnes iestādes, kurās būs 23 759 streikotāji. Sākotnēji streikam bija pieteikušās gandrīz tikai vispārizglītojošās skolas, bet nu tam pievienojušās sporta un mākslas skolas, kā arī bērnu un jauniešu centri. Tāpat streikot gatavas dažas zinātniskās institūcijas.

Baros vai nebaros?

Mainās arī informācija par to, kas tad skolās un bērnudārzos streika dienā notiks ar bērniem, kurus vecāki tomēr būs atveduši uz izglītības iestādi. Streika likums paredz, ka “streika dalībnieki nodrošina to izglītojamo nodarbināšanu, kuri streika dienā ieradušies izglītības iestādē”. Kaut arī bija izskanējis, ka streika dienā bērnus skolās un bērnudārzos ne tikai nemācīs, bet arī nebaros, Rīgas mērs Nils Ušakovs pirmdien paziņoja, ka galvaspilsētas bērnudārzos mazuļi ir jāpaēdina. Taču zināms, ka vismaz vienā galvaspilsētas bērnudārzā vecākiem likts parakstīties, ka viņi ir informēti ne vien par streiku, bet arī par to, ka bērnus nebaros. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde sacīja: pašvaldība nevar ietekmēt to, kā rīkosies katrs konkrētais bērnudārzs. Taču departaments nosūtījis vēstuli katrai pilsētas izglītības iestādei, kurā atgādināts, ka izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par izglītojamo dzīvību, drošību un veselību (tai skaitā ēdināšanas režīmu). No sarunām ar skolu un pašvaldību pārstāvjiem top skaidrs, ka, kaut arī lēmums par to, kā rīkoties streika dienās, tiek pieņemts izglītības iestādēs, mazās pašvaldībās skolas un bērnudārzi lēmumus pieņem ciešākā saziņā ar pašvaldībām, kamēr lielajās pilsētās var būt tā, ka pilsētas vadība runā vienu, bet izglītības iestādēs dara ko citu.

Skolēnu autobusi nekursēs

CITI ŠOBRĪD LASA

Lauku apvidos daudzviet bērni uz skolu nemaz netiks. Ņemot vērā skolotāju vēlmi streikot, atcelti arī skolēnu autobusu reisi. Piemēram, Druvienas pamatskolā jau skaidrs: autobusa nebūs un arī pusdienu nebūs. “Ja nu kāds skolēns tomēr ieradīsies, mājās nesūtīsim. Jāsaka gan, ka vecāki mūs ļoti atbalsta un ir atraduši citas iespējas, kur piektdien atstāt bērnus,” teic skolas direktore Velga Černoglazova. “Esam nolēmuši, ka streikos visa skola. Ja visi, tad visi.” Lēmumu par streiku pieņemt gan nav bijis viegli. Arī pasaules notikumu dēļ. “Mēs jau saprotam, ka aizsardzībai vajag vairāk naudas un izglītībai nepietiek. Tāpēc pēc terora aktiem Francijā likās: kā nu mēs tagad streikosim. Tomēr sapratām, ka ir jāparāda attieksme arī pret to, kas notiek izglītības sistēmā.”

Skolas autobuss bērnus uz skolu nevedīs arī Cesvainē. Cesvaines vidusskolas direktors Didzis Baunis saka: “Streika dienā būtībā nav iespējama arī bērnu pieskatīšana. Jo, ja skolotāji streiko, kurš tad lai viņus pieskata? Vai man kā direktoram būtu visi jāpieskata?”

Pilsrundāles vidusskolā arī streikam gatavi, tomēr bērnus, kas atnāks uz skolu streika dienā, sola ēdināt. Lai noskaidrotu, cik būs ēdāju, vecākiem jāaizpilda aptaujas lapas, kurās atzīmē – vai bērns piektdien būs skolā.

Kaut arī sākotnēji izskanēja, ka ir arī skolas, kurās streikos tikai daļa skolotāju, bet citi vadīs stundas, aptaujājot skolas, tādas tikpat kā atrast neizdevās. Vienīgi uzzināju, ka Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā 8. klašu skolēni varētu būt spiesti doties uz vienu stundu – ģeogrāfiju, jo šī mācību priekšmeta skolotājs vienīgais no visa skolas kolektīva izlēmis nestreikot. LIZDA sākotnēji sagatavotajā streikotāju sarakstā bija minēts, ka no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas streikos tikai četri pedagogi, taču ģimnāzijas direktors Māris Brasla man sacīja, ka informācija nav precīza – streikos visi un stundas nenotiks. Par to nav jābrīnās, jo, ja ieviestu jauno skolotāju algošanas modeli tā, kā bija iecerēts, tad lielo ģimnāziju pedagogiem samazinātos algas.

Streikotāju sarakstā ir arī interešu izglītības iestādes. Taču arī tas nenozīmē, ka piektdien bērniem nebūs iespējams apmeklēt nodarbības. Piemēram, Rīgas Skolēnu pils pieteikusi 48 streikotājus, taču pils direktora pienākumu izpildītājs Valdis Egle teic: “Iestāde kopumā nestreikos, streikos tikai individuāli cilvēki. Daļai streikotāju piektdiena tāpat ir brīva, un šajā dienā viņi nodarbības nevadītu arī tad, ja streika nebūtu. Bērniem, kas piektdien atnāks uz nodarbībām, vai nu notiks ierastās nodarbības, vai tās tiks aizstātas ar kaut ko citu, piemēram, varēs spēlēt spēles vai minēt atjautības uzdevumus.”

Reklāma
Reklāma

Studiju procesu netraucēs

Aptaujāju arī augstskolas, kas izziņojušas dalību streikā. Kaut Daugavpils Universitātē streikos vairāk nekā 200 darbinieku, tās rektors Arvīds Barševskis ir strikts: “Esam vienojušies ar arodbiedrību, ka studiju procesu streiks nekavēs. Nodarbības, kam jānotiek, notiks. Ja streikojošais mācībspēks gribēs tās pārcelt, par to būs jāvienojas ar studentiem. Savukārt streikotāji, kam nav piektdienā jāvada studiju process, atradīsies savās darba vietās, bet nepildīs tiešos darba pienākumus. Pats nestreikošu, jo kā darba devējs nedrīkstu to darīt.”

Liepājas Universitātē streikos vairāk nekā 100 darbinieku. Taču tie, kuri nestreikos, nodarbības vadīs. Līdz ar to studentiem uz augstskolu jānāk. Rēzeknes Augstskolā būs tikai 11 streikotāji. “Sapulcē, kurā vajadzēja lemt par kopīgu streikošanu, nebija kvoruma, līdz ar to tādu lēmumu nevarējām pieņemt,” teica arodorganizācijas vadītāja Valda Čakša. “Tāpēc streikojam individuāli, izsakot savu atbalstu streikam.” Vai streika dēļ būs kādas pārmaiņas lekciju sarakstā, viņa nezināja teikt.

Kā zināms, pedagogi streiko, cenšoties panākt skolotāju labvēlīgāku algošanas sistēmu un lielāku finansējumu izglītībai un zinātnei, kā arī cīnoties par izprotošu attieksmi no valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). Interešu izglītības skolotāji jau ilgstoši saņem vienu no nozarē zemākajām darba samaksām. Piemēram, viņiem nemaksā par gatavošanos nodarbībām, bet tikai par darba stundām, kas pavadītas kopā ar izglītojamiem. “Kolēģi streiko, jo cer panākt labāk sakārtotu samaksas sistēmu,” teica V. Egle. “Streikojot ceram pievērst valdības uzmanību pedagogu problēmām,” sacīja V. Čakša. Toties A. Barševskis šaubās, vai streiks dos kādu labumu, kaut arodbiedrības prasības atzīst par pamatotām.

Ne visi streikos

Ko par streiku saka tajās izglītības iestādēs, kas nestreiko? Baltais zvirbulis šoreiz izrādījies Ventspils novads, no kura teju 20 izglītības iestādēm streiko tikai viena – Tārgales pamatskola. Kāpēc citi to nedara? Ventspils novada arodorganizācijas vadītāja Tamāra Kuciņa pastāstīja: skolu pamatojums nestreikot ir dažāds, tomēr vairums novada pedagogu atbalsta LIZDA paustās prasības. Piemēram, skola, kurā mācās skolēni ar īpašām vajadzībām, nolēmusi nestreikot tāpēc, ka ne visiem bērniem ir iespēja doties uz mājām. Arī Ugāles vidusskolas direktore Lāsma Millere teic, ka viņas kolēģu argumenti, lemjot nepiedalīties streikā, bijuši dažādi. “Mans personiskais viedoklis ir, ka ar streika palīdzību problēmas nevar risināt, jo streika gadījumā cietēji ir bērni. Esam taču izglītoti cilvēki, jāmāk citādi argumentēt savas prasības! Ko bērniem varam iemācīt, ja viņi redz, ka mākam tikai bļaut? Jaunais skolotāju algošanas modelis mūsu skolai finansiāli nāktu par sliktu, taču šobrīd šis modelis ir apturēts, un mums ir ziņas, ka no jaunā mācību gada tas tomēr spēkā nestāsies. Izglītības un zinātnes ministrija meklē veidus, kā to uzlabot. Protams, nepieciešami uzlabojumi arī visā sistēmā. Ne tikai IZM, bet arī citām ministrijām jādomā, ko darīt ar skolu tīklu, kā nodrošināt, lai bērni ir nodarbināti arī pēc stundām. Es būtu gatava streikot tikai bērnu dēļ, nevis algas dēļ.”

Āgenskalna sākumskolas skolēnu vecāki no skolas saņēmuši šādu vēstuli: “Sakarā ar mūsu skolā jau laikus plānotajiem 27. novembra stundu un ārpusstundu pasākumiem un to, ka mūsu skolā lielākoties mācās mazie bērni, kurus vienus mājās atstāt nav prātīgi, kā arī atbalstot mūsu skolēnu vecākus, Āgenskalna sākumskolas skolotāji streikā nepiedalīsies.”

Jāpiebilst, ka ir pašvaldības, kas streikotājiem par streika dienu tomēr maksās algu. Sākotnēji izskanēja, ka tās šim nolūkam tērēs valsts piešķirto mērķdotāciju skolotāju algām, taču IZM nostāja ir, ka tā nevar darīt. Tāpēc, visticamāk, maksāts tiks no pašvaldību kabatas. Piemēram, Rīga vakar lēma, ka pati atvēlēs līdzekļus streikotāju algošanai. Zināms, ka tam būs nepieciešami aptuveni 100 000 eiro un ka tos varētu ņemt no pašvaldības rezerves fonda.

Fakti

Pirmais LIZDA rīkotais izglītības darbinieku streiks par darba samaksas paaugstināšanu notika 1994. gada beigās, kad skolotāji streikoja piecas dienas. Pirmajā streika dienā streikoja 73 procenti skolu, otrajā – 76 procenti, trešajā – 71 procents, ceturtajā 59 procenti, bet piektajā – 55 procenti skolu. Streika rezultātā pedagogu algas pieauga vidēji par 16 procentiem.

Nākamais LIZDA rīkotais streiks notika 1999. gada beigās. Tajā piedalījās 31 447 dalībnieki.